Ārzemju presē

Angļu “Financial Times”: “Eiropas Savienības lēmums uzņemt Kipru, pat sašķeltu starp konfliktējošajām grieķu un turku kopienām, bija riskants, taču 1999.gadā tas varēja šķist aprēķināms risks.” Autors uzsver abu pušu politisko žestu nepieciešamību situācijas noregulējumā un savstarpējas uzticības gaisotnes atjaunošanā.

•

Franču “Le Figaro”: “Turpmāk apjomīga galvas lauzīšana gaidāma saistībā ar jaunā Eiropas diplomātiskā dienesta izveidošanu. Pirmo zili zvaigžņoto vēstniecību svinīgā atklāšana paredzēta tikai 2006.gada beigās, kas ir teorētiskais konstitūcijas spēkā stāšanās datums.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Lai pārvarētu savu bezspēcību, baltkrievi izmanto tādas pašas metodes, kādas tika lietotas Latīņamerikā pagājušā gadsimta 90.gados. Lukašenko režīms ilgi neturpināsies, jo pat Maskava bieži vien no tā novēršas. Eksistē arī citi režīma sabrukšanas cēloņi.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Jaunu spriedzi Dienvidosetijā, kā arī Gruzijas un Krievijas attiecībās ir radījis incidents, kura laikā gruzīnu bruņotie spēki konfiscējuši 300 helikopteriem paredzētas raķetes. Krievija šo akciju uzskata par provokāciju. Tā ir pati smagākā diena savstarpējās attiecībās kopš prezidenta Saakašvili nākšanas pie varas, apgalvo Maskava.”

•

Vācu “Die Zeit”: “Džona Kerija lēmums viceprezidenta amatam izvēlēties Džonu Edvardsu ir labs. Edvardss savā atšķirīgumā iemieso visu to, ko vēlētājiem nespēj sniegt Kerijs. Pieņemot lēmumu, Kerijs ņēma vērā arī to, ka partijas iekšienē daudzi viceprezidenta amatā grib redzēt populāro Edvardsu. Tādējādi Kerijs nostiprināja vienotību partijas iekšienē un vienlaikus atbalstu savai kandidatūrai.”

•

Angļu “Financial Times” pievērš uzmanību martā Spānijā notikušajiem terora aktiem, ilustrējot situāciju Eiropas valstu drošības struktūrās, apgalvojot, ka minētie terora akti bija novēršami un Spānijas valdības nespēja rīkoties efektīvi meklējama specifiskos un identificējamos strukturālajos faktoros un pretterorisma likumdošanas un prakses trūkumos.

•

Amerikāņu izdevuma “In the National Interest” autors Pīters Lavels, neatkarīgs analītiķis un žurnālists Maskavā, pievēršas politiskajām pārmaiņām Krievijā kopš jūlija sākuma. Kremļa opozīcija, Komunistu partija ir sašķēlusies un, pēc autora vārdiem, ir tikai soli no jebkādas politiskās nozīmes zaudēšanas. Kremļa kontrolētais parlaments tiecas likvidēt no padomju perioda pārņemtās sociālās garantijas. Autors raksta, ka daudzējādā ziņā boļševiku revolūcija un tās radītās sociāli politiskās sistēmas pamatelementi beidzot ir pārvarēti. Autors gan izsaka šaubas par V. Putina izvēlēto līdzekļu atbilstību viņa priekšstatiem par Krievijas nākotni.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Precizējums:

“LV” 8. jūlija numura B3 lappusē:

– raksta “No Eiropas uz pagātni” otrais teikums lasāms “Politiskajā žurnālistikā strādājusi divpadsmit gadus, 1995. gadā beigusi Maskavas Valsts universitāti”;
– 1. slejas 7. rindā no apakšas jābūt “astoņdesmito gadu nogalē”.

“LV”