Valsts sekretāru 2004. gada 8.jūlija sanāksmē

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas noteikumi sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību tiem sakaru virsniekiem, kuri tiks nosūtīti pārstāvēt Latviju ārvalstīs.
Saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu sakaru virsnieks nav diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, līdz ar to tiem nevar izmaksāt pabalstus un kompensācijas, kas noteikti specializētajiem atašejiem laikā, kad viņi dienestu pilda ārvalstīs. Sakaru virsnieks tiek pielīdzināts padomnieka amatam.
Pabalsti un kompensācijas noteikti atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” paredzētajiem principiem un tam, ka Valsts policijas sakaru virsnieka statuss saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību” tiek paredzēts Eiropola mītnē Nīderlandē, Hāgā.
Pašreiz Valsts policiju Eiropas Policijas birojā Nīderlandē, Hāgā, pārstāv viens specializētais atašejs, kura amata nosaukums turpmāk jāpārdēvē par sakaru virsnieku. Vienlaikus, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, nākotnē paredzama sakaru virsnieku skaita palielināšanās, nosūtot tos uz citām valstīm. Valsts robežsardze plāno sakaru virsniekus nozīmēt Krievijas Federācijā, Baltkrievijā, Eiropas Savienības Riska analīzes centrā (Somijā) un Eiropas aģentūrā operacionālajai sadarbībai uz ārējām robežām (iespējams, Polijā).
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Labklājības ministriju, kā arī Valsts kanceleju;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumos Nr.488 “Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju”.
Pieteiktais projekts paredz noteikt valsts nodevas likmi par Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu 22 latu apmērā.
Ieroču aprites likums paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas likmi par Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu. Tā paredzēta ceļošanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, lai, pamatojoties uz ielūgumu, piedalītos medībās, šaušanas sporta sacensībās vai treniņšaušanā.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 36 564 šaujamieroču īpašnieki, bet no tiem tikai 0,1% piedalās medībās, šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā ārvalstīs. Pārsvarā tie ir Latvijas Biatlona federācijas, Latvijas Šaušanas sporta federācijas un Latvijas Sportinga federācijas pārstāvji, kā arī neliela daļa mednieku. Līdz ar to sākotnēji plānots izsniegt ne vairāk par 600 Eiropas šaujamieroču apliecībām, bet katru nākamo gadu – vidēji 100 apliecības gadā. Apliecības tiks izsniegtas uz pieciem gadiem.
 Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas un Veselības ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments