Ar savu dzīves domu, ar sadarbības apvienību

Administratīvi teritoriālās reformas likums ļauj vietējā līmeņa pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties vai sadarboties. Pēc apvienošanās Latvijā jau izveidojušies divi novadi, bet pašvaldību sadarbības apvienības (PSA) ir vairākas. Trīs no tām — "Bērzes krasti", "Engure"un "Ziemeļkurzeme" — jau ir saņēmušas vienreizējo valsts dotāciju 1% apmērā, bet ir zināmas vēl apmēram 20 pašvaldību sadarbības apvienības.

Doma par sadarbību Ziemeļkurzemē radās jau 1997.gadā, bet 1998.gada 24.augustā tika parakstīts sadarbības nodomu protokols starp 9 Ventspils un Talsu rajona pagastiem: Dundagas, Kolkas, Īves, Valdgales, Lubes, Ances, Popes, Puzes un Tārgales. Šodien PSA "Ziemeļkurzeme" ietilpst 10 pagasti, aizņemot 2255 km2 platību, un tajā dzīvo 14 560 iedzīvotāju.

PSA mērķis ir veicināt pašvaldībās ekonomisko attīstību, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Savu darbību tā vērš uz pakāpenisku resursu apvienošanu, speciālistu piesaistīšanu, lai veicinātu līdzsvarotu pašvaldību attīstību, infrastruktūras sakārtošanu, uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītības līmeņa paaugstināšanu.

Par to, kas iegūts un varbūt zaudēts, izveidojot PSA "Ziemeļkurzeme", "LV" vaicāja Gunāram Laicānam — PSA idejas autoram un arī Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājam.

Gunārs Laicāns, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs esat pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" ideoloģiskais līderis. Kā jums radās doma par sadarbības apvienības veidošanu, kur jūs guvāt pieredzi tam, kā rīkoties, lai apvienību izveidotu?

— Tā kā Latvija kopš 90. gadiem ir pārejas perioda valsts, tad to raksturo vispārējie procesi: pāreja no totalitārisma uz demokrātiju un pāreja no centralizētas plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku.

Laukos un mazpilsētās notiek sīkākie procesi. Galvenokārt tie ir strukturālie pārkārtojumi laukos, kā arī Latvijai raksturīgu preču un pakalpojumu tirgus atrašana. Abi ļoti sāpīgi skar ikvienu iedzīvotāju, jo izmaiņas ir jūtamas gan dzīvesveidā, gan nodarbinātības struktūrā, gan publiskajā infrastruktūrā. Lai stabilizētu un demokratizētu notiekošos procesus, bija nepieciešama netradicionāla domāšana un jaunas idejas, tāpēc radās doma par sadarbības apvienības veidošanu. Man šo ideju īstenošanā palīdzēja mana akadēmiskā izglītība, zemnieka veselais saprāts un arī ārzemēs gūtā pieredze: laba sadarbība Dundagas pagastam bija ar Skovbo komūnu Dānijā un Lekebergas komūnu Zviedrijā.

Pieredze gūta arī Pašvaldību lietu pārvaldes rīkotajos semināros, kur varējām iepazīties ar Ziemeļvalstu pieredzi pašvaldību sadarbības veidošanā. Esmu interesējies arī par sadarbības apvienībām Vācijā, Francijā, Itālijā. Zināšanas visu laiku nākas papildināt, un šogad ieguvu sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

— Kā notiek attīstības plānošana Ziemeļkurzemē apvienības ietvaros — kādas ir jūsu prioritātes, kā attīstības pamatmērķi sakrīt ar valsts attīstības politiku?

— Runājot par pašvaldību attīstības plānošanu vispār, jāteic, ka tieši 1998.gadā izsludinātais Teritoriālās attīstības plānošanas likums deva pašvaldībām iespēju aktīvāk iesaistīties teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānošanas izstrādē. Attīstības plānošanā katrai pašvaldībai svarīgākais ir tas, kā izdodas savstarpēji sadarboties plānošanas trijiem līmeņiem, tie ir nacionālais plānojums, rajona attīstības programmas izstrādāšana un vietējo pašvaldību attīstības programmas izstrādāšana. Par pirmo varu teikt, ka esmu nacionālā plānojuma vadības grupas loceklis un līdz ar to man ir zināma nacionālā plānojuma gaita un problēmas. Protams, attīstības programmu izstrādāšanas, pieņemšanas un izpildes gaita, kvalitāte un tempi ir atšķirīgi rajonos, vietējās pašvaldībās un valstī kopumā. Un katra pašvaldība, veidojot teritorijas attīstības plānošanas programmu, ņem vērā ikviena iedzīvotāja intereses, saskaņojot šos procesus ar rajona un nacionālā plānojuma izstrādi.

Savukārt sadarbības apvienībai, plānojot attīstību, kas ir viens no sadarbības apvienības izveides pamatuzdevumiem, jādomā par šādām problēmām: pirmkārt, plānošanai nepieciešama pēc iespējas lielāka teritorija, kas saistīta ar mēroga palielināšanu. Otrkārt, nepieciešama vienotas informācijas sistēmas ieviešana konkrētajā teritorijā, un, treškārt, plānošanas procesā pakāpeniski jāapvieno intelektuālie, materiālie un finansiālie resursi. Tāpat ir jāatrod elastīga un racionāla pieeja plānošanas procesam un jāievēro brīvprātības principi, kas jau pašos pamatos ir demokrātiskas attīstības nodrošinājums.

— 1998.gada beigās tika veikta tā sauktā SVID (stiprās, vājās puses, iespējas un draudi) analīze par sadarbības apvienību. Kā vienu no būtiskākajiem trūkumiem 14 respondenti ir minējuši valsts atbalsta trūkumu. Kas valstij būtu jādara, lai veicinātu jūsu un arī citu Latvijas pašvaldību sadarbības apvienību veidošanos?

— Tā kā pašvaldību sadarbība ir process "no apakšas", tad teritoriālās reformas gaitā pašvaldību sadarbība ir jāatbalsta tāpat kā pašvaldību brīvprātīga apvienošanās. Pašvaldību sadarbības pamatuzdevums ir darboties iedzīvotāju interesēs un risināt galvenās problēmas. Jo lielāka ir pārvaldāmā teritorija, jo nepieciešams varu pašvaldības teritorijā decentralizēt, nevis centralizēt. Lielākā teritorijā centralizācija izpaužas ļoti spēcīgi, un tā ir teritorijas nomales, lauku lielākā problēma.

Pašu cilvēku ziņā ir izvēlēties, vai pašvaldībai darboties sadarbības apvienībā vai apvienoties. Ja valstiski netiek risinātas lauku problēmas, tad bieži vien pašvaldību sadarbība tiks vairāk atzīta nekā apvienošanās. Ja valsts piedalītos attīstības procesos un investīciju programmas vairāk pievērstos laukiem, apvienošanās varētu būt labākais modelis. Reformas ir politiķu pasūtījums un atbildība, taču nepieciešams arī politiskais atbalsts pašvaldību iniciatīvai "no apakšas". Nav jūtama valsts loma sadarbības apvienību darbības veicināšanā. Ir svarīgi sakārtot likumdošanu.

— Sadarbības apvienības finanses veido ikmēneša dalības maksa — kopīgās iestādes kontā katras apvienības pašvaldības ieskaitītā 1/12 no pašvaldības budžeta, kas veidojas no tiešajiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa, kas koriģēts ar izlīdzināšanas fondu). Vai nav radušās domstarpības par katras pašvaldības ieskaitītās daļas samērojamību ar labumiem, kādus apvienība guvusi no sadarbības, jo apvienības pašvaldību budžetu divpadsmitdaļas cita no citas ievērojami atšķiras?

— Tāpēc notiek pakāpeniska visu resursu apvienošana. Jautājumā jūs minējāt tikai vienu resursu veidu — finansu resursus, bet ir arī materiālie un intelektuālie resursi. Un ir ļoti svarīgi mācīties demokrātiju, kas nav vienkārši pēc ilgā totalitārisma Latvijā. Nav arī svarīgi tas, cik naudas tiek kopā "samests", bet svarīgākais ir vietējo iedzīvotāju interešu aizstāvēšana un informēšana par līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu un lietderību. Diemžēl ne vienmēr izdodas izskaidrot PSA darbību, jāsaskaras arī ar neizpratni. Veidojot sadarbības apvienību "Ziemeļkurzeme", es konstatēju, ka galvenais ir izveidot labas sabiedriskās attiecības un izskaidrot gan iedzīvotājiem, gan arī pašvaldību darbiniekiem, kā arī pašvaldību vadītājiem sadarbības ideju. Bieži vien grūti ir aplēst ieguvumus, ko dod šī sadarbība. Nav jau iespējams izmērīt zināšanas, ko iegūst pašvaldību darbinieki, strādājot kopīgos projektos. Bieži vien kritēriji izvirzās pavisam citi: labas kaimiņattiecības, jo ir iespējams diskutēt un rast risinājumu jebkurai problēmai, kas skar konkrētu pašvaldību, kā arī idejas racionālam to resursu izlietojumam, kas ir katras pašvaldības rīcībā.

— Apvienības veiksmīgai darbībai nepieciešama ātra un operatīva informācijas aprite un sakari. Kādas, jūsu vērtējumā, ir saziņas līdzekļu iespējas apvienības pašvaldībās, cik tās ir būtiskas, un kā varētu risināt šīs problēmas?

— Apvienība aptver divus administratīvos rajonus Talsu un Ventspils. "Lattelekom" sakaru sistēmas tarifi ir ļoti atšķirīgi vietējai un starprajonu saziņai. Ciparu līnijas ir pieejamas tikai pašos Talsos un Ventspilī. Pašreiz pakāpeniski tiek veidoti pašvaldību e—pasta pieslēgumi. Konkrētā situācijā ir iespēja izmantot tikai iezvanpieeju, turklāt ar ļoti atšķirīgu līmeni. Puslīdz apmierinoša situācija ir tikai Dundagas pagastā. Apvienība ir sagatavojusi projektu un iesniegusi Satiksmes ministrijā. Tas paredz vienotu datu pārraides tīklu starp visām apvienības pašvaldībām. Tas ietvertu ne tikai vietējo saziņu, bet arī saziņu starp pašvaldībām un valsts reģistriem. Pašreiz savstarpējai saziņai nereti izmantoti faksa sūtījumi.

— Kā viena no galvenajām sadarbības priekšrocībām jeb iespējām tiek minēta "racionāla reģiona intelektuālo resursu izmantošana". Kāds ir intelektuālais potenciāls Ziemeļkurzemē šobrīd, un kas ir jūsu lielākā problēma, jo bieži vien ir dzirdēts arguments, ka Rīga atņem laukiem izaugsmes iespējas tieši ar jaunā, kvalificētā darbaspēka aizvilināšanu?

— Arī Ziemeļkurzemes apvienība izjūt intelektuālo resursu trūkumu. Taču tieši intelektuālo resursu apkopošana ir viens no lielākajiem apvienības ieguvumiem. Viena pašvaldība nespēj kvalificētus speciālistus pietiekami nodrošināt ar darba apjomu un atalgojumu. Apvienības pašvaldības savu darbību attīsta, izmantojot vietējos speciālistus, tos izglītojot un piesaistot arī jaunus vietējos izglītotos un darbotiesspējīgos cilvēkus. Ja speciālists šeit saskata izaugsmes iespējas, tad viņš prom neiet.

— "Pašvaldību sadarbības rokasgrāmatā" minēts, ka kopējos projektos ir iegūti finansiālie atbalsti no ES "Phare" fonda, Valsts investīciju fonda programmas 800+ un sociālās palīdzības fonda. Tieši kādas iespējas jūs varējāt izmantot saistībā ar šiem projektiem, pateicoties sadarbības apvienības izveidošanai? Raksturojiet, lūdzu, īstenotos projektus — ko tie ir devuši Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem!

— No "Phare" fonda tika atbalstīts projekts, kura ietvaros izstrādāta enerģētikas ilgstpējīgas attīstības programma. Ar Valsts investīciju fonda programmas 800+ atbalstu ir sagatavots tehniskās izpētes projekts ūdenssaimniecības attīstībai, bet ar Sociālās palīdzības fonda atbalstu 10 pagasti izveidoja pansiju (jeb sociālo māju), kurā pagaidām dzīvo 8 cilvēki. Iecerēts to pilnveidot un izmitināt pat 30 cilvēkus. Tajā savu mājvietu ir ieguvuši apvienības pagastu vientuļie pensionāri. Vienai pašvaldībai nebūtu bijis pa spēkam apmaksāt kvalificētu speciālistu piedalīšanos projektu izstrādēs, kā arī uzturēt pansiju, kuras izdevumus tagad sedz valsts piešķirtā dotācija un paši pansijas iemītnieki.

— "Pašvaldību sadarbības rokasgrāmatā" minēts, ka kopš pirmās kopīgās pašvaldību sanāksmes 1997.gada vasarā esat kļuvuši daudz gudrāki, izveidojuši labas kaimiņattiecības. Kas traucēja tās veidot un gūt pieredzi vienam no otra pirms sadarbības apvienības izveides?

— Tam, manuprāt, bija trīs iemesli. Pirmkārt, līdera jeb vadītāja trūkums. Ļoti daudzi cilvēki ir neuzņēmīgi, taču sadarbības apvienībā nepieciešams visu laiku uzturēt un pilnveidot sabiedriskās attiecības gan ar iedzīvotājiem, gan pašvaldību starpā. Tagad tas ir mans pienākums. Sākumā bija jautājums par to, kurš uzņemsies atbildību, ja katrai pašvaldībai ir pietiekami daudz savu problēmu, un ikdienā jau katram savs krekls tuvāks. Otrkārt, tā bija pastāvošā otrā līmeņa pašvaldību sistēma — rajoni. Teritorijā bija un vēl arvien ir divi rajoni — Talsu un Ventspils. Trešais traucēklis bija sliktā infrastruktūra — sakari, ceļi.

— 2001.gada 14. martā notiks pašvaldību vēlēšanas. Vai jūs nepieļaujat domu, ka jaunās padomes varētu neatbalstīt sadarbību?

— Katras pašvaldības vadītājs pats veido savu vēlēšanu "kampaņu", un es ceru, ka tajā tiks iekļauta informācija par visu pozitīvo, ko sniedz pašvaldību sadarbība. Bet neatbalstīt sadarbību varētu tikai tāda padome, kas uzskata, ka cilvēks ir domāts varai — padomei vai domei, un tāda pašvaldība, kas uzskata, ka vara ir jācentralizē — jārisina tikai pašvaldības centra intereses. Protams, tas, kādu varu ievēlēt, ir vienīgi konkrētas pašvaldības iedzīvotāju ziņā.

— Dainis Rozenfelds "Latvijas Vēstnesim"("LV"18.05.2000) teica, ka, viņaprāt, pašvaldību sadarbība visauglīgākā būs tad, ja tā turpināsies ne ilgāk kā divus gadus, un pēc sadarbības vajadzētu notikt pašvaldību apvienošanai. Kā jūs komentētu Kandavas novada domes priekšsēdētāja teikto?

— Es ieteiktu Dainim Rozenfeldam labāk iepazīties ar tām akadēmiskajām atziņām, kas ir Eiropā un pasaulē. Sadarbības ideja ir universāla un mūžīga. Tas, ka sadarbojas Valkas rajons Latvijā un Valgas rajons Igaunijā, nenozīmē, ka tie ir jāapvieno. Es varētu minēt tūkstošiem sadarbības piemēru. Nesaprotu, kāpēc Kandavas novads nevarētu sadarboties ar Pūres, Jaunsātu, Zantes, Vānes pagastiem. Nav tā, ka visas problēmas var atrisināt, tikai mehāniski pievienojot pagastus Kandavas novadam. Sadarbības pamatideja norāda uz to, ka Latvijā ir vietas, kur resursu apvienošana var notikt un notiek pakāpeniski. Bet laika periods, kurā notiek šo resursu apvienošana, ir atkarīgs no daudziem faktoriem.

— Nekas uz pasaules nav tikai labs, visam ir savas vājās puses. Kas pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" darbībā ir ne visai veiksmīgs, ko jūs vēlētos uzlabot, mainīt?

— Ir jāuzlabo sabiedriskās attiecības, vairāk jāskaidro iedzīvotājiem par pašvaldību sadarbības nepieciešamību. Vajadzīga arī katra iedzīvotāja pašapziņas celšana, jo no katra indivīda ieguldījuma ir atkarīgs, kā attīstīsies valsts kopumā. Katram pagasta vadītājam ir jābūt sava pagasta līderim — pagastu var atpazīt pēc pagasta vadītāja. Protams, jāņem vērā — ja būs nabadzīga valsts, nebūs bagāta pagasta, bet tas nozīmē, ka pašvaldībām ir jāsaredz iespējas pāri sava pagasta robežām un tās jāizmanto. Sadarbības apvienībā aktīvāk jādarbojas arī darba grupām, jāturpina arī lēmējvaras funkciju nodalīšana no izpildvaras funkcijām.

— Kādu redzat jūsu sadarbības apvienības nākotni?

— Mūsu pašvaldību sadarbības apvienības nākotne ir atkarīga no politisko partiju politiskās gribas — atbalstīt vai neatbalstīt sadarbību, kā arī no pašvaldību vadītājiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore