Bērnu kopšanas pabalsti nebūs vienādi

Vakar, 13. jūlijā, Ministru prezidents Indulis Emsis uz tikšanos aicināja Latvijas lauku sieviešu apvienības pārstāves un Vecāku iniciatīvas grupu, lai pārrunātu bērnu kopšanas pabalstu paaugstināšanu no nākamā gada.
Vai pabalstiem jābūt vienādiem visām ģimenēm vai tie jāsaista ar vecāku vidējo iemaksu algu pēdējā gada laikā?
Protams, viss atkarīgs no budžeta iespējām. Kā zināms, šos pabalstus maksās no valsts pamatbudžeta, jo sociālās apdrošināšanas budžets šādu slogu nevar celt. I. Emsis teica: skaidri zināms, ka nākamā gada budžetā šiem mērķiem droši varēs atrast 20 miljonus latu ar astīti (par pārējo varēs lemt budžeta apspriešanas gaitā). Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, diferencētie pabalsti strādājošajiem un pabalsti minimālās algas apmērā nestrādājošajiem 2005. gadā prasītu 30 miljonus latu, summa attiecīgi ar katru gadu pieaugtu.
Ministru prezidents uzsvēra, ka ideāls nav neviens variants, katram ir savi trūkumi un priekšrocības. Taču, viņaprāt, diferencētie pabalsti tomēr būtu izdevīgāki lielo pilsētu, nevis lauku iedzīvotājiem. Tā, piemēram, Rīgā pērn vidējā iemaksu alga bija 205,97 lati, bet Krāslavas rajonā – 102,66 lati.
Savukārt vecāku pārstāvji iestājas par diferencētu pabalstu, sakot, ka ir to nopelnījuši, maksājot nodokļus. Viņi arī uzsver, ka šāda pabalstu sasaiste ar sociālām iemaksām mudinātu cilvēkus apzinīgāk tās veikt. Klātesošās māmiņas uzsvēra, ka ģimenei vislielākais risks ir tieši pirmais gads pēc bērna piedzimšanas, kad viens no vecākiem nestrādā un kopj bērnu. Daudzām jaunajām ģimenēm ir paņemti kredīti, kuru atmaksa būs stingri apgrūtināta, ja vienam no vecākiem nebūs līdzšinējo ienākumu. Jautājums tikai, vai valsts ir atbildīga par kādas ģimenes ņemtajiem kredītiem. Bez tam darbaspēju zuduma kompensēšanai ir paredzēts maternitātes pabalsts. Taču, no otras puses, ne valsts, ne pašvaldība nav izdarījusi visu nepieciešamo, lai vecāki pēc bērna piedzimšanas spētu normāli atgriezties darbā. Lielajās pilsētās, it īpaši Rīgā, katastrofāli trūkst bērnudārzu. Vēl joprojām profesiju klasifikatorā nav tāda amata kā aukle. Tas nozīmē, ka tiek algota auklīte, kura strādā bez līguma un nemaksā nodokļus, veicinot nelegālo nodarbinātību. I.Emsis atzina, ka situācija ir absurda, un solīja darīt visu, lai pēc iespējas drīzāk šai cienījamai profesijai atrastos vieta klasifikatorā.
Diferencētos pabalstus atbalsta arī Labklājības ministrija, vairākums ministru, kā arī Valsts cilvēktiesību birojs, kas uzskata, ka tie nav diskriminējoši.
Arī Latvijas lauku sieviešu apvienības pārstāves piekrita atšķirīgajiem pabalstiem, uzsverot, ka stingri jānosaka to maksimālā robeža, lai uz bērna rēķina nevarētu pelnīt. Lauku un pilsētas sieviešu attieksmē pret bērnu nākotni arī bija jūtamas atšķirības. Pilsētas sievietes ir pārliecinātas, ka, atsākot strādāt, pašas spēs saviem bērniem nodrošināt visu nepieciešamo, izglītību ieskaitot. Savukārt laucinieces daudz vairāk bažījās, kas notiks pēc gada, kad lielais pabalsts beigsies.
Sarunas beigās Ministru prezidents I. Emsis atzina, ka acīmredzot būs jāizšķiras par diferencētiem pabalstiem, taču, kādā variantā un kāda būs maksimālā robeža, šobrīd vēl nav iespējams pateikt.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv