"Zviedrijas satiksmes drošība ir vislabākā"
Astoņos gados satiksmes negadījumos Zviedrijā bojā gājušo skaits ir samazinājies par 33%. Ar 60 dzīvību zaudējušiem no viena miljona iedzīvotāju 1998. gadā Zviedrija pozitīvā ziņā ir pārspējusi visas ES dalībvalstis.
Arī ar savu procentuālo samazinājumu Zviedrija ļoti labi izskatās pārējo 14 ES dalībvalstu fonā. Tikai četrām valstīm labāk nekā Zviedrijai ir izdevies uzlabot savu satiksmes drošību.
Visā Eiropas Savienībā uz ceļiem bojā gājušo skaits no 1990. līdz 1998. gadam ir samazinājies vidēji par 26%.
"Šī uzlabošanās ir saistīta ar zemo konjunktūru. Kopš 1998. gada nāves gadījumu skaits atkal nemitīgi aug, un mēs nekādā ziņā nedrīkstam būt apmierināti ar 1999. gada skaitļiem, kuros redzams, ka satiksmes negadījumos Zviedrijā dzīvību zaudējuši 570 cilvēku", teica Satiksmes drošības pārvaldes pētnieks Anderšs Līe. Viņš norādīja, ka prognoze par 2000. gadu neizskatās labāka.
Avārijās uz ceļiem visā Eiropas Savienībā 1990. gadā bojā gāja 56 400 cilvēku. 1996. gadā šis skaitlis bija samazinājies līdz 43 500 jeb par 25%. Tomēr no 1996. līdz 1998. gadam pozitīvā attīstība strauji apsīka, un satiksmē mirušo skaits nemazinās. Līdz ar to tāda pati attīstība kā Zviedrijā.
Ceturtdien publicētie skaitļi nāk no ES oficiālā statistikas biroja Eurostat Luksemburgā. Atšķirības starp dažādām ES dalībvalstīm vēl joprojām ir lielas. Atšķirība var būt tik liela kā, piemēram, starp Austriju, kur nāves gadījumu skaits no 1990. līdz 1998. gadam ir samazinājies par 41%, un Grieķiju, kur bojā gājušo skaits šajā periodā ir palielinājies par 5 procentiem.
Anderšs Līe: "Grieķijā pašlaik palielinās autovadītāju skaits. Lieli ieguldījumi ir izdarīti valsts ceļu tīklā, kur tagad iespējams braukt ātrāk, un līdz ar to aug satiksmes negadījumu risks."
Anderšs Līe domā, ka ar zemo konjunktūru ir grūti izskaidrot satiksmē nogalināto skaita samazināšanos.
"Tomēr nav šaubu, ka tas ir savā starpā saistīts. Zemas konjunktūras laikā cilvēki brauc mazāk un piesardzīgāk. Apdrošināšanas sabiedrību statistika rāda, ka zemas konjunktūras laikā automašīnas tiek bojātas ievērojami mazāk nekā augstas konjunktūras apstākļos. Konjunktūras lejupslīdes laikā turklāt daudz mazāk nāk klāt jauno šoferu."
Procentuāli samazināt satiksmē bojā gājušo skaitu Zviedrijā katru gadu kļūst aizvien grūtāk, jo Zviedrija jau ir viena no visdrošākajām valstīm.
"Tomēr esam vieni no labākajiem un nedrīkstam apmierināti sist sev pie krūtīm. Tagad mums ir jādomā, ko varam darīt ceļu labā, lai mazāk bīstami būtu izdarīt kļūdu. Tradicionāli visu atbildību par satiksmes drošību esam uzlikuši uz šoferu pleciem, taču cilvēki kļūdās, un tagad ir pienācis laiks aizsargāt viņus tā, lai šīs kļūdas nenovestu līdz nāvei vai nopietniem ievainojumiem. Svarīga ir arī automašīnas spēja mūs aizsargāt, kad paši pieļaujam kļūmi", Anderšs Līe sacīja.
Satiksmes drošība Eiropas Savienībā
Bojā gājušie no viena miljona iedzīvotāju 1998. gadā
Portugāle | 243 | |
Grieķija | 212 | |
Francija | 152 | |
Spānija | 151 | |
Beļģija | 147 | |
Luksemburga | 143 | |
Austrija | 119 | |
Īrija | 116 | |
Itālija | 110 | |
Vācija | 95 | |
Dānija | 85 | |
Somija | 78 | |
Nīderlande | 68 | |
Lielbritānija | 61 |
"Dagens Nyheter"
- 2000.07.07.
Lizbete Bratberga
Zviedrija | 60 |