Kā Latvijā mūžīgi gatavojās īpašajam periodam jeb karam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Padomju okupācijas laikā Latvija tika pārvērsta par stipri nocietinātu PSRS kara bāzi, par placdarmu iespējamā kara gadījumā. Jau 1940. un arī sākot no 1945. gada, Rīgā izvietojās Baltijas kara apgabala štābs, bet tā dažādās karaspēka daļas, lidlauki un poligoni atradās daudzās Latvijas pilsētās un ciemos. Rīgā, Liepājā, kā arī citās Baltijas jūras piekrastes pilsētās savas bāzes novērošanas punktus un dažādas militāras iestādes izvietoja Baltijas kara flote. Arvien lielākā daudzumā uz Latviju tika pārceltas Pretgaisa aizsardzības un Raķešu karaspēka daļas.

Visu šo milzīgo karaspēka daudzumu Latvijai vajadzēja nodrošināt ar telpām, zemi, mežiem, pārtikas un celtniecības materiāliem, kazarmām un dzīvokļiem.

Plašu darbību Latvijā izvērsa PSRS militāri rūpnieciskais komplekss, kura labā strādāja daudzas rūpnīcas, speciālie konstruktoru biroji, zinātniskie institūti un laboratorijas.

Taču līdztekus tam arī visa Latvijas tautas saimniecība lielā mērā bija spiesta gatavoties t.s. sevišķajam periodam, t.i., iespējamam karam. Uzņēmumiem un organizācijām obligātā veidā vajadzēja uzkrāt t.s. mobilizācijas rezerves, savu darbību saskaņot ar "sevišķā perioda" vajadzībām. Pat Valsts radioraidījumu un televīzijas komitejai bija jādomā par to, kā savas pārraides virzīt uz iespējamā pretinieka karaspēka pusi, bet izdevniecībām vajadzēja gādāt par to, lai kara pirmajā periodā pār pretinieka galvām nobirtu milzīgs lērums kontrpropagandas materiālu lapiņu veidā.

Gatavošanās karam jūtami ietekmēja Latvijas tautas saimniecību, samazināja civilās produkcijas ražošanas rādītājus.

Līdz par 1989. gadam Latvijas PSR valdībai vajadzēja paklausīgi izpildīt visus "mobilizācijas uzdevumus", bet stāvoklis jūtami sāka mainīties, Latvijai pakāpeniski virzoties uz ekonomisko patstāvību un valstisko neatkarību. Atbrīvošanās no PSRS valsts un arī militāro iestāžu žņaugiem, protams, nebija ne viegls, ne vienas dienas uzdevums. Bet Latvijas Valsts arhīva dokumenti rāda, ka virzība uz to, lai arī grūta, sarežģīta, ne vienmēr konsekventa, tomēr ir bijusi pietiekami enerģiska un stingra. Protams, atbilstoši tā laika konkrētajiem vēsturiskajiem apstākļiem.

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas

Otrās daļas priekšnieka vietnieka V.Plahotņikova

ziņojums LPSR Ministru Padomei

par pasākumiem padomju speciālistu uzņemšanai,

kuri Rīgā varētu ierasties no ārzemēm

pēc sevišķā perioda pasludināšanas

Pilnīgi slepeni

Liters "M"

Nr.2-1.5/M-50-ps

Latvijas PSR Ministru Padomei Latvijas PSR Valsts plāna komiteja

1986. gada 21. janvārī

Izziņa

jautājumā par padomju speciālistu uzņemšanu

no ārzemēm pēc sevišķa perioda izsludināšanas

Izpildot PSRS Valsts plāna komitejas 1984. gada 21. septembra norādījumus Nr. N-10154-ps (LPSR MP Lietu pārvaldē 1984.g. 24.09. ienākošais Nr.1044-s) un ņemot vērā Latvijas PSR Ministru Padomes 1983. gada 10. februāra rīkojuma Nr.78-s prasības, Latvijas PSR Valsts plāna komiteja ar 1985. gada 15. maija vēstuli Nr.2-1.50/M-188-3 ieteica Rīgas pilsētas izpildu komitejai aprobēšanas kārtībā izstrādāt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 79 padomju speciālistus, kuri var ierasties Rīgā no ārzemēm sakarā ar sevišķā perioda izsludināšanu valstī.

Ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu "Par Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plānu 1986. gadam" Rīgas pilsētas izpildu komitejai ir dots uzdevums sagatavot un saskaņot ar piesaistītajām Latvijas PSR ministrijām un rajonu izpildu komitejām izvērstu plānu to padomju speciālistu, kuri Rīgā var ierasties no ārzemēm pēc sevišķā perioda izsludināšanas valstī, uzņemšanai, izvietošanai, finansiālajai, medicīniskajai un pārtikas apgādei. (..)

Otrās daļas priekšnieka vietnieks V.Plahotņikovs

LVA, 270.f., 9.apr., 40.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka

ģenerālpulkveža A.Betehtina

un kara apgabala Kara padomes locekļa -

Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieka

ģenerālleitnanta V.Samoiļenko ieteikums LPSR Ministru Padomei izmantot masu informācijas līdzekļus ideoloģiskajai iedarbībai

uz iespējamā pretinieka karaspēku un iedzīvotājiem

Slepeni

Nr.01034

Latvijas PSR	Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala
Ministru Padomes priekšsēdētājam	Politiskā pārvalde

Baltijas kara apgabala pavēlniecība, Politiskā pārvalde iesaka kopīgi ar republikas partijas orgāniem, televīzijas un radiokomitejas, izdevniecību, preses un grāmatu tirdzniecības pārvalžu pārstāvjiem, kuras teritorijā dislocējas kara apgabala karaspēks, darba tikšanās laikā apspriest jautājumus par masu informācijas līdzekļu iespējamu izmantošanu, lai organizētu ideoloģisku iedarbību uz iespējamā pretinieka karaspēku un iedzīvotājiem sevišķā perioda laikā.

Priekšlikumus par šiem jautājumiem pēc galīgās saskaņošanas un apstrādes nodot apspriešanai republikas Ministru Padomē, lai vēlāk tos apspriestu un par šīm problēmām pieņemtu lēmumus republikas Ministru Padomes sašaurinātā sastāva sēdē.

Šādas rīcības nepieciešamība ir tāda, lai ar masu informācijas līdzekļiem - izdodot lapiņas, veicot radiopropagandu - izdarītu efektīvu un saskaņotu iedarbību uz iespējamā pretinieka karaspēku un iedzīvotājiem iespējamo kaujas darbību sākuma posmā.

Zemāk tiek pievienots republikas Ministru Padomes sašaurinātā sastāva sēdes lēmuma (..) projekts šajā jautājumā.

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis A.Betehtins

Kara apgabala Kara padomes loceklis - Baltijas kara apgabala

Politiskās pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants V.Samoiļenko

LVA, 270.f., 9.apr., 81.l., 46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Republikas Ministru Padomes sašaurinātā sastāva sēdes

lēmuma projekts "Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai veiktu un organizētu ideoloģisko iedarbību

uz aizrobežu auditoriju "sevišķajā periodā""

Slepeni

Pielikums

Saskaņā ar Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšlikumu par masu informācijas līdzekļu izmantošanu radiopropagandas veikšanai un preses produkcijas izdošanu aizrobežu auditorijai "sevišķajā periodā" sašaurinātā sēde

nolēma:

Paredzēt "sevišķā perioda" darba plānos:

- republikāniskajai sakaru ražošanas un tehniskajai pārvaldei, republikāniskajam radioraidījumu un radiosakaru mezglam - organizēt pārraides svešvalodās saskaņā ar to kārtību, laiku un viļņu garumu, kāds ir noteikts sakaru ministrijai;

- republikas televīzijas un radioraidījumu komitejai - radioprogrammu ierakstīšana un pavairošana svešvalodās;

- Izdevniecību lietu, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības pārvaldei - daudzkrāsainas iespiestās produkcijas izlaide svešvalodās 350-500 tūkst. eksemplāru diennaktī ofseta veidā un augstspiedē, rajonu tipogrāfijām - 50-100 tūkst. eks. Radiopropagandas materiālus, dokumentu paraugus un iesniegumus iespiestās produkcijas izlaidē "sevišķajā periodā" augstāk minētajām organizācijām izsniedz Baltijas kara apgabala Politiskās pārvalde.

Sašaurinātās sēdes priekšsēdētājs

Sekretārs

LVA, 270.f., 9.apr., 81.l., 47.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejas,

Latvijas PSR Sakaru ministrijas

un Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala

Politiskās pārvaldes pārstāvju tikšanās protokols

Slepeni

1986. gada 8. decembrī

biedram Jurijam Janovičam Rubenim	1986. gada 12. septembrī
"Apstiprinu"	"Apstiprinu"	"Apstiprinu"
Latvijas PSR Valsts radio	LPSR sakaru ministrs	BKA Politiskās pārvaldes
un televīzijas komitejas	O.Stungrevics	priekšnieka pirmais vietnieks
priekšsēdētājs I.Ķezberis		ģenerālmajors N.Boiko

Tikšanās piedalījās: republikas Valsts radio un televīzijas komitejas priekšsēdētāja vietniece V.Aizupīte, komitejas 2. daļas priekšnieks V.Antiševs, republikas sakaru ministra vietnieks V.Līcis, republikas radioraidījumu, radiosakaru un televīzijas republikāniskā mezgla priekšnieks S.Lazarevskis, Sakaru ministrijas daļas priekšnieks A.Zaicevs, BKA Politiskās pārvaldes specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins.

Tikšanās gaitā tika izskatīti un apspriesti BKA Politiskās pārvaldes priekšlikumi par masu informācijas līdzekļu izmantošanu propagandas veikšanai uz ārzemju auditoriju "sevišķajā periodā".

Pēc jautājumu apspriešanas tikšanās dalībnieki nonāca pie vienota viedokļa un nolēma - paredzēt darba plānos "sevišķajā periodā":

1. Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejai kopīgi ar BKA Politisko pārvaldi organizēt radioprogrammu sagatavošanu uz ārzemēm un to nodošanu saskaņā ar plānu un sarakstu, kurš noteikts ar PSRS Sakaru ministrijas un PSRS Valsts radio un televīzijas komitejas direktīvajiem norādījumiem par radio un televīzijas raidījumiem kara laikā valstī.

2. Latvijas PSR Sakaru ministrijai sagatavot īsviļņu radioraidītāju RV-925 raidīšanai uz ārzemēm BKA Politiskās pārvaldes interesēs, nodrošināt tā stabilu un kvalitatīvu darbu (..).

Latvijas PSR Valsts radio un televīzijas komitejas

priekšsēdētāja vietniece V.Aizupīte

Latvijas PSR sakaru ministra vietnieks V.Līcis

Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes

specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins

LVA, 270.f., 9.apr., 128.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas

un BKA pārstāvju tikšanās protokols

jautājumā par aģitācijas materiālu iespiešanu "sevišķajā periodā"

Slepeni

1986. gada 8. decembrī

	31. XII 1986.g.	15. XII 1986.g.
"Apstiprinu"	"Apstiprinu"
Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu	Sarkankarogotā BKA Politiskās pārvaldes
komitejas priekšsēdētāja I.Reimane	priekšnieka pirmais vietnieks
	ģenerālmajors N.Boiko

Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas un BKA Politiskās pārvaldes pārstāvju darba tikšanās protokols jautājumā par aģitācijas materiālu iespiešanu "sevišķajā periodā".

Tikšanās piedalījās: Latvijas PSR Valsts izdeviecību lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks J.Sosnovskis, mobilizācijas darba vadošais inspektors I.Zima un BKA Politiskās pārvaldes specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins.

Tikšanās dalībnieki izskatīja Latvijas PSR Ministru Padomes 1986. gada 21. novembra rekomendācijas Nr.1165/778 un nolēma: Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejai darba plānos "sevišķajā periodā" paredzēt daudzkrāsainas iespiedprodukcijas ofseta tehnikā pavairošanu pēc iesniegtajiem oriģināliem ar diennakts tirāžu līdz 500 tūkst. lapiņu.

BKA Politiskās pārvaldes specpropagandas daļa gatavo un iesniedz Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejai oriģinālus-maketus, nepieciešamo ofseta papīra daudzumu, kā arī atbild par iespiesto aģitmateriālu ekspeditēšanu.

Latvijas PSR Valsts izdevniecību lietu komitejas

priekšsēdētāja vietnieks J.Sosnovskis

Mobilizācijas darba vadošais inspektors I.Zima

BKA Politiskās pārvaldes

specpropagandas daļas priekšnieks apakšpulkvedis I.Goļins

LVA, 270.f., 9. apr., 128.l., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka R.Baškevica ieteikums nodot režīma slepeno orgānu funkcijas izpildu komitejām

Slepeni

1986. gada 15. decembrī	1986. gada 12. decembrī
Latvijas PSR	Nr.64-s
Ministru padomes priekšsēdētājam	Latvijas PSR

1989. gada 30. janvārī

Par agroapvienību režīma - slepeno orgānu funkciju nodošanu

tautas deputātu padomju izpildu komitejām

Saskaņā ar partijas rajonu komiteju un tautas deputātu padomju izpildu komiteju priekšlikumiem rajonu agrorūpniecisko apvienību (RAPO) administratīvie - pārvaldes aparāti visos republikas rajonos ir likvidēti. Uz to bāzes ir izveidotas agrorūpnieciskās apvienības ar demokrātiskām saimniekošanas formām, jaunām funkcijām un ievērojamu aparāta štata vienību samazinājumu, tādēļ atkrīt nepieciešamība tajās uzturēt amatu savienošanas kārtībā režīma - slepeno orgānu priekšniekus (slepeno dokumentu aprite gadā 7-10). Taču, ņemot vērā, ka visām rajonu agroapvienībām pagaidām ir mobilizācijas izdevumi (..), lūdzam jūsu rīkojumu mobilizācijas plānus nodot tautas deputātu padomju izpildu komitejām kontrolei, pārējos slepenos dokumentus ar Valsts drošības komitejas rajonu - pilsētu daļu piekrišanu iznīcināt paredzētajā kārtībā, agroapvienību režīma - slepeno orgānu ārštata daļas likvidēt, to funkcijas nodot izpildu komitejām, kā tas ir jau izdarīts Daugavpils, Tukuma un Talsu rajonā.

Turpmāk agroapvienību mobilizācija, plāni un uzdevumi tiks izstrādāti un glabāsies agrorūpnieciskā resora republikāniskajā aparātā. Lūdzam izlemt pozitīvi.

Priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Latvijas PSR ministrs R.Baškevics

LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka O.Misurkina paziņojums Jūras kara flotes Galvenajam štābam par ūdenstransporta līdzekļu mobilizācijas sagatavošanu

Pilnīgi slepeni

Liters "M"

biedram V.E.Bresim	Valsts agrorūpnieciskā komiteja
Jūras kara flotes Galvenajam štābam	Nr. M-4/84-ps
	1989. gada 9. februārī
Par ūdens transporta līdzekļu mobilizācijas sagatavošanu 1991.-1995. gadam

Par Latvijas PSR tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas

pasākumu izpildi

Latvijas PSR Ministru Padome saskaņā ar Galvenajiem nolikumiem par PSRS tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu iesniedz ziņojumu par republikas tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu un civilās aizsardzības pasākumiem 1988. gadā.

Saskaņā ar PSKP CK jūnija (1987. gada) Plēnuma lēmumiem un PSRS Likuma par valsts uzņēmumu (apvienību) nostādnēm 1988. gadā republikā ir veikta tautas saimniecības pārvaldes reorganizācija.

Lai uzlabotu nozaru un teritoriālā principa saskaņošanu, novērstu resoru barjeras, ir apvienoti viendabīgo nozaru pārvaldes orgāni. Tā rezultātā ir samazināts Vissavienības - republikānisko un republikānisko ministriju un resoru skaits no 45 uz 29 vienībām. Pie tam pārvaldes aparāta skaits ir samazināts par 50 procentiem.

Republikas pārvaldes orgānu reorganizācijas gaitā notika arī ministriju un resoru militāro - mobilizācijas apakšvienību reorganizācija.

Republikas 20 ministriju un resoru centrālajā aparātā ir izveidotas otrās daļas, kuras nodrošina mobilizācijas sagatavošanas darbu un civilās aizsardzības pasākumus. 5 ministrijās un resoros militāro - mobilizācijas darbu veic speciāli iedalītie štata darbinieki. Pa vienam štata mobilizācijas darbiniekam ir katrā pilsētas (republikāniskās pakļautības pilsētas) tautas deputātu padomes izpildu komitejā.

Kopējais militāro - mobilizācijas orgānu štata darbinieku skaits samazinājās par 38 procentiem. Bez tam ražošanas apvienībās, uzņēmumos un organizācijās, kurām ir mobilizācijas uzdevumi un kuri izstrādā mobilizācijas plānus uz aprēķina gadu, štatos ir iekļauti atbrīvotie darbinieki mobilizācijas sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu jautājumos. Pavisam tautas saimniecības zemākajos posmos, kuri ir pakļauti republikas Ministru Padomei, ir 270 tādu darbinieku.

Jaunā saimniekošanas mehānisma ietvaros, visos tautas saimniecības posmos ieviešot saimniecisko aprēķinu, ir nepieciešams pārskatīt galveno mobilizācijas sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu finansēšanas kārtību un avotus, tajā skaitā arī militāro - mobilizācijas struktūru izveidošanas un uzturēšanas jautājumus. Mobilizācijas orgānu darbinieku uzturēšana uzņēmumos un organizācijās uz pašu uzņēmumu un organizāciju rēķina tagad sastop diezgan ievērojamus iebildumus uz vietām no darba kolektīvu puses, īpaši tajos gadījumos, kad uz valsts uzņēmumu pamatfondu bāzes tiek izveidoti ražošanas kooperatīvi.

Būtu lietderīgi izveidot un attīstīt mobilizācijas jaudas, asimilējot darbojošos vai rekonstruējamos uzņēmumus, celtniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu, uzņēmumus ar mobilizācijas nozīmi, izveidot mobilizācijas rezerves un veikt citus mobilizācijas pasākumus, kuri nesakrīt ar tautas saimniecības kārtējām interesēm, īstenot uz centrālo finansēšanas avotu rēķina, kurus piešķir atbilstošajiem valsts pasūtījumiem.

Militāro - mobilizācijas struktūru uzturēšana tautas saimniecības objektos, kuriem ir mobilizācijas uzdevumi, ir jāiekļauj izdevumos, kuri ir jāveic augstāk minēto mobilizācijas pasākumu veikšanai un jāattiecina uz budžeta asignējumu rēķina.

Mobilizācijas darba un civilās aizsardzības jautājumi pastāvīgi atradās republikas vadošo orgānu uzmanības centrā.

Mobilizācijas sagatavošanas pasākumu un civilās aizsardzības pasākumu izpildes rezultātus katru gadu apspriež republikas ministriju un resoru vadītāju sanāksmēs, pieaicinot Latvijas Komunistiskās partijas rajonu komiteju un pilsētu komiteju sekretārus. Apspriežu darbā piedalās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāri un daļu vadītāji, Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes daļu vadītāji. Apspriedes darbu vada Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāri un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs.

Ar ziņojumiem par gada darba rezultātiem uzstājas republikas Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs, Latvijas PSR kara komisārs, Latvijas PSR Civilās aizsardzības štāba priekšnieks. Pēc apspriedes kādā no tautas saimniecības objektiem notiek semināri un praktiskās nodarbības mobilizācijas un civilās aizsardzības darba jautājumos.

Mobilizācijas un civilās aizsardzības nozīmes celtniecības uzdevumu izpildes gaita tika izskatīta pie Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja, pieņemot nepieciešamos operatīvos mērus, lai novērstu pārbaudēs uz vietām atklātos celtniecības organizācijas trūkumus.

1988. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma vairākus lēmumus, kuri saistīti ar mobilizācijas plāna izstrādi (..).

Mobilizācijas sagatavošanas un civilās aizsardzības pasākumu izpildi, kurus īsteno ministrijas un resori, tautas deputātu padomju pilsētu un rajonu izpildu komitejas, uz vietām pārbaudīja Valsts plāna komitejas, republikas Civilās aizsardzības štāba un Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes darbinieki, kā arī PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvji. (..)

Kopā ar PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem tika pārbaudīta visu rūpniecības uzņēmumu, kuri pakļauti republikas Ministru Padomei un kuri iesaistīti (..) militārās tehnikas speciālo komplektējošo izstrādājumu izlaidē, militārās un autotraktoru tehnikas kapitālajā remontā, armijas nozīmes pārtikas produktu un mantu īpašuma ražošanā militārajiem patērētājiem, gatavība.

Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas gatavību izvērst kara aizmugures hospitāļus pārbaudīja PSRS Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvji. (..)

Ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plāns 1988. gadā republikas tautas saimniecības civilo nozaru mobilizācijas sagatavošanai paredzēja apgūt 6,2 miljonu rubļu kapitālieguldījumu, t.sk. 5,45 miljonus rubļu ceļu - montāžas darbiem.

Pēc gada rezultātiem faktiski apgūti 4,16 miljoni rubļu kapitālieguldījumu, t.sk. 3,81 miljons rubļu celtniecības - montāžas darbiem. (..)

Visi uzdevumi jaudu un objektu nodošanā ir izpildīti. (..)

Nozarē "Veselības aizsardzība" ir uzcelta noliktava ar platību 2,38 tūkst. m2, lai glabātu medicīnas īpašumu un medikamentus, kuri tiek ielikti mobilizācijas rezervē.

Izpildīts plāns, lai uzšūtu un piegādātu mantu īpašumu PSRS Aizsardzības militārajai un citiem speciālajiem pasūtītājiem.

Saskaņā ar noteikto nomenklatūru, apjomiem un termiņiem mobilizācijas rezervē ir ieliktas materiālās vērtības. (..)

Ne par pilnīgi gataviem darbam kara laikā ir atzīti divi uzņēmumi. (..)

Saskaņā ar automobiļu transporta mobilizācijas gatavības uzdevumiem republikā ir sagatavotas izvēršanai un nodošanai PSRS Bruņotajiem spēkiem "sevišķajā periodā" 18 karaspēka tipa autokolonnas. Komisijas ar PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvju piedalīšanos visas autokolonnas atzina par pilnīgi gatavām mobilizācijai. Tās ir komplektētas ar personālsastāvu, automobiļiem, autoremontdarbnīcām un piekabēm. (..)

Lai aizsardzības nozīmes autoceļus un tiltus tehniski nosegtu un atjaunotu kara laikā, uz esošās ceļu - celtniecības rajonu un ceļu - remontu pārvalžu bāzes ir sagatavotas izvēršanai kara laikā 10 ceļu - montāžas vienības un 4 ceļu remontu - celtniecības pārvaldes. Šie speciālie formējumi ir komplektēti ar personālo un komandsastāvu, nepieciešamo ceļu - celtniecības tehniku, transporta līdzekļiem. (..)

Mobilizācijas sagatavošanas nozarē "sakari" bez izpildītā uzdevuma, kurš republikai noteikts ar PSRS Ministru Padomes lēmumu 1988. gadam, starppilsētu kabeļu līnijas Bauska-Pasvale celtniecībā (..), uzbūvēta sakaru starppilsētu līnija Malta-Ludza (..).

Pagājušā gadā turpinājās darbs, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu PSRS Aizsardzības ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas patērētāju vajadzības pēc sakaru kanāliem. Iesniegumi par sakaru kanālu piešķiršanu minētajiem patērētājiem ir apmierināti pilnīgi. (..)

Pieņemti izpildei PSRS Aizsardzības ministrijas un citu militāro patērētāju iesniegumi par militārās tehnikas, tās komplektējošo izstrādājumu ražošanu, bruņutanku un autotraktoru tehnikas, dezinfekcijas - dušu iekārtu kapitālo remontu.

Mobilizācijas plāna pamatrādītāji ir noteikti, ņemot vērā republikas rūpniecības, transporta sakaru, lauksaimniecības un citu tautas saimniecības nozaru darba iespējas pēc vairāk nekā 360 tūkst. karaklausībai pakļauto cilvēku vai 30 procentu darba resursu, apmēram 50 procentu transporta līdzekļu, ievērojama daudzuma ceļubūves tehnikas un traktoru mobilizācijas PSRS Bruņotajos spēkos. (..)

Augstāk minētie faktori piespiedu kārtā noveda pie civilās rūpniecības produkcijas un veselas rindas citu tautas saimniecības nozaru galveno rādītāju līmeņa pazemināšanās. (..) (Izcēlums mans - J.R.)

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdetājs V.Bresis

LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 142., 144.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR veselības aizsardzības ministra vietnieka G.Orleāna atteikums pieņemt mobilizācijas papilduzdevumus

Slepeni

Liters "M"

Nr. M-188-s

Latvijas PSR Veselības aizsardzība ministrija

PSRS veselības aizsardzības ministra Atbildot uz 1989.g. 28.03. Nr. M-956-s

Atbildot uz M-736/00355.	14.12.88.g. Lai galīgi saskaņotu mobilizācijas uzdevumu projektu par ūdenstransporta līdzekļu sagatavošanu un nodošanu PSRS Bruņotajiem spēkiem, Latvijas PSR Ministru Padomei nav informācijas par taktiskajām un tehniskajām prasībām, kādas ir jāpiemēro minētajiem kuģiem. Vienlaikus paziņojam galvenās ziņas par Latvijas PSR Ministru Padomei pakļauto upju transporta līdzekļu sastāvu un stāvokli. No 10 Latvijas PSR Transporta un ceļu saimniecības ministrijas apvienības "Latvijas upju flote" pasažieru kuģiem ar katra galvenā dzinēja jaudu vairāk nekā 150 zirgspēki, 5 pasažieru kuģu ietilpība ir no 48 līdz 71 cilvēkam, un tie nepilnā mērā atbilst sanitāro un evakuācijas pasākumu nodrošināšanai. Sestais kuģis (uzbūvēts 1951. gadā) ar pasažieru ietilpību 143 cilvēki ilgstošās ekspluatācijas dēļ laika posmā no 1991. līdz 1995. gadam nevar tikt garantēts izmantošanai tehniskā stāvokļa dēļ. Pārējiem četriem kuģiem pasažieru ietilpība ir no 200 līdz 243 pasažieru vietām. Ražošanas apvienības "Latvijas upju flote" papildināšana ar pasažieru kuģiem laika posmā no 1991. līdz 1995. gadam nav paredzēta. Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks (O.Misurkins) LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.     Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Breša ziņojuma PSRS Ministru Padomei par LPSR tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanu Pilnīgi slepeni PSRS Ministru Padomei Liters "M" PSRS Valsts plāna komitejas Nr. M-245/220-ps
priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Smislovam	1989. gada 3. aprīlī
pirmajam vietniekam b. G.Sergejevam	Latvijas PSR Ministru Padome

1989. gada 26. aprīlī

Pēc vispusīgas republikas veselības aizsardzības izpētes un analīzes attiecībā par mobilizācijas uzdevumu papildus palielināšanu līdz 2001. gadam paziņoju, ka, ņemot vērā pašreiz esošos un attīstībai plānotos kadru un citus resursus, uzņemties papilduzdevumus uz 13. un 14. piecgadi nav iespējams.

Republikas materiālā bāze atļauj palielināt gultu ietilpību līdz 0,1 tūkst. gadā. Taču esošo medicīnas darbinieku (ārstu) skaits aizmugures hospitāļu izvēršanas vietās neļauj kvalitatīvi risināt formējumu komplektēšanu pat tad, ja tos pārvestu uz jaunu organizatorisko - štatu struktūru. (..) Tā, piemēram, lai nokomplektētu divus neiroķirurģiskos hospitāļus, ir nepieciešami 46 ārsti - neiroķirurgi, bet LPSR Veselības aizsardzības ministrijas vajadzībām ir broņēti tikai 16 šās profesijas cilvēki, tajā skaitā 9 sievietes. Ārstu trūkums kara komisariātu brīvajos resursos ir jūtams arī citās specialitātēs.

Ir zināms, ka sevišķajā periodā kara apgabalā noteikts ārstu daudzums tiek ievests kaujas apakšvienību un karaspēka daļu komplektēšanai no citām republikām.

Bez tam patlaban ir iezīmējusies tendence samazināt ārstu skaitu uz viņu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanas rēķina un samazinot abiturientu uzņemšanu no citiem valsts reģioniem.

Vadoties no iepriekš teiktā, republikas Veselības aizsardzības ministrija nevar pieņemt mobilizācijas papilduzdevumus, palielinot vairāk nekā divas reizes gultu ietilpību aizmugures hospitāļos, un nodrošināt to komplektēšanu ar ārstiem tiešās kara uzskaites specialitātēs.

Ministra vietnieks G.Orleāns

LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 154., 155.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR tirdzniecības ministra R.Salputras informācijas par sagatavošanos pārejai

uz iedzīvotāju normētu apgādi

Slepeni

Liters "M"

Nr. M-54-s

Latvijas PSR Ministru Padomei Latvijas PSR Tirdzniecības ministrija

1989. gada 10. jūlijā

Par Latvijas PSR pilsētu (rajonu) izpildu komiteju veikto darbu,

lai sagatavotos pārejai uz iedzīvotāju normētu apgādi

Lai nodrošinātu Latvijas KPCK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1987. gada 30. oktobra lēmuma Nr.350-10 (..) un republikas Ministru Padomes mobilizācijas uzdevuma pilsētu (rajonu) izpildu komitejām (..) savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, visās pilsētu (rajonu) izpildu komitejās mobilizācijas sagatavošanas kārtībā ir jāizstrādā plāni, lai sagatavotos pārejai uz pilsētas (rajona) iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtikas un rūpniecības precēm kara laika apstākļos. (..)

Ministrs R.Salputra

LVA, 270.f., 9.apr., 218.l., 297., 298.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas uzlabošanu

Slepeni

Maskava, K-51, Rahmanovskas šķērsiela 3	Rīga, Ļeņina iela 36
Ministriem,	Liters "M"
Valsts komiteju priekšsēdētājiem,	Latvijas PSR Ministru Padomes
pilsētu izpildu komiteju priekšsēdētājiem	Lēmums Nr.

M-625/607-s

1989. gada 20. septembrī

Latvijas PSR Ministru Padome vērš ministriju, resoru vadītāju uzmanību uz pieļauto tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanas darba atslābināšanu, īstenojot izmaiņas ekonomikas pārvaldē un veicot organizatoriskos - štatu pasākumus.

Daudzās republikas ministrijās un resoros mobilizācijas orgānu darbinieki ir samazināti līdz tādām robežām, kuras neļauj veikt šo darbu nepieciešamajā apjomā un neatbilst attiecīgajam mūsdienu prasību līmenim.

Izveidojot ražošanas apvienības un citus jaunus tautas saimniecības pārvaldes orgānus, tiek pieļauta mobilizācijas apakšvienību neizveidošana.

Vairākās ministrijās un resoros mobilizācijas orgāni ir izņemti no ministru vai viņu pirmo vietnieku pakļautības, netiek nodrošināta noteikto mobilizācijas uzdevumu izpildes pienācīga kontrole.

Lai izpildītu PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra I.Belousova 1989. gada 20. maija norādījumus Nr.OS-250, lūdzu izskatīt un veikt pasākumus, lai ievestu pienācīgo kārtību tautas saimniecības mobilizācijas sagatavošanā.

Vadībai, kā arī lai noteiktu mobilizācijas apakšvienību funkcionālos uzdevumus uzņēmumos, apvienībās un organizācijās, tiek nosūtīts tipveida nolikums par militārajiem mobilizācijas orgāniem, kuru ir apstiprinājis PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs I.Belousovs. (..)

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks O.Misurkins

LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 158., 159.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

PSRS Valsts materiālo rezervju pārvaldes

Baltijas teritoriālās pārvaldes priekšnieka A.Jakutina

paziņojums par mobilizācijas rezerves izmantošanu

Slepeni

Liters "M"

PSRS Valsts materiālo rezervju komiteja

Latvijas PSR Ministru Padomei Baltijas teritoriālā pārvalde Nr.M01/39

1990.gada 18.janvārī

Pēdējā laikā republiku ministru padomes izdara mēģinājumus patstāvīgi atļaut republikas pakļautības uzņēmumiem aizņemties mobilizācijas rezerves materiālus, kas ir pretrunā ar Nolikuma par mobilizācijas rezervi 27. punktu un nevar tik uzskatīti citādi kā par patvaļīgu mobilizācijas rezerves materiālu izlietošanu, pielietojot pret uzņēmumiem attiecīgas finansu sankcijas.

Savienoto republiku priekšlikumu vairākkārtējā izskatīšana par minētā punkta attiecināšanu uz savienoto republiku ministru padomēm pozitīvu atrisinājumu nedeva.

Šajā sakarā iesaku, gadījumā, ja rodas nepieciešamība uz laiku aizņemties mobilizācijas rezerves materiālus, iesniegt Baltijas teritoriālajā pārvaldē savus priekšlikumus Ministru Padomes rīkojuma projekta veidā, ar nepieciešamības pamatojumu un garantijām par materiālu atdošanu.

Šie priekšlikumi tiks operatīvi izskatīti un pēc iespējas atrisināti pozitīvi. Bez tam turpmākie atdošanas termiņa pagarinājumi visos gadījumos ir izslēgti.

Baltijas teritoriālās pārvaldes priekšnieks A.Jakutins

LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 69.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR kara komisāra ģenerālmajora J.Dūdas

ieteikums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Bresim

uzdot ministrijām, resoriem, organizāciju vadītājiem

stingri izpildīt PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" prasības

Slepeni

Latvijas PSR	Nr.2/060
Ministru Padomes priekšsēdētājam	Latvijas PSR Kara komisariāts

Godātais Vilni Edvīn Ģedertovič!

Informēju Jūs par pilsoņu iesaukšanas aktīvajā karadienestā 1989. gada rezultātiem.

Republikai noteiktais iesaukuma uzdevums ir izpildīts par 86,5%. Tas ir izskaidrojams ar to, ka ir palielinājies jauniešu - augstskolu dienas nodaļu studentu skaits, kā arī ar to, ka ir palielinājušās prasības par iesaucamo veselības stāvokli, kā rezultātā ir ievērojami palielinājies to jauniešu skaits, kuri nav derīgi dienestam vai kuriem ir nepieciešama ārstēšanās.

Pilsoņu iesaukšana un nosūtīšana noritēja organizēti, bez pārkāpumiem.

Iesaukšanas komisiju darba rezultāti raksturojas sekojoši (%):

biedram V.E.Bresim	1990.gada 29.janvārī
	1989.g.	1988.g.
a) ieradās uz iesaukumu	99,46	99,93
b) atzīti pr derīgiem ierindas dienestam	86,91	88,50
c) nodoti rezervē:
- veselības stāvokļa dēļ	9,08	6,63
- tiesājamības dēļ	1,36	2,64
d) nosūtīti uz karaspēku:
- ar augstāko un vidējo izglītību	76,62	86,79
- VĻKJS biedri	46,09	61,68
e) izvairījās no iesaukuma: (cilvēki)
- neieradās uz iesaukuma komisiju	113	14
- neieradās nosūtīšanai uz karaspēku	51	5

No kopējā uz karaspēku nosūtīto skaita jaunieši - latvieši sastāda 48,62%, uz Baltijas kara apgabala karaspēka daļām tika nosūtīti 36,3% jauniešu, PSRS Eiropas daļā dien apmēram 90% iesaukto.

Bažas rada neformāļu un masu informācijas līdzekļu nepārtrauktā PSRS Bruņoto spēku diskreditācija, kā rezultātā strauji palielinājies to jauniešu skaits, kuri izvairījās no iesaukuma. Pie tam republikas tiesību sargājošo orgānu absolūtā bezpalīdzība un bezdarbība veicina tālāku Konstitūcijas, PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" pārkāpumu pieaugumu no jauniesaucamo un dažāda ranga vadītāju puses.

Ievērojamas grūtības rodas, risinot jautājumus par tehnisko darbinieku un autotransporta piešķiršanu, kas ir paredzēti PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" 32. pantā, jo uzņēmumu, iestāžu vadītāji atsakās piešķirt cilvēkus un mašīnas, atsaucoties uz saimniecisko aprēķinu.

Iesaku:

1. Uzdot ministrijām, resoriem, organizāciju, iestāžu vadītājiem stingri izpildīt PSRS likuma "Par vispārējo karaklausību" prasības.

2. Pieprasīt no tiesību sargājošiem orgāniem stingri un principiāli pieiet jautājumu izskatīšanai par pilsoņu saukšanu pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas PSR Kriminālkodeksa 75., 235.pantu.

3. Latvijas PSR Ministru Padomei, lai organizētu jauniesaucamo pierakstīšanu iesaukšanas iecirknī, iesaukšanu aktīvajā karadienestā un citus pasākumus, kuri ir paredzēti PSRS likumā "Par vispārējo karaklausību", piešķirt nepieciešamo naudas līdzekļu daudzumu, lai samaksātu ārstiem, tehniskajiem darbiniekiem par autotransportu, jauniesaucamo dzīvošanu DOSAAF apmācības periodā, apmācību sākotnējā militārajā sagatavošanā u.c.

4. Atlikt Latvijas PSR likuma pieņemšanu par alternatīvo dienestu līdz attiecīga PSRS likuma iznākšanai.

Latvijas PSR kara komisārs ģenerālmajors J.Dūda

LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 50., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no PSRS aizsardzības ministra D.Jazova

ziņojuma PSRS Ministru Padomei

par jauniešu izvairīšanos no iesaukuma

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomei

PSRS Ministru Padomei

Par PSRS Bruņoto spēku un cita karaspēka, kurš neietilpst to sastāvā,

komplektēšanas iespējām 1990. gada pavasara iesaukuma gaitā

Izraksts

Sakarā ar republikānisko varas iestāžu, kā arī dažāda veida ekstrēmistiska novirziena neformālo apvienību darbību Baltijas republikās, Armēnijas PSR un Gruzijas PSR praktiski tiek izjaukts pilsoņu pavasara iesaukums aktīvajā karadienestā.

Militārās pavēlniecības orgānu pūles nodrošināt iesaukuma īstenošanu praktiskus rezultātus nedod.

Iesaukumu resursu kopējie zaudējumi, kuri būtu jānosūta uz karaspēku, kopumā novērtējami par 35 tūkst. cilvēku.

Šajos apstākļos PSRS Aizsardzības ministrija nespēj nodrošināt pilnu iesaukuma resursu nosūtīšanu uz militāro celtnieku vienībām un uz visām civilo ministriju un resoru daļām, kā arī uz PSRS Civilās aizsardzības daļām, PSRS Iekšlietu ministrijas formējumiem, dzelzceļa un ceļu būves karaspēku.

Tiek ziņots informācijas kārtībā 1990. gada 23. maijā

D.Jazovs

LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 74.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Breša

lūgums PSRS Bruņoto spēku ģenerālštābam

atļaut pārveidot karaspēka tipa autokolonnas

Slepeni

Liters "M"

Nr.M-49-s

PSRS Bruņoto spēku ģenerālštābam 1990.gada 30.martā

Pašreiz republikas teritorijā ir izvietotas 18 karaspēka tipa autokolonnas, no kurām 13 ir Ceļu transporta ministrijā un 5 Valsts agrorūpnieciskā kompleksa uzņēmumos.

Saskaņā ar instrukciju par karaspēka tipa autokolonnu uzturēšanu katru gadu ir nepieciešams parku atjaunot par 15-18%. Tas tiek darīts uz republikas fondu rēķina. Taču sakarā ar Latvijas PSR piešķiramo fondu strauju samazināšanu jaunu automobiļu piegādei autokolonnu parka ritošā sastāva atjaunošana ir apgrūtināta un notiek uz citu tautas saimniecības nozaru interešu ierobežošanas rēķina.

Daudzos uzņēmumos, kuros ir karaspēka tipa autokolonnas, nepietiek līdzekļu, lai iegādātos dārgi maksājošo ritošo sastāvu prasītajos daudzumos, lai segtu ražošanas izdevumus to uzturēšanai. Bez tam instrukcijas noteiktā autokolonnu parka struktūra neatbilst autouzņēmumu pārvadājumu specifikai. Tā, piemēram, Valsts agrorūpnieciskās komitejas sistēmas autouzņēmumos lauksaimniecības kravu pārvadājumiem ir nepieciešams uzturēt minimums ne mazāk par 50% automobiļu - pašizkrāvēju, bet Ceļu transporta ministrijas sistēmas autokolonnās galvenokārt ir vajadzīgi automobiļi ar puspiekabēm un pašizgāzēji. Instrukcija arī neparedz atsevišķu autokolonnu vadu izvietošanu autouzņēmumu filiālēs.

Sakarā ar iepriekš teikto un republikas pāreju uz ekonomisko patstāvību, Latvijas PSR Ministru Padome lūdz izskatīt un izlemt šādus jautājumus:

- ikgadējo ritošā sastāva atjaunošanu par 15‚18% veikt uz mērķa nozīmes papildfondu rēķina;

- piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai iegādātos autokolonnu ritošo sastāvu un segtu papildizdevumus to uzturēšanai;

- izskatīt KamAZ-55102, KamAZ-5410, Zil MMZ-554, Zil-441510 markas automobiļus par štata vienībām;

- atļaut autokolonnu ritošā sastāva sadalīšanu pa vadiem atkarībā no autosaimniecības atrašanās vietas;

- noteikt karaspēka tipa autokolonnu uzturēšanas kārtību tajos uzņēmumos, kuri strādā kooperatīva, nomas vai citu jauno saimniecības un ražošanas formu apstākļos.

Gadījumā, ja uzskaitītās problēmas netiks atrisinātas, republika līdzekļu un automobiļu trūkuma dēļ būs spiesta turpmāk pārtraukt karaspēka tipa autokolonnu uzturēšanu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Bresis

LVA, 270.f., 9.apr. 247.l., 63., 64.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja I.Godmaņa paziņojums PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietniekam V.Smislovam

par mobilizācijas plāna sagatavošanas principiem un kārtību

Slepeni

Liters "M"

- atteicās no dienesta PSRS Bruņotajos spēkos	52	-
PSRS Valsts plāna komitejas	Nr. M-250/89-s

Atbildot uz 1990. gada 22. jūnija Nr. V-2812, Latvijas Republikas Ministru Padome, izskatījusi PSRS Valsts plāna komitejas vēstuli par mobilizācijas plāna sagatavošanas principiem un kārtību 1991. aprēķinu gadam, uzskata, ka visi aizsardzības pasākumu un darbības ārkārtējās situācijās jautājumi ir jārisina uz līguma pamata, un ir gatava noslēgt atbilstošas vienošanās ar PSRS pārvaldes orgāniem.

Sakarā ar notiekošajām izmaiņām Latvijas un PSRS saimnieciskā mehānisma pārvaldes struktūrā, uzskatām par lietderīgu pagarināt galveno mobilizācijas plāna rādītāju projekta (..) sagatavošanas termiņus republikās līdz 1990. gada 1. novembrim.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis

LVA, 270.f., 9.apr., 247.l., 134.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Karaspēka daļas 52684-B komandiera M.Ņefedova

lūgums atbalstīt komplekso mobilizācijas kontroli

Slepeni

priekšsēdētāja vietniekam b. V.Smislovam		1990. gada 9. jūlijā
PSRS ministriju un resoru pārvalžu	Liters "M"
un daļu priekšniekiem	Nr. 0219-m
Savienoto republiku ministru padomju	PSRS Aizsardzības ministrija
priekšsēdētāju pirmajiem vietniekiem	Karaspēka daļa 52684
Tikai: Latvijas PSR Ministru Padomes
priekšsēdētāja pirmajam vietniekam

Saskaņā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1969. gada 29. septembra lēmumu Nr.778-214 no 1990. gada 10. decembra līdz 1991. gada 20. janvārim PSRS Aizsardzības ministrija organizēja komplekso kontroli pār:

- rūpniecības uzņēmumu mobilizācijas gatavību par uzdevumu izpildi, kuri noteikti uz 1986. aprēķina gadu;

- tehniskās dokumentācijas mikrofilmēšanas darbu organizācijas izpildi.

Sakarā ar iepriekš teikto es lūdzu Jūs dot norādījumu uzņēmumu vadītājiem, lai pielaistu mobilizācijas gatavības kompleksajai pārbaudei uzņēmumiem piestiprinātos militāros pārstāvjus. (..)

Tiesības piekļūt mobilizācijas dokumentiem ir arī tiem militārajiem pārstāvjiem, kuri atrodas uzņēmumos, kā arī karaspēka daļas 52684 virsniekiem. (..)

Karaspēka daļas 52684-B komandieris M.Ņefedovs

LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 77.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes atteikums

organizēt uzņēmuma kontroli

Slepeni

Rīgā, Brīvības bulvārī 36	1990. gada 30. oktobrī
103160, Maskava K-160	Liters "M"

1990. gada 19. novembrī

Atbildot uz 1990. gada 30. oktobra Nr.565/0219m Latvijas PSR Ministru Padome uzskata par nelietderīgu uzņēmumu kompleksās kontroles organizēšanu līdz starpvalstu līguma noslēgšanai.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks A.Kalniņš

LVA, 270.f., 9.apr., 248.l.. 79.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Karaspēka daļas 52684 komandierim

Nr. M-368/109-s