"Nekādu iestāšanos ES pirms 2005. vai 2006. gada"

Vācijas lielākās partijas mēģina panākt vienprātību galvenajos Eiropas politikas jautājumos.

Runa galvenokārt ir par ES paplašināšanas termiņu plānu, kā arī par nākamajiem Savienības reformu soļiem. Tās balstās uz pieņēmumu, ka Savienība jaunas dalībvalstis būs spējīga uzņemt, agrākais, 2005. vai 2006. gadā. Kavēšanās iemesls apvienot Eiropas ģimeni zem ES jumta ir ne tikai arvien skaidrāk saskatāmās grūtības Polijā un citās kandidātvalstīs, kurām ir jāizpilda iestāšanās kritēriji. Tā atbilst arī Eiropas politiķu aprēķinam iegūt laiku visaptverošām Savienības reformām, kas tiek uzskatītas par arvien svarīgākām, un tam ir iekšpolitiski iemesli.

Arvien vairāk pazīmju norāda, ka Vācija un Francija vismaz līdz 2002. vēlēšanu gadam grib atturēties no delikātajām tēmām par paplašināšanās finansiālajām un sociālajām sekām, kā arī ar to saistīto iespējamo ieceļotāju plūsmas pastiprināšanos, un no diskusijām par turpmāko kompetenču un slodzes sadalījumu ES.

Jau nesenās ES galotņu sanāksmes norise Feirā mazināja cerības uz tālejošiem lēmumiem par Amsterdamas līguma reformām decembrī Nicā ieplānotajā ES valstu un valdību vadītāju konferencē. Briselē valda pārliecība, ka Nicā "labākajā gadījumā" būs iespējams nokārtot trīs Amsterdamas galotņu sanāksmē nenokārtotos jautājumus. Runa ir par jaunu balsu sadalījumu Ministru padomē, ES dalībvalstu pārstāvniecību komisāru kolēģijā, kā arī papildu politiskajām jomām, kurās lēmumi tiks pieņemti nevis pēc vienbalsīguma principa, bet ar balsu vairākumu. Starpvaldību konferences dienas kārtībā ir arī vienbalsīguma sliekšņa likvidēšana attiecībā uz tā saucamo integrēties gribošo valstu ciešāku sadarbību. Vācu parlamentārieši laikrakstu "Frankfurter Allgemeine Zeitung" informēja, ka Francijas prezidents Žaks Širaks nesenās vizītes laikā Berlīnē ir apstiprinājis, ka jau Nicā ir jāpieņem lēmums par "lielo Starpvaldību konferenci". Uzmanības centrā esot jāatrodas Briseles un dalībvalstu valdību kompetenču norobežošanai, pamattiesību hartai, ko pašreiz apspriež Briselē, kā arī jaunai Savienības līgumu pārkārtošanai. Komisija nākošajā nedēļā grib izteikt priekšlikumu saistībā ar jauno ES līgumu kārtību.

Acīmredzot Širaks un Vācijas valdība ir vienisprātis, ka sarunas par šo visaptverošo konferenci ir jāpabeidz tikai pēc 2002. gadā paredzētajām Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām un tā paša gada rudenī ieplānotajām Bundestāga vēlēšanām. Eksistē arī modeļi, saskaņā ar kuriem šī konference ir jāpabeidz tikai 2004. gadā.

Aiz tā slēpjas apsvērums ilgāk novilcināt sarunas par paplašināšanu. Briselē saka, ka Širakam, kas tiecas Elizejas pilī pavadīt vēl vienu pilnvaru termiņu, prioritāte ir franču zemniekiem nedot iemeslu bažām, ka viņi pēc šī finansu perioda, kas turpināsies līdz 2006. gadam, varētu no Briseles saņemt mazāk subsīdiju. Šķiet, ka arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ir pieņēmis lēmumu pie grūtākajām lietām ķerties tikai pēc vēlēšanām. Pie tādām ir pieskaitāms jautājums, vai Vācija paplašinātajā Eiropas Savienībā no ES kases saņems mazāku strukturālo palīdzību, bet varbūt tai pat vajadzēs maksāt vairāk.

KDS/KSS Eiropas parlamentāriešu grupas priekšsēdētājs Nasauers gadījumā, ja Nicā tiktu piedzīvota neveiksme, aicina jau šodien bez pārtraukuma turpināt pašreiz notiekošo Starpvaldību konferenci, papildinot to ar attiecīgām tēmām. "Es esmu drošs, ka mums 2004. gadā būs kaut kas līdzīgs Eiropas konstitūcijai," saka KDS Eiropas deputāts Broks; kā vienam no diviem parlamenta novērotājiem Brokam ir dota iespēja gūt tiešu ieskatu par pašreiz notiekošo Starpvaldību konferenci. Arī daži ES diplomāti iespējamajā Savienības krīzē nesaskata nekā katastrofāla, bet drīzāk priekšnoteikumu, lai ES partneri saasināti apzinātos problēmas, kā arī lielākas izredzes no jauna nospraust Savienības mērķus.

Bundestāga KDS/KSS frakcijas ārpolitikas speciālists Lamerss uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšana nav iespējama pirms 2005. gada. Šāda pārliecība izplatās arvien vairāk. Lamerss izteicās par to, lai drīz sabiedriski tiktu noskaidrots jautājums, līdz kuram laikam ir jāpabeidz paplašināšana. Šajā noskaidrošanas procesā ir jāiesaista arī kandidātvalstis, laikrakstam teica Lamerss. Vēlākais datums, līdz kuram pilnībā ir jāpabeidz ratifikācija, gan esot "ārkārtīgi delikāts". Taču skaidra šāda termiņa noteikšana esot labāka nekā "pavirša" paplašināšana. FDP Eiropas politiķis Hausmans aicināja galotņu sanāksmē decembrī Nicā sastādīt ES paplašināšanas uz austrumiem termiņu plānu. Šim termiņu plānam esot jābūt "saistītam ar noteikumiem", tātad jaunu dalībvalstu uzņemšana jāsaista ar līdz tam laikam izpildāmiem nosacījumiem. Hausmans pretēji Lamersam uzskata, ka jau 2003. gada pirmajā pusē pirmās jaunās dalībvalstis varētu pabeigt iestāšanās nepieciešamo ratifikācijas procesu. Taču pirms tam esot jāpabeidz sarunas par iestāšanos un jāparafē līgumi. Hausmans ir pārliecināts, ka paplašināšanas procesu tikai tad būs iespējams veiksmīgi virzīt uz priekšu, ja būs noteikts beigu datums.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

– 2000.07.08./09.

Hajo Frīdrihs