Puķu balle Māmuļā

LLU docente Gundega Lināre

Rīgas Latviešu biedrības namā visu pagājušo nedēļu ziedēja un smaržoja “Puķu balle” – žurnāla “Dārza pasaule” rīkotā trešā Latvijas puķu izstāde. To apmeklēja tūkstošiem rīdzinieku un Rīgas viesu no malu malām.

Izrādās, Latvijas dārzkopju pirmā izstāde notikusi 1903.gadā tepat netālu – Vērmanes dārzā. Ideja to rīkot radusies jau gadu agrāk, bet 1902.gada vasara bijusi tik auksta, ka nācies no ieceres atteikties. Pirms 105 gadiem nodibināta Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļa, jo cariskajā Krievijā nebija ļauts dibināt atsevišķu Latvijas dārzkopju kopu. Reizē ar pirmo izstādi Rīgā notika arī Viskrievijas dārzkopības kongress. Dārzkopība kā nacionāla tradīcija uzplauka tūlīt pēc Brīvības cīņām, un jau 1920.gadā dārzkopji pulcējās uz savu kongresu.
Dažādu formu augi kompozīcijās, telpaugu floristikas veidojumi, dekoratīvs ūdensdārzs, dīķa ūdensaugi un tā bioloģiskā attīrīšana, apzaļumošana un sēta, dārzu projektēšana, jumta dārzu būve – nav iespējams uzskaitīt visu, ko varēja izzināt, par ko runāt un redzēt. Un pie visa tā – vienkārši baudīt un priecāties, jo daba nekautrējās te greznoties. “Tagad, mīļā, turies! Būsim te līdz vakaram,” dzirdēju kādu dāmu sakām savai draudzenei.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Būvniecības un ainavu arhitektūras katedras docente Gundega Lināre izstādē vērtēja arī savu audzēkņu darbu. “Man te ir daudz savējo, kaut gan katedra dibināta pirms desmit gadiem un ainavu arhitektus tautās laižam piekto gadu. Viņu specialitātē ir tādi priekšmeti kā ainavu mācība, dārza vēsture, dzīvojamo un sabiedrisko ēku projektēšana, parku un lauku sētu projektēšana.

Starp rozēm, puķzirnīšiem un daždažādajiem selekcionāru izaudzētajiem brīnumiem izstādes karalienes godu izpelnījās lilijas Foto: Andris Kļaviņš

Konkurss ar katru gadu ir lielāks. Padomju laikā tādas specialitātes nebija. Katedrā jokojam, ka padomju zemē nebija divu lietu – seksa un ainavu arhitektūras. Tādas mācības nebija programmās, tika svītrota no zinātniskās pētniecības jomas. Atļāva nedaudz uzkopt vecos parkus. Izstādes bija. Dārzkopības un puķu audzētāju biedrības rīkoja greznas izstādes, jo tas bija viens no legāliem vai puslegāliem piepelnīšanās veidiem. Uz izstādēm parasti vairāk nāk sievietes, kaut gan – puķi skaistāk vāzē prot ielikt sieviete, bet izdomāt loģisko ceļu jaunas šķirnes izveidošanai labāk var vīrietis. Slavenākie selekcionāri ir vīrieši. Labākie ainavu arhitekti arī ir puiši, diemžēl parasti tikai daži kursā.”

Andris Kļaviņš