Reliģisko lietu pārvaldes informācija

2004.gada 8.jūlijā

Par reliģisko savienību (baznīcu), diecēžu un reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2003.gadā

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14.panta septīto daļu reliģiskajām organizācijām katru gadu ne vēlāk kā 1.martā Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumu Nr.71 “Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” (turpmāk – noteikumi) reglamentētajā kārtībā jāiesniedz pārskats par savu darbību Reliģisko lietu pārvaldē (turpmāk – RLP).

Ja reliģiskās organizācijas pārskatu neiesniedz vai pārskatā nav sniegtas pieprasītās ziņas, RLP priekšniekam rakstiski jābrīdina attiecīgās reliģiskās organizācijas vadība. Tādējādi RLP 2003.gada aprīlī par pārskata neiesniegšanu, kā arī par minētajos noteikumos paredzētajai formai neatbilstošu pārskatu iesniegšanu tika brīdinātas 30 autonomās reliģiskās organizācijas.

RLP ir iesniegti visu 15 reliģisko savienību (baznīcu) un 3 diecēžu pārskati, aptverot 962 draudzes, un 143 reģistrēto autonomo reliģisko organizāciju pārskati par darbību 2003.gadā.

Pārskatus par darbību nav iesniegušas reliģiskās organizācijas “Krievu aizrobežu pareizticīgās baznīcas svētās mocekles Varvaras draudze” un “Kristiešu draudze “Dzīvības maize””. Ņemot vērā minēto, RLP 2004.gada 21.jūnijā nosūtīja atkārtotus brīdinājumus, kuros tika norādīts, ja divu nedēļu laikā pēc atkārtotā brīdinājuma saņemšanas pārskats netiks iesniegts, tad RLP iesniegs tiesā prasību par reliģisko organizāciju darbības izbeigšanu.

Par pārskatos sniegto informāciju

1. Reliģisko organizāciju dievnami un kulta celtnes

Atbilstoši pārskatos sniegtajai informācijai reliģiskajām organizācijām kopā pieder 873 dievnami un kulta celtnes, tajā skaitā:

2. Reliģisko organizāciju garīgais personāls

Reliģiskajās organizācijās kalpo 808 garīdznieki, tajā skaitā:

3. Ārvalstu garīdznieki, kas uzaicināti veikt reliģisko darbību Latvijā

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 14.panta ceturto daļu gada laikā tika uzaicināti 157 ārvalstu garīdznieki no Japānas, Anglijas, Lielbritānijas, ASV, Austrālijas, Izraēlas, Zviedrijas, Krievijas, Baltkrievijas, Jaunzēlandes, Indijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Armēnijas, Holandes, Igaunijas, Ukrainas, Kanādas un Vācijas, no kuriem uzaicināja:

4. Saskaņā ar Civillikuma 51.pantu noslēgto laulību skaits

Ņemot vērā, ka 349 savienību (baznīcu) diecēžu garīdzniekiem izsniegtas atļaujas laulāt, 2003.gadā saskaņā ar Civillikuma 51.pantu noslēgtas 2567 laulības:

Lai gan Civillikuma 51.pantā kā garīdznieki, kuriem būtu tiesības reģistrēt laulības ar juridiskām sekām, nav minēti dievturu konfesijas garīdznieki, reliģiskā savienība “Latvijas dievturu sadraudze” pārskatā par darbību 2003.gadā ir uzrādījusi 3 noslēgtas laulības.

5. Reliģisko organizāciju locekļu skaits

Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.71 “Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” satur prasību par draudžu locekļu skaita norādīšanu.

Salīdzinot minētos datus, redzams:

* Anglikāņi, apustuļi, branhamisti, Evaņģēliskās Dieva draudzes, Evaņģēliskie Mesijas sekotāji, hinduisti, Jaunatnes kristīgās savienības Latvijas draudze, Kristīgā zinātne, Latvijas Bībeles biedrība, Latvijas Kristīgā misija, Pestīšanas armija, Sūkjo Mahikari Latvijas centrs.

Autonomo reliģisko organizāciju pārskatos minēti 170 nepilngadīgie draudžu locekļi, no kuriem

6. Reliģisko organizāciju rīkotie pasākumi pašvaldību administratīvajās teritorijās un brīvības atņemšanas iestādēs

Pašvaldību administratīvajās teritorijās 2003.gadā tika rīkoti 109 reliģisko organizāciju publiskie pasākumi.

Ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktos reglamentēto, reliģiskās organizācijas skolās, slimnīcās, pansionātos, cietumos, kā arī citās vietās regulāri rīko dievkalpojumus, reliģiskus svētkus, evaņģelizācijas pasākumus, lūgšanas sapulces, Bībeles stundas, svētrītus, vasaras nometnes, sniedz palīdzību slimniekiem. Tā, piemēram, reliģiskā organizācija “Kuldīgas evaņģēlisko kristiešu draudze “Dzīvības vārds”” Kuldīgas pilsētā un rajona pagastos, Skrundas pilsētā un Aizputes pilsētā rīkoja pasākumu “Vislielākā dāvana”, reliģiskā organizācija “Jaunatne ar misiju” rīkoja koncertus un evaņģelizācijas programmas vairākās Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs, reliģiskā organizācija “Rīgas reformātu draudze” sadarbībā ar Varakļānu pilsētas domi jūlijā rīkoja labdarības pasākumu bērniem un trūcīgajām ģimenēm, reliģiskā organizācija “Siguldas brīvā evaņģēliskā draudze” katru otro ceturtdienu sociālās aprūpes centrā “Allaži” rīkoja dievkalpojumus, no 14. līdz 25.februārim reliģiskā organizācija “Talsu Kristīgā sadraudzība” organizēja pasākumu “Samariešu Soma”, evaņģēlisko luterāņu autonomās draudzes rīko Kapu svētkus, reliģiskā organizācija “Habad–Ļubavič draudze” Kronvalda parkā rīkoja ebreju svētkus “Hanuka”, reliģiskā organizācija “Mesianiskā draudze “Ješua””sestdienās medicīnas centrā “Valeo” organizēja dievkalpojumus.

7. Pret reliģisko organizāciju publisko un reliģisko darbību vērstie valsts vai pašvaldības ierobežojumi pārskata periodā

Saskaņā ar reliģisko organizāciju pārskatos sniegto informāciju pret reliģiskajām organizācijām “Aizputes evaņģēliski luteriskā draudze”, “Valtaiķu evaņģēliski luteriskā draudze”, “Snēpeles autonomā evaņģēliski luteriskā draudze”, “Cīravas evaņģēliski luteriskā draudze”, kuras ir autonomas draudzes, pārskata periodā vērsti ierobežojumi veikt laulību reģistrāciju ar juridisku spēku.

Atbilstoši Civillikuma 51.pantam laulības ar juridiskām sekām var reģistrēt evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās dienas adventistu, Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesiju garīdznieki. Turklāt Reliģisko organizāciju likuma 7.panta 3.daļa reglamentē tikai vienas reliģiskās savienības (baznīcas) izveidošanu vienas konfesijas ietvaros.

Latvijas Republikā kā evaņģēlisko luterāņu reliģiskā savienība (baznīca) ir reģistrēta “Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca”. Tādējādi, lai garīdznieki būtu tiesīgi laulāt ar juridiskām sekām, tiem nepieciešama reliģiskās savienības (baznīcas) “Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca” vadības izdota atļauja.

8. Reliģisko organizāciju kapelāni

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.71 “Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” noteiktajām prasībām reliģiskajām savienībām (baznīcām), diecēzēm un reliģiskajām organizācijām pārskatos jānorāda to kapelāni. Reliģiskās organizācijas ir norādījušas šādu kapelānu skaitu: 17 luterāņu, 8 baptistu, 13 vasarsvētku, 1 vecticībnieku, 7 katoļu, 4 Septītās dienas adventistu.

RLP rīcībā esošie dati neatbilst pašu reliģisko organizāciju pārskatos sniegtajiem. Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumu Nr.277 “Noteikumi par kapelānu dienestu” 5.punkts reglamentē kapelānu izvirzīšanu amatam no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas apvienotās metodistu baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes un Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības vadība. Minēto noteikumu 6.punkts paredz, ka kapelānu amatā apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Ieslodzījuma vietu pārvalde, vai lidostas, ostas vai sauszemes transporta stacijas administrācija, vai arī ārstniecības, medicīniskās aprūpes vai sociālās aprūpes iestādes administrācija pēc saskaņošanas ar RLP.