Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija sēdē

Izskatīts informatīvais ziņojums “Par Latvijas nacionālo pozīciju publicēšanu Ministru kabineta mājaslapā”.
Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti neparedz kārtību, kādā tiek publicētas Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.
Turpmāk ministrijas un citas atbildīgās valsts pārvaldes iestādes izstrādātās nacionālās pozīcijas vienas dienas laikā pēc to apstiprināšanas precizēs atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kā arī veiks pozīciju redakcionālos labojumus, ja tādi būs nepieciešami.
Precizētas pozīcijas, svītrojot no tās informāciju, kam ir ierobežotas pieejamības raksturs (piemēram, citu dalībvalstu viedokļi par Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem), tiks ievietotas Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv, sadaļā “Politikas plānošanas dokumentu datu bāze”.
Apstiprināts rīkojums par Dzintara Jakāna kandidatūras apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā.
Dz.Jakāns ieguvis augstāko izglītību biznesa augstskolā “Turība”, programmā “Uzņēmējdarbības vadība”.
Dz.Jakāns līdz šim strādāja Valsts ieņēmumu dienestā par ģenerāldirektora ārštata padomnieku. Iepriekš bijis VID Akcīzes preču pārvaldes direktors, VID biroja vadītājs, VID ģenerāldirektora palīgs un vecākais nodokļu inspektors VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē.
Kandidāta valodas prasmes: latviešu – dzimtā, krievu – brīvi, angļu – labi.
Izskatīts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanu līdz 2004.gadam”, kurā apkopota informācija par paveikto projekta realizācijā un tam izlietoto finanšu līdzekļu apjomu.
Informatīvajā ziņojumā minētas svarīgākās izmaiņas LNB projektā, ēkas projektēšanas un būves vadības darbu stadijas. Tāpat norādītas projekta īstenošanas izmaksu aplēses, kā arī pārskats par finanšu līdzekļu izlietojumu projekta īstenošanai.
Ziņojumā atzīts, ka nozīmīgs solis LNB projekta īstenošanā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas likuma pieņemšana un projekta īstenošanas uzraudzības padomes izveide. Ar šiem pieņemtajiem lēmumiem ir sākts jauns projekta attīstības posms, izstrādāts projekta īstenošanas laika un finansēšanas plāns un sāktas aktīvas darbības to realizācijai.
LNB projekta īstenošanai 2003. un 2004.gadam ir pieejami finanšu līdzekļi 5,994 miljoni latu apmērā no VA/S “Latvijas kuģniecība” privatizācijas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.
Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”.
Noteikumi nosaka atklātībai nododamo informāciju, tās apjomu, kā arī personas, kurām informācija nepieciešama dienesta funkciju veikšanai.
Kārtība paredz, ka informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, iespējams iegūt tiesībaizsardzības iestādēm; valsts un pašvaldību iestādēm, ja šādas tiesības attiecīgajām iestādēm ir paredzētas likumā; zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, veicot amata pienākumus; sertificētiem administratoriem maksātnespējas lietās attiecībā uz parādnieka pārstāvjiem; kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām par fizisku personu, ar kuru tās dibina, groza vai izbeidz līgumsaistības, kā arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam tā darbības nodrošināšanai.
Fiziskas personas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informāciju par tai piederošiem transportlīdzekļiem divreiz gadā varēs saņemt bez maksas. Juridiskās personas pārstāvim, saņemot informāciju, būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība un dokuments, kas apliecina informācijas saņēmēja (juridiskas personas) pārstāvības tiesības.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas atteikumu izsniegt reģistrā iekļauto informāciju varēs apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 
Par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektori apstiprināta vēstures doktore Alīnu Ļitviņenko.
A.Ļitviņenko ieguvusi augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā.
Kopš 1998.gada A.Ļitviņenko ir Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore. Iepriekš strādājusi arī citās izglītības iestādēs – Rīgas 53.vidusskolā par krievu valodas un literatūras skolotāju, Latvijas Valsts universitātē par Krievu literatūras un valodas katedras docenti un Sociālpolitiskās vēstures katedras pasniedzēju un docenti.
A.Ļitviņenko pētniecības galvenie virzieni ir krievu māksla emigrācijā, kultūras problēmas, krievu emigrācijas problēmas un Latvijas vēstures problēmas. Doktorei ir plašs publikāciju klāsts – vairāk nekā 80, tostarp 25 raksti zinātniskajos žurnālos, divi mācību līdzekļi u.c.
Par Rēzeknes Augstskolas rektoru apstiprināts ekonomikas doktors Leonārs Svarinskis.
L.Svarinskis ieguvis augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kā arī beidzis aspirantūru Maskavas Finanšu institūtā.
L.Svarinskis kopš 1999.gada ir Latvijas Universitātes Finanšu institūta asociētais profesors. Iepriekš viņa darbība bijusi saistīta arī ar banku sektoru – kopš 2002.gada L.Svarinskis ieņem a/s “Reģionālā Investīciju banka” valdes konsultanta amatu, bet deviņdesmitajos gados bijis a/s “Latvijas Depozītu banka” filiāles vadītājs, prezidents.
L.Svarinskis ir 51 zinātniskās publikācijas autors.

Akceptēta 21 920 latu papildu kompensācijas izmaksa starptautiskajā misijā Irākā bojāgājušā virsleitnanta O.Baumaņa tuviniekiem. Izdevumi tiks segti no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.
Kā zināms, pildot profesionālā militārā dienesta pienākumus starptautiskajā misijā Irākā, šā gada 8.jūnijā munīcijas neitralizēšanas operācijas laikā gāja bojā Nacionālo bruņoto spēku Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotas vada komandiera vietnieks virsleitnants Olafs Baumanis.
Viņa ģimene saņem visas Militārā dienesta likumā, likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un citos normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas.
Militārā dienesta likums paredz kompensācijas izmaksu 120 karavīra mēneša algu apmērā profesionālā militārā dienesta karavīra neatraidāmajiem mantiniekiem, ja karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus. Virsleitnanta O.Baumaņa neatraidāmajiem mantiniekiem šī summa ir 28 080 latu, kas ir mazāk nekā normatīvajos aktos noteiktā summa obligātā militārā dienesta karavīram, policistam un ugunsdzēsējam (50 000 latu). Tāpēc tika lemts par papildu kompensācijas izmaksu.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka profesionālā  militārā dienesta karavīru un viņu ģimenes locekļu sociālā aizsardzība šādā gadījumā ir nepietiekama. Tāpēc plānots, ka jau tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks iesniegti grozījumi Militārā dienesta likumā, kuru uzdevums būs diferencēti noteikt šādas kompensācijas apmēru gadījumos, kad karavīrs gājis bojā, dienesta pienākumus pildot vai pildot kaujas uzdevumu dienesta pienākumu ietvaros.
Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.94 “Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem”.
Noteikumu projekts precizē kārtību, kādā tiek atļauti darbi aizsargjoslās, un tiesības kontrolēt kārtību aizsargjoslās.
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” filiāles “Daugavas HES kaskāde” sniegtā informācija liecināja, ka lieliem aizsprostiem ir ļoti sarežģīti izveidot peldošu šķērsli, lai novērstu piebraukšanu bīstami tuvu aizsprostam.
Prasība novietot peldošu šķērsli akvatorijā augšpus aizsprosta attiecināta tikai uz nelieliem aizsprostiem, kuru aizsargjoslas

kopgarums augšpus aizsprosta ir mazāks par 200 m. Pie lielākiem aizsprostiem kā brīdinājums būs sarkanās bojas, kuras paredzēts izvietot divreiz biežāk, nekā to prasa spēkā esošie noteikumi.
Līdz ar to paredzēta iespēja Vides valsts inspekcijas un reģionālās vides pārvaldes peldlīdzekļiem iebraukt aizsargjoslās akvatorijās kontroles nodrošināšanai bez aizsprosta īpašnieka atļaujas. Izņēmums ir A drošuma klases lielo hidroelektrostaciju akvatorijas, kurās iebraukšana ir bīstama, jo turbīnas var tikt palaistas automātiski. Šajos gadījumos iebraukšana jāsaskaņo ar aizsprosta īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu, lai garantētu drošību.
Akceptēts noteikumu projekts “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem”.
Līdz šim normatīvie akti reglamentēja tikai politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansiālās darbības deklarāciju saturu un iesniegšanas (publicēšanas) kārtību, bet gada pārskata sagatavošana normatīvajos aktos nebija paredzēta.
Projekts ietver politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskata struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.  Tas paredz, ka politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības par katru kalendāro gadu sagatavo gada pārskatu, kas sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Paredzēts, ka politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu pirms iesniegšanas pārbauda tās revīzijas institūcija un zvērināts revidents. Gada pārskati būs jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.
Politiskā organizācija (partija) saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ir sabiedriskā organizācija. Tādēļ projektā par pamatu izmantoti Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta noteikumi Nr.251 “Noteikumi par sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem”, veicot korekcijas, kuru nepieciešamība izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumiem politiskās organizācijas (partijas) gada pārskata sastāvā ir ietverts naudas plūsmas pārskats, precizēta ieņēmumu un izdevumu pārskata, kā arī bilances shēma.
Izskatīts jautājums “Par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu lifta izbūvei Rīgas Latviešu biedrības namā”, pamatojoties uz Rīgas Latviešu biedrības lūgumu (RLB) piešķirt finansējumu RLB nama Merķeļa ielā 13 ekspluatācijai un jauna lifta izbūvei.
Vēsturisko, 1938.gadā iebūvēto liftu nav iespējams modernizēt. Eksperti konstatējuši, ka izbūvētajā brīvajā lifta šahtā ir iespējams montēt jaunu liftu, izstrādājot attiecīgu projektu un veicot nepieciešamos būvdarbus. Jauna lifta izbūvei RLB līdzekļu nav, tāpēc Kultūras ministrija lūdz izskatīt jautājumu par līdzekļu piešķiršanu jauna lifta izbūvei RLB namā. Nepieciešamās izmaksas ir  35 309 lati.
Ministru kabinets nolēma priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu izskatīt vienlaikus ar visu ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”.
Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumos Nr.24 “Bezdarbnieku statusa piešķiršanas kārtība”.
Grozījumi izstrādāti tāpēc, lai saskaņotu noteikumos noteiktās prasības ar pieņemtajiem grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.
Kā zināms, Saeima 2004.gada 22.aprīlī pieņēma grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā atbilstoši pamata dzīvesvietai ir arī tai personai, kura saņem valsts izdienas pensiju vai valsts speciālo pensiju, kā arī personai, kura iegūst izglītību vakarskolā vai ir pilna laika studējošais augstskolā.
Līdz ar to svītrots noteikumu 3.4. apakšpunkts un precizēta 3.5. apakšpunkta redakcija. 
Akceptēti noteikumi par valsts nodevu ierakstu izdarīšanu Eiropas ekonomisko interešu grupu (EEIG) reģistrā, kas paredz valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus par ierakstu izdarīšanu šajā reģistrā (analoģiski kā citiem Uzņēmumu reģistrā reģistrējamiem subjektiem).
Valsts nodevas likme par EEIG reģistrāciju (arī pārceļot grupas juridisko adresi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latviju) būs 8 lati; EEIG filiāles reģistrācijas nodeva būs 6 lati; dibināšanas līguma grozījumu reģistrācija izmaksās 6 latus; citu ierakstu izdarīšana un ierakstu par EEIG grozīšana izmaksās 4 latus, savukārt reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanas nodeva noteikta 2 latu apmērā. Pieteikumu izskatīšanai steidzamības kārtā līdz šā gada beigām paredzēta nodeva divkāršā (četru darbdienu laikā) un trīskāršā (divu darbdienu laikā) apmērā.
Valsts nodeva nebūs jāmaksā par ieraksta grozīšanu reģistrā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par ieraksta izdarīšanu reģistrā par tādu EEIG, kuras likvidācijas procesā likvidatora funkcijas pilda valsts iestāde; ja grozījums tiek izdarīts, pamatojoties uz tiesas vai valsts iestādes lēmumu, kā arī par tāda ieraksta izdarīšanu reģistrā, kas saistīts ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, gaitu vai pabeigšanu.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 386 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 35 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.
Kārtība paredz, ka valsts mērķdotāciju piešķirs pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai – līdz 10 000 latu un administratīvo teritoriju izpētei – līdz 2000 latu. Mērķdotāciju piešķirs, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.
Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā būs jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti. Apvienošanās projekta sagatavošanai tie būtu: pašvaldību grupas pieteikums; pašvaldību lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no grupas; pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu, kā arī – ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, lēmumam pievienojama atteikuma pamatota informācija. Līdzīgi dokumenti iesniedzami arī administratīvo teritoriju izpētei.
Noteikumi paredz, ka valsts mērķdotācijas apmērs tiks samazināts par 10%, ja pašvaldību grupā būs mazāk par četrām pašvaldībām.
Akceptēti divi noteikumu projekti: “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” un “Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”.
Vides trokšņa novērtēšanas kārtībā noteiktas prasības attiecībā uz vides trokšņa novērtēšanu un samazināšanu, tostarp noteikti trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes, vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes, prasības trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei un sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņiem, kā arī par trokšņa robežlielumiem.
Savukārt noteikumos par akustiskā trokšņa normatīviem reglamentēti pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās, prasības trokšņa mērījumiem un trokšņa rādītāju vērtību novērtēšanai, kā arī noteiktas institūcijas, kas veiks akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu kontroli.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments