Valsts sekretāru 2004. gada 8.jūlija sanāksmē

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”.
Pašlaik noteikumi paredz – ja darbinieka izdevumus vispārējās izglītības iegūšanai un zinātniskā grāda vai diploma iegūšanai sedz darba devējs, šie izdevumi tiek iekļauti darbinieka ar algas nodokli apliekamajā ienākumā. Tādējādi šīs summas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un arī ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.
Saskaņā ar 29.jūnijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem darba devēju segto izdevumu darbinieku izglītībai iespējamo izslēgšanu no ienākumiem, kurus neapliek ar algas nodokli” tika akceptēts Finanšu ministrijas priekšlikums izslēgt darba devēja segto mācību maksu un atmaksāto studiju kredīta pamatsummu visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem, kā arī bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās un maģistrantūrā studējošajiem dabaszinātņu un matemātikas tematiskajā grupā un inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajā grupā. Tāpēc izstrādātajos grozījumos noteikts, ka šīs summas vairs netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un vienlaikus arī nebūs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.
Paredzēts, ka minētais atvieglojums būs spēkā no 2005.gada līdz 2009.gadam un stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri par mācību maksu akadēmiskajā gadā, kas sākas 2004.gadā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, kā arī Valsts kanceleju.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Latvijas Nacionālās operas (LNO) likumā. Tie paredz svītrot likuma normu, kas piešķir LNO juridiskas personas statusu, kā arī noteikt, ka operas darbības un attīstības stratēģiju turpmāk apstiprinās kultūras ministrs.
2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas reglamentē Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus. Minētā likuma 7.pantā noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Savukārt Ministru kabineta loceklis padotību var īstenot tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.
Šobrīd likumā noteikts, ka LNO ir juridiskas personas statuss. Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts: tiešā pārvaldes iestāde darbojas valsts – sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas – vārdā un atsevišķa iestāde nav uzskatāma par juridisko personu, to paredzēts svītrot.
Tāpat līdz šim likums paredzēja, ka LNO darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību, tāpēc paredzēts, ka turpmāk LNO darbības un attīstības stratēģiju apstiprinās kultūras ministrs.

Vienlaikus šie grozījumi iestrādāti 2003.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.31 “Latvijas Nacionālās operas nolikums”.
 Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments