"Eiropa tad rīkosies viena pati"

Intervija ar ES ārpolitikas pārstāvi Havjēru Solanu par Eiropas militārās vienības izveidošanu, par Savienības attiecībām ar NATO un par ASV antipātijām pret nepatīkamu konkurenci.

Spiegel : Līdz ar militārajām problēmām eksistē arī lielas politiskas problēmas. ASV neatkarīgu Eiropas drošības spēku radīšanu visumā vērtē skeptiski.

Solana : Tie, kuri ASV kaut ko saprot no šīs lietas, ir ļoti apmierināti. Viņi projektu vērtē pozitīvi, jo modernas papildu kapacitātes Eiropā, kuras nepieciešamības gadījumā var izmantot arī NATO, nostiprina transatlantiskās saites. Amerikāņiem labāks būtu sabiedrotais, kura rīcībā ir daudz lielākas kapacitātes nekā šodien.

Spiegel : Francijas prezidents Žaks Širaks to, ka amerikāņi apsveic ES armijas veidošanu, labākajā gadījumā vērtē tikai kā tukšu frāzi, kā apliecinājumu vārdos.

Solana : Tā nav Eiropas armija.

Spiegel : Cik ilgs laiks paies, līdz ES ar NATO izdosies panākt vienošanos par materiāliem, kas ir aizsargāti ar likumu?

Solana : Līdz rudenim, vēlākais, līdz gada beigām.

Spiegel : Vai līdz tam laikam starp NATO un ES panāktā vienošanās būs jāratificē dalībvalstīm?

Solana : Vienošanās tiks noslēgta institūciju līmenī.

Spiegel : Tādas NATO dalībvalstis kā Turcija grib piedalīties ES lēmumu pieņemšanā par Eiropas vienības izmantošanu tad, ja tās rīcībā tiek nodoti arī NATO līdzekļi.

Solana : Politiskā kontrole būs vienīgi ES dalībvalstu kompetencē. Transparence attiecībā pret citām valstīm būs ļoti liela, bet mēs, kā ES dalībvalstis, neizlaidīsim no rokām politisko kontroli. Kā zināms, Turcija ir ES kandidātvalsts, un jau tikai tāpēc vien tā atrodas priviliģētā statusā.

Spiegel : Vai ES armijas dēļ būs jāizdara arī izmaiņas ES līgumos? Ratifikācija dalībvalstīs ilgtu vismaz divus gadus.

Solana : Es nedomāju, ka būs nepieciešamas izmaiņas līgumos. Nelielas varētu būt nepieciešamas: līdz šim ES ir tikai divas institūcijas, kas de facto var pieņemt lēmumus — Ministru padome un Pastāvīgo pārstāvju komiteja, tātad vēstnieku komiteja. Ja mēs gribam izvairīties no krīzes, veidojot Drošības politikas komiteju, šai institūcijai ir jābūt spējīgai patstāvīgi pieņemt lēmumus.

Spiegel : Kurš kļūs par Drošības politikas komitejas priekšsēdētāju?

Solana : Es domāju, ka vismaz krīzes laikā tas būs jāuzņemas man.

Spiegel : Vai šajā gadījumā būs nepieciešamas izmaiņas līgumos?

Solana : Nē. Militārās komitejas vadībā atradīsies ģenerālis, un viņu nedrīkst nomainīt rotācijas kārtībā.

Spiegel : Vēl liels šķērslis ir vienbalsīguma nepieciešamība lēmumu pieņemšanā; vai no tās būs jāatsakās?

Solana : Nē, mēs aizsardzības jautājumos saglabāsim vienbalsīguma principu. Tā strādā arī NATO.

Spiegel : Kur patiesībā tiks izmantota Eiropas armija: Eiropā, ap Eiropu, visā pasaulē?

Solana : Nekādas armijas! Sākumā mums vairāk būs jārūpējas par savu apkārtni.

Spiegel : Cik tas viss izmaksās?

Solana : Vispirms ir jāpielāgo bruņotie spēki visās ES dalībvalstīs, lai tie būtu spēcīgāki un elastīgāki. Vairāk jāinvestē tehnoloģijā un mazāk personālā. Šeit ir jāatrod līdzsvars, lai budžeti netiktu pārmērīgi noslogoti. Sākumā droši vien būs jāpalielina militāro budžetu apjoms.

Spiegel : Vai līdz ar jaunajām militārajām kapacitātēm nemainīsies arī ES raksturs? Vai ES kļūs par pasaules varu?

Solana : Tā varat runāt jūs, ne es. Man ir jāizsakās ļoti piesardzīgi. Eiropa jau tagad visā pasaulē sniedz vislielāko humāno palīdzību, mums ir liela ekonomiskā jauda un tirdzniecības attiecības ar daudzām pasaules valstīm. Nav šaubu, ka Eiropa līdz ar krīžu pārvarēšanas kapacitāti pasaulē iegūs svaru, kas atbilst tās ekonomiskajam potenciālam. Es uzskatu, ka tas ir labi. Kā eiropietis es esmu priecīgs, ka varu virzīt uz priekšu šo projektu.

"Der Spiegel"

— 2000.06. nr.25