"Viņš panāk, ka visi jūtas kā viņa draugi"

Miera balodis, kurš sāka karu, šodien ierodas Stokholmā.

Šodien viņš ierodas Stokholmā — vīrs, kurš ir Eiropas Savienības seja uz ārpusi. Havjers Solana ir ES militārās sadarbības vadītājs. Viņš izskatās pēc miera baloža, taču tieši viņa vadībā NATO sāka savu pirmo karu savā pastāvēšanas vēsturē — 1999. gada pavasarī Kosovā.

58 gadus vecais fizikas profesors no Spānijas Havjers Solana ir tas cilvēks, kuram jāpaceļ tālruņa klausule, kad ASV prezidents piezvana uz Eiropu. Viņš bija ārlietu ministrs Felipes Gonsalesa sociālistu valdībā un 1992. gadā kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

Eiropas Savienības vadītājiem šķita, ka viņš darbojas tik veiksmīgi, ka pēc Kosovas kara, 1999. gada oktobrī, tika iecelts par ES "augstāko pārstāvi".

Viņa loma tomēr nav neapstrīdama. Ikviena valsts, kas katru pusgadu kļūst par prezidējošo Eiropas Savienībā, uzskata, ka Solanam ir jābūt pieticīgam un bez lielām pretenzijām. Šajā pusgadā tā ir lielvara Francija. Prezidents Žaks Širaks droši vien uzskata, ka "Eiropa — tas esmu es, nevis Solana". Pēc sešiem mēnešiem par priekšsēdētājvalsti kļūs Zviedrija, kas nav lielvara un kam var būt vajadzīga Solanas palīdzība.

Havjers Solana runā grūti saprotamā angļu valodā un pavisam slikti franciski. Tomēr viņam veiksmīgi — par laimi NATO dalībvalstīm — Kosovas kara laikā izdevās paust aizsardzības alianses domas.

"Tas bija iespējams, ļoti lielā mērā pateicoties ķermeņa un žestu valodai. Viņš ir neticami labs kontaktu veidotājs. Viņš pieskaras vienam, apskauj otru un liek tev justies kā viņa labākajam draugam. Viņam ir daudz labāko draugu, un viņš ir parūpējies, lai viņam nebūtu ienaidnieku, un tā ir prasmīga rīcība", teica kāds NATO novērotājs.

Havjers Solana ļoti rūpējas par personiskajiem kontaktiem. Tādēļ viņš grib zem četrām acīm tikties ar Annu Lindu, un šī tikšanās notiks uz kuģa uzreiz pēc preses konferences Zviedrijas valdības kancelejā.

Solana uzskata, ka Zviedrijas prezidentūra būs ļoti svarīga, jo tad konkrētu formu vajadzēs iegūt Eiropas Savienības sadarbībai aizsardzības jomā. 2003. gadā mēneša laikā ir jāspēj mobilizēt 60 000 vīru. Šobrīd šī ir tikai pagaidu organizācija.

Turklāt Solana veicinās, lai ES paplašināšanās ar jaunām dalībvalstīm nezaudē ātrumu. Zviedrijai tas būs svarīgs uzdevums.

Viņš allaž uzsver, ka ES loma ir novērst konfliktus, tomēr arī saka, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams militārs spēks, lai tā būtu uzticama un spētu to izmantot, ja tiktu "apdraudētas vitālas intereses".

Šīs vitālās intereses var būt jebkurā zemeslodes vietā.

"Aftonbladet"

— 2000.07.06.

Emīlija fon Sīdova