"Tiek nosaukti trīs "gudrajie" Austrijai"

Strasbūrā Cilvēktiesību tiesas prezidents Lucius Vildhābers ir nosaucis trīs "gudrajos", kuri ES 14 dalībvalstu uzdevumā pārbaudīs Austriju. Austrijas valsts kanclers Šisels un ES Komisijas priekšsēdētājs Prodi Briselē abi aicināja "gudrajos" ātri sākt darbu.

Tajā pašā laikā, kamēr Austrijas kanclers Šisels vadīja sarunas ar ES Komisiju, Strasbūrā Cilvēktiesību tiesas prezidents Vildhābers nosauca to trīs personu vārdus, kuras ir izvēlētas pārbaudīt Austriju. Strasbūras Tiesa pārbauda Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) ievērošanu. Austrijas 14 partnervalstis Eiropas Savienībā Vildhāberam tika uzticējušas trīs "gudrajo" izvēli. No politikas un diplomātijas aprindām nāk spānietis Marselīno Oreha, kā bijušais ārlietu ministrs, Eiropas Padomes priekšsēdētājs un ES komisārs, un soms Marti Ahtisāri, kā bijušais valsts prezidents un augsta ranga ANO funkcionārs. Vācu jurists Johens Froveins, kā Heidelbergas Maksa Planka institūta direktors un kādreizējais cilvēktiesību aizstāvis, pārstāv zinātniekus un juristus.

14 ES dalībvalstu uzdevumā, kuras ir lietojušas sankcijas pret Austriju, "gudrajiem" ir jāpārbauda Austrijas koalīcijas valdības rīcība attiecībā pret tiesībām un cilvēktiesībām. Kopīgā preses konferencē Briselē ES Komisijas prezidents Prodi un Austrijas kanclers Šisels apsveica "gudrajo" izvēli. Šisels uzteica Vildhāberu, kas ar šveiciešu precizitāti esot ievērojies izstrādāto kursu, un apsolīja neierobežotu Austrijas sadarbību. Tāpat kā Šisels, arī Prodi aicināja trīs izvēlētos ātrāk sagatavot savu ziņojumu. Viņš apzināti aicinot "gudrajos" pasteigties, lai gan "četrpadsmitnieka" mandāts esot bez laika ierobežojuma.

Vēl skaidrāk nekā agrāk Prodi distancējās no vienpusēji pieņemtajām 14 dalībvalstu akcijām. Komisijas prezidents bez aplinkiem lika saprast, ka viņš netic, ka šādās situācijās sankcijas ir labākas nekā nopietns dialogs Kopienas iekšienē. Līdz šim viņš savas šaubas bija izteicis ar neskaidro formulējumu, ka Komisijai, būdamai pārvalstiskai institūcijai, ir pienākums grūtībās nonākušo valsti nevis izolēt, bet gan palīdzēt tai turēties pieņemtajos ietvaros.

Līdzīgu apsvērumu dēļ Prodi arī izteicās pret Vīnes valdības ieplānoto tautas aptauju, jo tieši tā varētu izraisīt jaunu spriedzi starp Austriju un "‘četrpadsmitnieku". Prodi darīja zināmu, ka Šisels viņam esot solījis, ka Austrija atteiksies no šī referenduma, ja triju "gudrajo" ziņojumā tikšot ietverta reālistiska izejas perspektīva. Šisels paskaidroja, ka Austrija esot pacietīgi un saprātīgi reaģējusi uz ES dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, taču tā nepiecietīšot pēc "četrpadsmitnieka" ierosinājuma ierobežotās tiesības pilnīgai līdzdalībai integrācijas procesā.

Kanclers noraidīja aizdomas, ka viņa valdība varētu izmantot savas veto tiesības priekšā stāvošajā ES paplašināšanā uz austrumiem, kā arī laika ziņā tuvākajā līdz šī gada beigām ieplānotajā Starpvaldību konferencē par reformu jautājumiem. Viņa valdība līdzdarbošoties vēl aktīvāk un diskusijās par institucionālajām reformām iestāšoties par spēcīgas Komisijas izveidi un — kā sitienu no aizmugures Francijas prezidentūrai — pret paralēli izveidojamiem sekretariātiem vadošajai grupai ES ietvaros. ES neesot nepieciešams sadalīt dažādās svara kategorijās.

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.07.13.