"ES atkal sniedz palīdzību Krievijai"

Eiropas Savienības ārlietu ministri pirmdien Briselē pieņēma lēmumu atkal sniegt finansu palīdzību Krievijai. Līdz ar to Krievija šajā gadā var rēķināties ar palīdzību 90 miljonu eiro apjomā. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Kristofs Cēpels gan pauda bažas par nepārtrauktajām cīņām Čečenijā. Tomēr viņš piebilda, ka ar šo soli ir jāsniedz atbalsts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam viņa ekonomisko un politisko reformu programmas īstenošanā. Priekšnoteikumi sadarbībai ar Krieviju esot tiesiskuma ievērošana valstī, demokrātija un moderna saimniecība, teikts ES ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā. Eiropas Savienība savā galotņu sanāksmē pagājušā gada decembrī apturēja finansu palīdzības piešķiršanu sakarā ar Krievijas karu Čečenijā. Ar to bija iecerēts piespiest Maskavu sēsties pie sarunu galda. Kopš tā laika Krievijai ir samazinājušies līdzekļi demokrātijas atbalstīšanai.

ES ārlietu ministri arī nolēma, ka Eiropas aviokompānijas līdz 2001.gada martam atkal drīkst doties uz Dienvidslāviju. Arī Dienvidslāvijas lidsabiedrības JAT lidmašīnas tagad drīkst bez ierobežojumiem izmantot Eiropas lidlaukus. Kosovas krīzes laikā ES pieņēma lēmumu par lidojumu aizliegumu, kas februārī tika atcelts vismaz uz sešiem mēnešiem. Tagad ministri šī lēmuma termiņu pagarināja. Tomēr citas pret Dienvidslāviju vērstās sankcijas paliek spēkā. Tā, piemēram, tiek saglabāts pastiprināts vīzu režīms. Turklāt Belgrada arī turpmāk nesaņems nekādu finansu palīdzību no Briseles. ES prezidējošā valsts Francija aicināja serbu opozīciju apvienoties pret prezidentu Slobodanu Miloševiču. "Serbiem pašiem jālemj par savu nākotni, " teica ārlietu ministrs Ibērs Vedrins. "viņiem ir jāsaprot, ka viņu sašķeltība un Miloševiča politika ved strupceļā."

Turpretī citas rietumu Balkānu valstis Horvātija, Bosnija—Hercegovina, Albānija un Maķedonija var rēķināties ar ES palīdzības paplašināšanos. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Kristofs Cēpels teica, ka Padome esot atbalstījusi Francijas ierosinājumu rudenī noturēt konferenci par šiem jautājumiem. Konference varētu notikt novembra beigās Zagrebā vai Dubrovņikā, un tajā piedalītos Balkānu valstu līderi. Konferences mērķis ir Balkānu valstīm nodrošināt uz līgumiem balstītu sadarbību ar ES un tās finansu palīdzību. Ar to Eiropas Savienība vēlas atalgot tās valstis, kuras iestājas par Kopenhāgenas kritēriju ievērošanu, teica Cēpels. Kopenhāgenas kritēriji paredz tādu politiku, kas priekšplānā izvirza cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu aizsardzību un par mērķi izvirza atbalstu tirgus saimniecībai.

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.07.11.

Tils Vēbers