Eiropas Komisijas birojā 2004.gada 9.jūlijā Berlīnē
Jūsu ekselences!
Godātās dāmas un kungi!
Esmu gandarīts par iespēju būt Berlīnē, lai cita starpā varētu
dalīties pārdomās par Latvijas interesēm un iespējām, veidojot
paplašinātās Eiropas Savienības attiecības ar jaunajiem
kaimiņiem.
ES jauno kaimiņu iniciatīva ir loģisks turpinājums iesāktajai
Eiropas savienības paplašināšanās politikai. Paplašināšanās
process ir sācies un turpināsies. Tomēr tas nav pietiekams, lai
ilgtermiņā projicētu stabilitāti un veicinātu dinamismu tās
kaimiņos esošajās valstīs.
Līdz ar paplašināšanos ir radusies nepieciešamība atbildēt uz
šādiem jautājumiem:
1) Vai ES paplašināšanās procesam ir robežas?
2) Kā nodrošināt to, lai paplašināšanās neradītu centrbēdzes
procesus un savstarpēji izslēdzošu valstu grupējumu
veidošanos?
3) Vai ES rīcībā ir pietiekami efektīvi līdzekļi, lai tie
stimulētu pozitīvas pārmaiņas Eiropas valstīs, kuru dalība ES
šobrīd nav savienības darba kārtībā?
Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība nav tikai ģeogrāfisks
jēdziens. Tas pat nav tikai eiropeiskās identitātes jēdziens.
Manuprāt, Eiropas Savienību veido vērtību un stratēģisko interešu
kopums. Šos divus jēdzienus atspoguļo Kopenhāgenas kritēriji.
Ikvienai Eiropas valstij, neatkarīgi no tās izmēriem vai
ģeogrāfiskā izvietojuma, ir jābūt iespējai pievienoties
savienībai – ja tā pilnībā izpilda Kopenhāgenas kritērijus.
Ikviena paplašināšanās ir divu pušu sarunas rezultāts. ES
pienākums nav sarunas pabeigt par katru cenu un pirms laika.
Ikviena kandidātvalsts nes arī savas atbildības daļu par
pievienošanos. Vēlos uzvērt, ja turpmākās paplašināšanās robežas
ir novelkamas, tad tās, visticamāk, novilks pievienoties gribošo
valstu politiskā griba.
Priekšlaicīga un labi nepārdomāta paplašināšanās ietver reālu
risku, ka Eiropas Savienībā aktivizēsies procesi, kuri ved uz ES
iekšēju valstu grupēšanos, reģionalizāciju. Rezultātā var ciest
ES struktūru efektivitāte, ko esam centušies paaugstināt nupat
pieņemtajā ES konstitucionālajā līgumā.
Manuprāt, īstenojot jauno kaimiņu politiku, ir ārkārtīgi svarīgi
paturēt prātā tās beigu rezultātu. Kaimiņu politikas mērķim ir
jābūt ES kaimiņvalstu pakāpeniskai integrācijai lielākā ES
iekšējā tirgū, kas novestu pie integrēta Eiropas ekonomiskā
reģiona.
Jauno kaimiņu iniciatīvas uzstādītā mērķa sasniegšana, proti
radīt, stiprināt un ilgtermiņā uzturēt ES kaimiņvalstīs patiesu
vēlmi sadarboties, kas radītu pozitīvu pārmaiņu procesa vilni, ir
atkarīga no tā, cik lielā mērā ES ņems vērā kaimiņvalstu
intereses. Ikviena pozitīva politiska pārmaiņa mūsu kaimiņvalstīs
būs iespējama tad, ja savienība spēs šīm valstīm piedāvāt tādu
ekonomiskās sadarbības modeli, kas būs reāla alternatīva pašreiz
dominējošai postpadomju tautsaimniecības sistēmai. Bez šīs
alternatīvas demokrātijas stiprināšana būs lēna un nedroša.
Eiropas Savienības vēlme attīstīt stratēģisku sadarbību ar tās
kaimiņiem rada reālas iespējas arī Latvijai dot ieguldījumu
kopējām Eiropas interesēm. Kā zaļās partijas biedrs īpaši vēlos
izdalīt vides jomu. Latvija ir gatava palīdzēt mūsu kaimiņiem
attīstīt spējas ņemt vērā ekoloģijas apsvērumus, izstrādājot
politikas citos sektoros. Mūsu interesēs ir atbalstīt
stratēģiskās plānošanas kapacitātes paaugstināšanos vides jomā,
kā arī nozīmīgu pārrobežas sadarbības projektu īstenošanu šajā
jomā.
Uzskatu, ka jaunā kaimiņu politika ir Eiropas interesēm tik
stratēģiski svarīga, ka tās īstenošana Eiropas Komisijā būtu
jāuztic īpašam Eiropas komisāram, vēlams – no kādas jaunās ES
dalībvalsts.
Dāmas un kungi!
Jaunā ES kaimiņu politika ir tās veidošanas sākumposmā. Ir rastas
atbildes uz vairākiem jautājumiem, tomēr neatbildētā vēl ir
daudz.
Pirmais jautājums ir saistīts ar nepieciešamību ievērot Ziemeļu –
Dienvidu līdzsvaru. Pašreizējā stratēģija aptver ļoti atšķirīgas
valstis. Pilnīgi atšķirīga ir šo valstu saikne ar Eiropas
vēstures apziņu, Eiropas vērtībām. Atšķirīgi ir to stratēģiskie
mērķi. Šo atšķirību nivelēšana būtu fundamentāla kļūda. Latvija
to ņems vērā tad, kad diskutēsim par jauno kaimiņu iniciatīvai
atvēlētā ES finansējuma sadalījumu. Šobrīd tas Austrumeiropas
kaimiņiem nav labvēlīgs. Ir jāatrod iespēja būtiski palielināt
finansējumu programmām, kuras domātas Ukrainai, Moldovai, Kaukāza
valstīm un perspektīvā arī Baltkrievijai.
Otrs jautājums ir saistīts ar Krievijas faktoru. Veidojot
sadarbību ar jaunajiem kaimiņiem, Krievijas faktora ignorēšana
būtu kļūda. Tomēr kļūda būtu arī pārvērtēt tā nozīmi.
Turpinājumā daži vārdi par Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāza
valstīm, Baltkrieviju.
Ukraina sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ir valsts, kuras
attīstība vistiešākajā veidā ietekmē ES Viduseiropas,
Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionu iedzīvotāju labklājību un
drošību. Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgi ir pozitīvi
reaģēt uz Ukrainas izteiktajām eirointegrācijas ambīcijām.
Tomēr vēlos atgādināt, ka ES ambīciju līmenis attiecībās ar
Ukrainu ir atkarīgs no Ukrainas spējām stiprināt abām pusēm
kopīgās vērtības un īstenot kopīgi izvirzītās prioritātes.
Latvija ir ieinteresēta un gatava sniegt mūsu rīcībā esošo
atbalstu, lai nostiprinātu Ukrainas daļu Eiropas iekšējā tirgū.
Tādēļ mēs atbalstām Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības telpas
veidošanu, kā arī pievienošanos PTO.
Sadarbojoties ES un Ukraina spēj pozitīvi ietekmēt saspīlējuma
samazināšanu Piedņestrā.
Moldova – paralēli risinājuma meklējumiem Piedņestras jautājumā
ES jāsniedz Moldovai reāla palīdzība iekšējo reformu
veicināšanai. Eiropas Savienībai jādomā par Moldovas ekonomiskās
ieinteresētības paaugstināšanu sadarbībai ar to. Ir jāpiedāvā
asimetriski tirdzniecības režīmi, kā tas jau ir darīts
Rietumbalkānu valstīs.
Dienvidkaukāzs – svarīgi, ka esam
iekļāvuši Dienvidkaukāza valstis to kaimiņu skaitā, uz kuriem
šobrīd tiek attiecināta ES kaimiņpolitika. Kaut arī pašlaik
reformu ziņā reģionā priekšplānā izvirzījusies Gruzija, ES
kaimiņu politika Dienvidkaukāzā var kļūt par ievērojamu
demokrātiskās reformas veicinošu stimulu arī Armēnijai un
Azerbaidžānai.
Baltkrievija – neraugoties uz sarežģīto situāciju, Baltkrievija
nedrīkst palikt ārpus ES uzmanības. ES jāizvirza ilgtermiņa plāni
un jākoncentrē uzmanība sabiedrības pilsonisko spēku atbalstam.
Mums nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta ES darbība
Baltkrievijā. Latvijai kā tiešajam Baltkrievijas kaimiņam ir
konkrētas iestrādes pārrobežu sadarbības jomā, kuras turpināsim
attīstīt kopējās ES kaimiņu politikas kontekstā.
Godātie klātesošie!
Beidzot savu uzrunu, vēlos teikt dažus vārdus par ES attiecībām
ar Krieviju. Esam izvirzījuši mērķi izveidot stratēģisku
partnerību. Tomēr vēl līdz šim brīdim Eiropas Savienībā viedokļi
par to, kādai jābūt Krievijai, lai šī partnerība tiešām būtu
stratēģiska, ir visai dažādi.
Eiropā ir grūti atrast valstis, kuras labās kaimiņattiecībās ar
Krieviju būtu vairāk ieinteresētas nekā Latvija un citi tiešie
Krievijas kaimiņi. Veidojot attiecības, jāņem vērā mūsdienu
realitātes. Latvija ir Eiropas Savienības locekle. Savienības,
kura ir viens no lielākajiem globālās ekonomikas spēkiem un kuras
iekšējais tirgus aptver pāri par 450 miljoniem iedzīvotāju.
Latvija kā ES dalībvalsts un kā Krievijas kaimiņvalsts ir
ieinteresēta attīstīt ciešu ES sadarbību ar Krieviju. Tāpat kā
Vācija, mēs uzskatām, ka sadarbības pamatā jābūt tādām vērtībām
kā demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara. Šobrīd Krievija
atrodas sarežģītā politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu
posmā. Atkārtoti stājoties amatā, Krievijas prezidents Vladimirs
Putins deklarēja mērķi veidot un stiprināt daudzpartiju sistēmu
Krievijā, attīstīt pilsonisko sabiedrību un nodrošināt preses
brīvību. Tādēļ viens no galvenajiem ES uzdevumiem ir veicināt kā
vārdos, tā arī darbos Krievijas attīstību demokrātijas
virzienā.
Uzskatām, ka ES un Krievijas
politiskajā dialogā var runāt par visiem abas puses
interesējošiem jautājumiem. Latvija atbalsta regulāru ES dialogu
ar Krieviju par cilvēktiesībām plašā spektrā – par cilvēktiesību
situāciju visā Eiropas Savienībā un Krievijā.
Pirms gada Sanktpēterburgā ES un Krievija definēja jaunu ietvaru
savām attiecībām. Tika nolemts veidot četras kopīgas sadarbības
telpas (ekonomikas; brīvības, drošības un tiesiskuma; ārējās
drošības; izglītības, zinātnes un kultūras).
It īpaši ekonomiskajā telpā vērojama liela abu pušu stratēģisko
interešu sakritība. Piemēram, enerģētikas jomā, sadarbībā
“Galileo” satelītu programmas izstrādē. Kopīgā ekonomiskā telpa
varētu būt līdzeklis ES un Krievijas ekonomiku konkurētspējas
celšanai. Ir vērts apsvērt arī likumdošanas tuvināšanu tajos
sektoros, kur ES un Krievijai ir cieša sadarbība. Jāizvairās no
jebkādu šķēršļu radīšanas/uzturēšanas ES un Krievijas
ekonomiskajā sadarbībā. Piemēram, tāda parādība kā rindas uz ES
robežas ar Krieviju neiederas kopīgā ekonomiskā telpā. Arī
diskriminējoša politika un prakse dzelzceļa tarifu jomā būtu
jāatrisina, pirms Krievija iestājas PTO un mēs veidojam patiesi
kopīgu ekonomisko telpu.
ES un Krievijas stratēģiskās partnerības pamatā jābūt
demokrātijas vērtībām – likuma varai, personas brīvībai,
cilvēktiesībām. Tas ir svarīgi, lai attīstītu kopīgo brīvības un
tiesiskuma telpu. Jārada savstarpējas uzticības gaisotne. Bezvīzu
režīms, piemēram, prasa, lai partneri spētu tikt galā ar visiem
kompleksajiem iekšlietu un tieslietu jautājumiem. Latvijas un
Krievijas robežas līguma parakstīšana, ratifikācija un īstenošana
būtu stabils priekšnosacījums efektīvas cilvēku un preču kustības
kontroles nodrošināšanai uz robežas. Tas jāpatur darbakārtībā
līdz pilnīgai atrisināšanai.
Ārējās drošības telpā ES ir ieinteresēta sadarboties ar Krieviju
tādos jautājumos kā cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas
ieroču izplatīšana. Krievija vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā
Eiropas Drošības un aizsardzības politikas jautājumos. Latvija
uzskata, ka sadarbībai ar Krieviju Eiropas drošības un
aizsardzības jautājumos jānotiek ar tādiem pašiem nosacījumiem kā
pārējām trešajām valstīm. Latvija novērtē Krievijas lomu
starptautiskajos centienos atrisināt tādas problēmas kā,
piemēram, Tuvo Austrumu miera process. Šajā sakarā ir atbalstāma
Eiropas Savienības un Krievijas sadarbība daudzpusējos
formātos.
Godātie klātesošie,
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka ES un Krievijas dialogam jāattīstās
un jāatspoguļo abu partneru intereses. Lai ES un Krievijas
dialogā varētu sasniegt rezultātus, ES jāievēro vairāki
principi.
Pirmkārt, jādefinē 25 ES dalībvalstu prioritātes attiecībām ar
Krieviju. Otrkārt un vissvarīgāk – jābūt kopīgai ES nostājai
šajos prioritārajos jautājumos. Treškārt, dalībvalstīm un ES
institūcijām ar Krieviju jārunā vienā balsī. Ceturtkārt,
attiecības ar Krieviju un jaunajiem kaimiņiem Eiropas Savienībai
jāveido ciešā dialogā ar saviem transatlantiskajiem
partneriem.
Paldies par uzmanību! Esmu gatavs diskutēt un atbildēt uz jūsu
jautājumiem.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments