"Pievienošanās Eiropas Savienībai prasīs darbu, laiku un naudu"

Gan slavēta, gan kritizēta dalība Eiropas Savienībā vēl joprojām ir Austrumeiropas valstu karsta vēlme. Nākamgad, kad šīs valstis turpinās strādāt pie uzņemšanas ES, Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons savas vizītes laikā Rīgā 27. jūnija preses konferencē teica: "Katra valsts tiks vērtēta atšķirīgi. Tiks izvirzītas jaunas stingras prasības, un ir iespējams, ka Latvijai pieprasīs pārkārtot iekšējo administratīvo sistēmu." Viņš arī uzsvēra, ka Zviedrija vienmēr ir atbalstījusi ES paplašināšanos un īpašu uzmanību pievērš Baltijas jūras reģiona attīstībai. Persons uzsvēra: "Mums ir jābeidz Eiropas dalīšana Austrumos un Rietumos". Latvijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris nesen apmeklēja Briseli, lai Latvijas vārdā vestu tālākās sarunas. Eiropas komisija nolēma, ka Latvijai ir jāturpina administratīvās reformas. Ķesteris uzsvēra: " Lielāko uztraukumu EK rada PHARE programma — tas, kā mēs esam iemācījušies apsaimniekot no ES saņemtos finansu līdzekļus".

Eiropas kustības Latvijā prezidente Raita Karnīte uzskata, ka Latvijas lielākās problēmas ir tieši lauksaimniecībā. "Vietējo pašvaldību lielākā problēma ir tā, ka tās ir ļoti nelielas. Mums ir nepieciešama teritoriālā reforma, kas ļautu izveidot lielākas pašvaldības. Tām ir nepieciešama lielāka politiskā vara un lielāka ietekme uz valdību". "Mazajiem valsts reģioniem ir pārāk maza konkurētspēja, lai mazās pašvaldības būtu konkurētspējīgas, tām ir jāapvienojas vai jāsadarbojas. Latvijā ir ap 600 pašvaldībām, kas ir ļoti daudz tik mazai valstij, tāpat mums ir 26 reģioni, kas arī ir pārāk mazi.

Eiropas Savienības centra Latvijā pārstāve Ineta Kivle piekrīt, ka mums ir būtiskas atšķirības starp laukiem un pilsētām. "Es domāju, Latvijai ir nepieciešamas reformas visos sabiedrības līmeņos — gan nevalstiskajās, gan valstiskajās organizācijās. Manuprāt, valdībai ir jābūt skaidram redzējumam, kā šīs problēmas risināt.

Debates par Eiropas Savienību Latvijā notiek tikai politiķu starpā, kuru lielākā daļa atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, diemžēl sabiedrībā šīs debates ir ļoti niecīgas. Kivle uzsvēra: "Latvijas cilvēkiem ir nepieciešama informācija par Eiropas Savienību, un viņi to arī pieprasa. Mēs gatavojamies organizēt semināru par ES, kas notiks krievu valodā. Debates par Eiropas Savienību sabiedrībai ir nepieciešamas, cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi, par kuriem ir jārunā."

Latvijai pievienošanās Eiropas Savienībai nozīmēs pārmaiņas gan politikā, gan likumdošanā. Visplašākās pārmaiņas būs reģionālajā politikā, lauksaimniecībā un jautājumos, kas skar apkārtējās vides aizsardzību. Karnīte uzsvēra: "Mums ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai mainītu savu attieksmi pret biznesu un dzīvi vispār. Mums ir nepieciešams vairāk uzticības un godīguma. Es domāju, tā īsti tas būs sasniedzams tikai nākamajai paaudzei."

Vēl kāda ES pieprasītā reforma Latvijai ir kā karsts kartupelis — valodas likums. Karnīte teica: "Valodu likums ir speciāls gadījums. Es esmu latviete, un man par to ir pašai savas domas. Vēl aizvien mums ir jāaizsargā latviešu valoda, jo tā ir izmirstoša valoda. Pieņemtās izmaiņas valodas likumā ir nenozīmīgas, tās tikai nosaka, ka publiskiem pasākumiem ir jānotiek latviešu valodā. Atšķirība starp Latvijas valodu likumu un ES valstu valodu likumiem ir ļoti niecīga". Karnīte arī piebilda, ka Latvijā dzīvojošie krievi ir uz viena kuģa ar pārējām Latvijā dzīvojošām tautībām, un visiem ir jāairē vienā virzienā.

Par Latvijas dalību ES Karnīte teica: "Latvijai nešaubīgi ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Pirmkārt, tie ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri, pašlaik tā ir Vācija. Otrkārt, es ceru, tad mēs jutīsimies politiski daudz drošāk, un trešais iemesls ir globalizācija, kas pieprasa aizvien ciešāku valstu sadarbību, un ES ir šīs globalizācijas daļa. Es esmu pārliecināta, ka tas, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā, būs politisks lēmums. Daži uzskata, ka tas būs pēc trīs, citi — pēc pieciem gadiem.

Ķesteris uzskata, ka Latvija iestāšanās sarunas pabeigs 2003. gada februārī. "Pēc sarunu pabeigšanas līdz iestājai paies vēl kāds laika sprīdis, bet pats galvenais ir paātrināt mūsu attīstības tempu. Mums turpinot savu attīstību, pēc 30 gadiem mēs sasniegsim šodienas Vācijas līmeni."

Dalība ES nozīmē ne tikai ieguvumus, bet arī izmaksas. ES prasa nelielu gadskārtēju dalības maksu 1,4% apmērā no kopējā PVN. Tāpat Latvijai būs jāmaksā dalības nauda no ikgadējā IKP, kur 1,27% būs maksimums, tiek pieprasīts arī noteikts procentuāls maksājums par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Tas nozīmē, ja Latvija būtu ES dalībvalsts 1999. gadā, kad IKP bija 366 latu, dalības maksa būtu 46,5 miljoni latu, tiem pievienojot 1,4% no tā gada iekasētā PVN, kopējā summa būtu 51,3 miljoni latu, neieskaitot maksu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

"The Baltic Times"

— 2000.06.29.–07.05.

Jorgens Johansons