Gaidāma spraiga nedēļa

Šī nedēļa Eiropas Savienības (ES) institūciju darbā būs notikumiem bagāta. Nākamajās septiņās dienās gaidāmi notikumi, kas svarīgi arī Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij.

Komisija pret Padomi

Otrdien Eiropas Kopienu tiesa darīs zināmu savu viedokli domstarpībās starp Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Padomi (EP). Strīds starp abām institūcijām izcēlies jautājumā par Monetārās savienības dalībvalstu stabilitātes pakta noteikumu ievērošanu. Viens no šā pakta nosacījumiem ir dalībvalstīm ievērot budžeta deficītu trīs procentu robežās no iekšzemes kopprodukta. Kā zināms, vairākās lielās ES dalībvalstīs budžeta deficīts pārsniedz noteikto trīs procentu robežu. Paredzēts, ka par šo jautājumu jālemj Ekonomikas un finanšu ministru padomei. Skatot šo jautājumu, Padome nav pieņēmusi konkrētus lēmumus. Tā kā stabilitātes pakta ievērošana dalībvalstīm ir saistoša, EK nav apmierināta ar EP pasīvo rīcību un apšauba konkrētu lēmumu nepieņemšanas likumību.
Jāatzīmē, ka tiesas viedoklis šajā jautājumā ir ļoti svarīgs. Daudzas mazās valstis norādījušas, ka stabilitātes pakta kritēriji jāievēro visām valstīm, taču līdz šim lielo valstu pārkāpumi netiek vērtēti pietiekami nopietni. Nereti izskanējis pat viedoklis, ka tas, kas ir atļauts lielajām valstīm, nav ļauts mazajām.

Jaunā finanšu perspektīva

Savukārt trešdien Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem jaunajai finanšu perspektīvai no 2007. līdz 2013. gadam. Jautājums ir ļoti svarīgs, jo finanšu perspektīvā tiek noteikts, cik naudas ES budžetā būs šajā laika periodā, no kā un cik daudz tiks iekasēti līdzekļi un kam tie tiks izmantoti.
Ceturtdien gaidāms paziņojums par konkrētu nozaru finanšu perspektīvu, piemēram, lauksaimniecību, strukturālajiem fondiem un citām lietām šajā sakarā. Protams, Latviju daudz mazāk interesē kopējais palīdzības apjoms nekā jautājums – kam tiks novirzīta lielākā finansējuma daļa? Vai šajā finanšu perspektīvā priekšroka tiks dota infrastruktūras projektiem, uzņēmējdarbības attīstīšanai, sociālajai sfērai utt.
Pašlaik tiek plānots jauno finanšu perspektīvu apstiprināt līdz nākamā gada beigām. Tā kā Latvija un citas jaunās ES dalībvalstis ir viens no galvenajiem struktūrfondu finansējuma mērķiem, mūsu interesēs ir arī savlaicīga finanšu perspektīvas apstiprināšana. Cerams, ka valstis tiešām varēs vienoties un struktūrfondu apgūšanā nebūs pārrāvuma. Piemēram, 2000.–2006. gada ES finanšu perspektīvas apstiprināšana aizkavējās un līdz ar to arī iekavējās struktūrfondu finansējuma apguve.
Šajā nedēļā tiks skatīti arī vispārēji budžeta jautājumi. EK nākusi klajā ar priekšlikumu, lai valstis ES budžetā maksātu 1,14 procentus no iekšzemes kopprodukta. Valstis, kuras ES budžetā iemaksā visvairāk, šāds priekšlikums neapmierina, un tāpēc tās nākušas klajā ar iniciatīvu samazināt iemaksu līdz vienam procentam. Tomēr reizē ar iemaksu samazināšanu jāatsakās no kādas daļas izdevumu. Šajā nedēļā sešu valstu grupa, kas ierosinājusi samazināt iemaksu ES budžetā, nāks klajā ar priekšlikumiem, kādās pozīcijās samazināt izdevumus. Latvijai nelabvēlīgs būtu finansējuma samazinājums, piemēram, izglītībai, zinātnei u. tml.
Bez jau minētajiem jautājumiem plānots pārskatīt arī principu, kas īpašas atlaides obligātajās iemaksās piemēro Lielbritānijai. Proti, lielāko daļu Lielbritānijas maksājuma ES budžetā veic citas dalībvalstis. Arī Latvija maksā daļu no Lielbritānijas kopējā maksājuma. Atlaides Lielbritānijai tika piemērotas laikā, kad tā bija salīdzinoši nabadzīga valsts. 1984. gadā ieviesto principu var mainīt, tikai valstīm vienbalsīgi nobalsojot. Jāņem vērā, ka Lielbritānija ir ieinteresēta saglabāt šādu īpašu sistēmu, kas tai ir finansiāli izdevīga, lai gan vispārējā situācija ir mainījusies. Turklāt nav mazsvarīgi, ka diskusijas par budžeta iemaksu mehānisma pārskatīšanu notiks laikā, kad Lielbritānijā gaidāms referendums par ES Konstitucionālo līgumu.