Eiropas Komisijas birojā 2004.gada 9.jūlijā Berlīnē

Jūsu ekselences!
Godātās dāmas un kungi!
Esmu gandarīts par iespēju būt Berlīnē, lai cita starpā varētu dalīties pārdomās par Latvijas interesēm un iespējām, veidojot paplašinātās Eiropas Savienības attiecības ar jaunajiem kaimiņiem.
ES jauno kaimiņu iniciatīva ir loģisks turpinājums iesāktajai Eiropas savienības paplašināšanās politikai. Paplašināšanās process ir sācies un turpināsies. Tomēr tas nav pietiekams, lai ilgtermiņā projicētu stabilitāti un veicinātu dinamismu tās kaimiņos esošajās valstīs.
Līdz ar paplašināšanos ir radusies nepieciešamība atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1) Vai ES paplašināšanās procesam ir robežas?
2) Kā nodrošināt to, lai paplašināšanās neradītu centrbēdzes procesus un savstarpēji izslēdzošu valstu grupējumu veidošanos?
3) Vai ES rīcībā ir pietiekami efektīvi līdzekļi, lai tie stimulētu pozitīvas pārmaiņas Eiropas valstīs, kuru dalība ES šobrīd nav savienības darba kārtībā?
Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība nav tikai ģeogrāfisks jēdziens. Tas pat nav tikai eiropeiskās identitātes jēdziens. Manuprāt, Eiropas Savienību veido vērtību un stratēģisko interešu kopums. Šos divus jēdzienus atspoguļo Kopenhāgenas kritēriji. Ikvienai Eiropas valstij, neatkarīgi no tās izmēriem vai ģeogrāfiskā izvietojuma, ir jābūt iespējai pievienoties savienībai – ja tā pilnībā izpilda Kopenhāgenas kritērijus.
Ikviena paplašināšanās ir divu pušu sarunas rezultāts. ES pienākums nav sarunas pabeigt par katru cenu un pirms laika. Ikviena kandidātvalsts nes arī savas atbildības daļu par pievienošanos. Vēlos uzvērt, ja turpmākās paplašināšanās robežas ir novelkamas, tad tās, visticamāk, novilks pievienoties gribošo valstu politiskā griba.
Priekšlaicīga un labi nepārdomāta paplašināšanās ietver reālu risku, ka Eiropas Savienībā aktivizēsies procesi, kuri ved uz ES iekšēju valstu grupēšanos, reģionalizāciju. Rezultātā var ciest ES struktūru efektivitāte, ko esam centušies paaugstināt nupat pieņemtajā ES konstitucionālajā līgumā.
Manuprāt, īstenojot jauno kaimiņu politiku, ir ārkārtīgi svarīgi paturēt prātā tās beigu rezultātu. Kaimiņu politikas mērķim ir jābūt ES kaimiņvalstu pakāpeniskai integrācijai lielākā ES iekšējā tirgū, kas novestu pie integrēta Eiropas ekonomiskā reģiona.
Jauno kaimiņu iniciatīvas uzstādītā mērķa sasniegšana, proti radīt, stiprināt un ilgtermiņā uzturēt ES kaimiņvalstīs patiesu vēlmi sadarboties, kas radītu pozitīvu pārmaiņu procesa vilni, ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ES ņems vērā kaimiņvalstu intereses. Ikviena pozitīva politiska pārmaiņa mūsu kaimiņvalstīs būs iespējama tad, ja savienība spēs šīm valstīm piedāvāt tādu ekonomiskās sadarbības modeli, kas būs reāla alternatīva pašreiz dominējošai postpadomju tautsaimniecības sistēmai. Bez šīs alternatīvas demokrātijas stiprināšana būs lēna un nedroša.
Eiropas Savienības vēlme attīstīt stratēģisku sadarbību ar tās kaimiņiem rada reālas iespējas arī Latvijai dot ieguldījumu kopējām Eiropas interesēm. Kā zaļās partijas biedrs īpaši vēlos izdalīt vides jomu. Latvija ir gatava palīdzēt mūsu kaimiņiem attīstīt spējas ņemt vērā ekoloģijas apsvērumus, izstrādājot politikas citos sektoros. Mūsu interesēs ir atbalstīt stratēģiskās plānošanas kapacitātes paaugstināšanos vides jomā, kā arī nozīmīgu pārrobežas sadarbības projektu īstenošanu šajā jomā.
Uzskatu, ka jaunā kaimiņu politika ir Eiropas interesēm tik stratēģiski svarīga, ka tās īstenošana Eiropas Komisijā būtu jāuztic īpašam Eiropas komisāram, vēlams – no kādas jaunās ES dalībvalsts.
Dāmas un kungi!
Jaunā ES kaimiņu politika ir tās veidošanas sākumposmā. Ir rastas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tomēr neatbildētā vēl ir daudz.
Pirmais jautājums ir saistīts ar nepieciešamību ievērot Ziemeļu – Dienvidu līdzsvaru. Pašreizējā stratēģija aptver ļoti atšķirīgas valstis. Pilnīgi atšķirīga ir šo valstu saikne ar Eiropas vēstures apziņu, Eiropas vērtībām. Atšķirīgi ir to stratēģiskie mērķi. Šo atšķirību nivelēšana būtu fundamentāla kļūda. Latvija to ņems vērā tad, kad diskutēsim par jauno kaimiņu iniciatīvai atvēlētā ES finansējuma sadalījumu. Šobrīd tas Austrumeiropas kaimiņiem nav labvēlīgs. Ir jāatrod iespēja būtiski palielināt finansējumu programmām, kuras domātas Ukrainai, Moldovai, Kaukāza valstīm un perspektīvā arī Baltkrievijai.
Otrs jautājums ir saistīts ar Krievijas faktoru. Veidojot sadarbību ar jaunajiem kaimiņiem, Krievijas faktora ignorēšana būtu kļūda. Tomēr kļūda būtu arī pārvērtēt tā nozīmi.
Turpinājumā daži vārdi par Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāza valstīm, Baltkrieviju.
Ukraina sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir valsts, kuras attīstība vistiešākajā veidā ietekmē ES Viduseiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionu iedzīvotāju labklājību un drošību. Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgi ir pozitīvi reaģēt uz Ukrainas izteiktajām eirointegrācijas ambīcijām.
Tomēr vēlos atgādināt, ka ES ambīciju līmenis attiecībās ar Ukrainu ir atkarīgs no Ukrainas spējām stiprināt abām pusēm kopīgās vērtības un īstenot kopīgi izvirzītās prioritātes.
Latvija ir ieinteresēta un gatava sniegt mūsu rīcībā esošo atbalstu, lai nostiprinātu Ukrainas daļu Eiropas iekšējā tirgū. Tādēļ mēs atbalstām Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības telpas veidošanu, kā arī pievienošanos PTO.
Sadarbojoties ES un Ukraina spēj pozitīvi ietekmēt saspīlējuma samazināšanu Piedņestrā.
Moldova – paralēli risinājuma meklējumiem Piedņestras jautājumā ES jāsniedz Moldovai reāla palīdzība iekšējo reformu veicināšanai. Eiropas Savienībai jādomā par Moldovas ekonomiskās ieinteresētības paaugstināšanu sadarbībai ar to. Ir jāpiedāvā asimetriski tirdzniecības režīmi, kā tas jau ir darīts Rietumbalkānu valstīs.

Dienvidkaukāzs – svarīgi, ka esam iekļāvuši Dienvidkaukāza valstis to kaimiņu skaitā, uz kuriem šobrīd tiek attiecināta ES kaimiņpolitika. Kaut arī pašlaik reformu ziņā reģionā priekšplānā izvirzījusies Gruzija, ES kaimiņu politika Dienvidkaukāzā var kļūt par ievērojamu demokrātiskās reformas veicinošu stimulu arī Armēnijai un Azerbaidžānai.
Baltkrievija – neraugoties uz sarežģīto situāciju, Baltkrievija nedrīkst palikt ārpus ES uzmanības. ES jāizvirza ilgtermiņa plāni un jākoncentrē uzmanība sabiedrības pilsonisko spēku atbalstam. Mums nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta ES darbība Baltkrievijā. Latvijai kā tiešajam Baltkrievijas kaimiņam ir konkrētas iestrādes pārrobežu sadarbības jomā, kuras turpināsim attīstīt kopējās ES kaimiņu politikas kontekstā.
Godātie klātesošie!
Beidzot savu uzrunu, vēlos teikt dažus vārdus par ES attiecībām ar Krieviju. Esam izvirzījuši mērķi izveidot stratēģisku partnerību. Tomēr vēl līdz šim brīdim Eiropas Savienībā viedokļi par to, kādai jābūt Krievijai, lai šī partnerība tiešām būtu stratēģiska, ir visai dažādi.
Eiropā ir grūti atrast valstis, kuras labās kaimiņattiecībās ar Krieviju būtu vairāk ieinteresētas nekā Latvija un citi tiešie Krievijas kaimiņi. Veidojot attiecības, jāņem vērā mūsdienu realitātes. Latvija ir Eiropas Savienības locekle. Savienības, kura ir viens no lielākajiem globālās ekonomikas spēkiem un kuras iekšējais tirgus aptver pāri par 450 miljoniem iedzīvotāju.
Latvija kā ES dalībvalsts un kā Krievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta attīstīt ciešu ES sadarbību ar Krieviju. Tāpat kā Vācija, mēs uzskatām, ka sadarbības pamatā jābūt tādām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara. Šobrīd Krievija atrodas sarežģītā politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu posmā. Atkārtoti stājoties amatā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins deklarēja mērķi veidot un stiprināt daudzpartiju sistēmu Krievijā, attīstīt pilsonisko sabiedrību un nodrošināt preses brīvību. Tādēļ viens no galvenajiem ES uzdevumiem ir veicināt kā vārdos, tā arī darbos Krievijas attīstību demokrātijas virzienā.

Uzskatām, ka ES un Krievijas politiskajā dialogā var runāt par visiem abas puses interesējošiem jautājumiem. Latvija atbalsta regulāru ES dialogu ar Krieviju par cilvēktiesībām plašā spektrā – par cilvēktiesību situāciju visā Eiropas Savienībā un Krievijā.
Pirms gada Sanktpēterburgā ES un Krievija definēja jaunu ietvaru savām attiecībām. Tika nolemts veidot četras kopīgas sadarbības telpas (ekonomikas; brīvības, drošības un tiesiskuma; ārējās drošības; izglītības, zinātnes un kultūras).
It īpaši ekonomiskajā telpā vērojama liela abu pušu stratēģisko interešu sakritība. Piemēram, enerģētikas jomā, sadarbībā “Galileo” satelītu programmas izstrādē. Kopīgā ekonomiskā telpa varētu būt līdzeklis ES un Krievijas ekonomiku konkurētspējas celšanai. Ir vērts apsvērt arī likumdošanas tuvināšanu tajos sektoros, kur ES un Krievijai ir cieša sadarbība. Jāizvairās no jebkādu šķēršļu radīšanas/uzturēšanas ES un Krievijas ekonomiskajā sadarbībā. Piemēram, tāda parādība kā rindas uz ES robežas ar Krieviju neiederas kopīgā ekonomiskā telpā. Arī diskriminējoša politika un prakse dzelzceļa tarifu jomā būtu jāatrisina, pirms Krievija iestājas PTO un mēs veidojam patiesi kopīgu ekonomisko telpu.
ES un Krievijas stratēģiskās partnerības pamatā jābūt demokrātijas vērtībām – likuma varai, personas brīvībai, cilvēktiesībām. Tas ir svarīgi, lai attīstītu kopīgo brīvības un tiesiskuma telpu. Jārada savstarpējas uzticības gaisotne. Bezvīzu režīms, piemēram, prasa, lai partneri spētu tikt galā ar visiem kompleksajiem iekšlietu un tieslietu jautājumiem. Latvijas un Krievijas robežas līguma parakstīšana, ratifikācija un īstenošana būtu stabils priekšnosacījums efektīvas cilvēku un preču kustības kontroles nodrošināšanai uz robežas. Tas jāpatur darbakārtībā līdz pilnīgai atrisināšanai.
Ārējās drošības telpā ES ir ieinteresēta sadarboties ar Krieviju tādos jautājumos kā cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana. Krievija vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas jautājumos. Latvija uzskata, ka sadarbībai ar Krieviju Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos jānotiek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējām trešajām valstīm. Latvija novērtē Krievijas lomu starptautiskajos centienos atrisināt tādas problēmas kā, piemēram, Tuvo Austrumu miera process. Šajā sakarā ir atbalstāma Eiropas Savienības un Krievijas sadarbība daudzpusējos formātos.
Godātie klātesošie,
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka ES un Krievijas dialogam jāattīstās un jāatspoguļo abu partneru intereses. Lai ES un Krievijas dialogā varētu sasniegt rezultātus, ES jāievēro vairāki principi.
Pirmkārt, jādefinē 25 ES dalībvalstu prioritātes attiecībām ar Krieviju. Otrkārt un vissvarīgāk – jābūt kopīgai ES nostājai šajos prioritārajos jautājumos. Treškārt, dalībvalstīm un ES institūcijām ar Krieviju jārunā vienā balsī. Ceturtkārt, attiecības ar Krieviju un jaunajiem kaimiņiem Eiropas Savienībai jāveido ciešā dialogā ar saviem transatlantiskajiem partneriem.
Paldies par uzmanību! Esmu gatavs diskutēt un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments