Vai vide spēj nest mazo HES nastu

Nē un jā. Radikāli pretēji viedokļi. Divas vadošās pārliecības, ja runā par mazo hidroelektrostaciju (HES) lietderību un nodarītā posta samēru. Samiernieciski atturīgo nav. Nu pirmā viedokļa paudēji apvienojušies, lai kopīgiem spēkiem pastāvētu par savu pārliecību un tādējādi mudinātu valdību izvērtēt notiekošo. Proti, Latvijā ietekmīgāko vides aizsardzības organizāciju un daudzu sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdā Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas birojs vakar Ministru prezidentam Indulim Emsim iesniedza prasības par mazo HES videi radītā kaitējuma novēršanu.
Iesniegts arī Eiropas pētījums “Ūdens un mitrāju novērtējums – svarīgākās problēmas ūdens resursu politikā Eiropā” un pētījums “Mazās HES Latvijā un to ietekme uz vidi”, uz kuru pamatojoties vides organizācijas, piemēram, WWF, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Makšķernieku asociācija, Vides aizsardzības klubs un citas, tad arī sagatavojušas prasības valdībai.
Mazās HES videi nav draudzīgas, tās nodarījušas un nodara tai kaitējumu. Upju fragmentācija, ekosistēmas degradācija un iznīcināšana, postošas izmaiņas upju noteces režīmā, zivju masveida bojāeja – tās ir tikai dažas no kaitējuma izpausmēm. Turklāt pretēji mazo HES īpašnieku apgalvojumiem tiek aizskartas arī apkārtējo iedzīvotāju intereses, piemēram, applūst zemes īpašumi, meliorācijas sistēmās rodas traucējumi, teritorijas pārpurvojas, notiek mākslīga krasta erozija, akās izzūd ūdens un pasliktinās tā kvalitāte. Tā teikts iesniegto prasību ievaddaļā. Tur arī norādīts, ka situācija kļūstot arvien sliktāka: “Normatīvo aktu apzināta nesakārtotība, mazo HES tehnisko un ekspluatācijas noteikumu prasību sistemātiska neievērošana, to darbības pienācīgas kontroles trūkums un kompetento valsts institūciju un amatpersonu bezdarbība ir tikai veicinājusi kaitējuma nepārtrauktu palielināšanos.”
Desmit prasību būtība – novērst mazo HES nodarīto kaitējumu Latvijas upēm un videi kopumā, kā arī nodrošināt nevalstisko organizāciju sektora un citu ieinteresēto pušu līdzdalību normatīvo aktu izstrādē un lēmumu pieņemšanā. Tas ir aicinājums sabiedrībai atvērt acis un saskatīt videi nodarīto postu un, kā skaidro “WWF Latvija” pārstāve Baiba Bumbiere, zaļajam Ministru prezidentam nodrošināt Latvijas ūdens resursu apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā.
Valdība tiek aicināta pārskatīt pašreizējo ūdens resursu apsaimniekošanas politiku un iedzīvināt ES Ūdens struktūrdirektīvas prasību izpildi. Kā norāda prasību iesniedzēji, ievērojot tās, Latvijas upes, ezerus, mitrājus, piekrastes ūdeņus un arī gruntsūdeņus būs nepieciešams apsaimniekot integrētā veidā, iesaistot visus ūdens resursu patērētājus un ieinteresētās puses. “WWF rūpīgi seko un turpinās uzraudzīt vides politiku, lai tā būtu vidi saudzējoša,” sola WWF.
Pētījumā apkopotie argumenti par mazo HES pašreizējo kaitējumu videi nu, nodoti sabiedrības un valdības vētīšanai. Vai tiem būs liktenīga loma mazo HES ērā, rādīs laiks.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv