Skaistākā Latvija stāv Kalncempjos un Pedvālē

Kultūrvēsturiskajā ainavā izpaužas gan dabiskās ainavas īpatnības, gan arī gadsimtu gaitā izveidojušās tautas tradīcijas un pasaules uzskata savdabīgums. Šie raksturojumi tad arī nosaka Latvijas lauku kultūrvēsturiskās ainavas unikalitāti. Kultūrvēsturiskā ainava, neapšaubāmi, ir cilvēka apkārtējās vides svarīga sastāvdaļa, kas veicina vietējo un reģionālo kultūras daudzveidību Eiropas kultūras un dabas mantojuma kopsaistījumā. Tieši tāpēc turpinās vērienīgs starptautisks pasākums "Eiropa — kopīgs mantojums", kas šogad veltīts kultūrvēsturiskajai ainavai. Šīs kampaņas ietvaros Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija šopavasar Latvijā izsludināja konkursu par Eiropas Padomes kultūrvēsturiskās ainavas godalgu. Tā ir īpaša balva labākajai pagasta, pilsētas vai rajona pašvaldībai un labākajai nevalstiskajai jeb sabiedriskajai organizācijai, kas pastāvīgi rūpējas par kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanu, apsaimniekošanu un pilnveidošanu, tiecoties kļūt par paraugu citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām visā Eiropā.

Konkurss notiek divās kārtās — nacionālā un starptautiskā mērogā. Tikko beigusies pirmā kārta, un Nacionālā kultūrainavas godalga piešķirta Kalncempju pagasta pašvaldībai par Alūksnes rajona Kalncempju novadpētniecības muzeja, tostarp Otes ūdensdzirnavu, uzturēšanu un attīstību. Pirmo godalgu saņēmis arī Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs — kā labākā nevalstiskā organizācija. Apbalvošanai ar Nacionālo kultūrainavas godalgu pavisam tika izvirzīti astoņi dažādi objekti. Kā sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, visi pieteiktie projekti bijuši ļoti kvalitatīvi un nozīmīgi. Tāpēc žūrijas komisijai bijis grūts uzdevums — noteikt divus labākos.

J.Dambis atzīmēja, ka abi uzvarētāju projekti ir ļoti spēcīgi un prasījuši daudz ieguldīto līdzekļu, darba, pūļu un enerģijas. Viena no attīstības tendencēm Eiropā ir tā, ka pati daba arvien vairāk atkāpjas no kultūrvēsturiskās ainavas. Turpretī Latvijā civilizācijas neskartā daba tomēr ieņem galveno vietu ainavas veidošanā. Tieši tādēļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pamatoti cer, ka kandidāti no Latvijas iegūs balvas arī otrajā kārtā — Eiropas mērogā.

Pēdējos trijos gados visā Eiropā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ainavai kā dabas un kultūrvēstures piemineklim. Šai ierosmei pamatojums ir arī Latvijas pieredze, jo diemžēl pierādījies, ka izdevīgāk un parocīgāk ir ieguldīt naudu, piemēram, benzīnpildītavas vai autostāvvietas ierīkošanā, nevis nesavtīgi strādāt, gādājot par Latvijas ainavas saglabāšanu un pilnveidošanu, kas, protams, ekonomiski nepavisam nav izdevīgi. Turklāt tas ir grūts darbs, kas prasa daudz garīgās un fiziskās enerģijas.

Eiropas Savienība šogad plāno pabeigt trīs gadus ilgušo darbu pie Ainavu konvencijas, kuras galvenais mērķis ir saglabāt, nosargāt, izcelt un pilnveidot ainavu pērles visā Eiropā, izveidojot vienotu likumdošanu visā kontinentā.

Konkursa nacionālās kārtas žūrijā ietilpa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas locekļi un pieaicinātie ainavu arhitekti. Žūrijas locekle ainavu arhitekte Inese Grundule, iepazīstinot ar konkursa kritērijiem projektu vērtēšanā, kā primāro atlasē minēja objekta stāvokli, kādā tas atrodas kultūrvēsturiskās nozīmības ziņā. Šie līmeņi esot bijuši ļoti dažādi. Otrs kritērijs bijis projekta mūsdienīgums. Vēlams, lai tas būtu ne tikai nozīmīgs kultūrvēsturiskais objekts, bet arī izceltos ar interesantu un mūsdienīgu informācijas pasniegšanas veidu, lai tas ieinteresētu cilvēkus, nevis dzīvotu ar standartdevīzi: "Rādām to, kas bijis!", tādējādi izvēloties vieglāko ceļu. Kā trešo kritēriju varētu nosaukt līdzatbildību. Tas nozīmē, ka žūrijas komisija vērtēja arī to, vai objekts rosina darbībai, vai tam ir ietekme cilvēka radošajā darbā un attīstībā.

Visizteiksmīgākais paraugs radošajai līdzdarbībai ir Nacionālās kultūrainavas godalgas laureāts Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, kur līdzās vēstures, tradīciju un dabas videi pastāv arī līdzdarbības vide radošiem cilvēkiem — tēlniekiem, gleznotājiem, mūziķiem un citiem. Kā zināms, Pedvāles ainavu parkā skatāmas tēlnieka un parka idejas autora Ojāra Feldberga skulptūras. Jautāts par to, kas mudināja piedalīties konkursā, viņš atbildēja, ka bijusi pati tēma, ideja — "Eiropa — kopīgs mantojums". Pedvāles muzejs žūriju galvenokārt saistījis ar savu pasaules elpu, mūsdienīgu pasniegšanas veidu, turpretī Kalncempju novadpētniecības muzejs jeb Otes dzirnavas — ar tajā uzkrāto vērtību vienreizību. Kā pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga, ir uzņemta filma par to, kā pirms gadsimta dzīvojuši un strādājuši mūsu senči, tajā skatāmi dažādi lauku darbi — linu apstrāde, miltu malšana, keramikas izstrādājumu veidošana, dzijas vērpšana un citi.

Viens redzespunkts Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā

Projektu tālāku virzību nodrošina galvenokārt paši projektu autori ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu. Juris Dambis gan uzsvēra, ka lielākoties nepieciešams nesavtīgs un rūpīgs darbs, nevis materiālie līdzekļi. Inspekcija krietni vien papūlējusies, lai Latvijas kultūrvides projekti ārzemēs tiktu pasniegti atraktīvā un interesantā veidā nākamajā konkursa kārtā. Šīs kārtas uzvarētāji varētu tikt paziņoti kampaņas "Eiropa — kopīgs mantojums" noslēguma ceremonijā, kas, iespējams, notiks septembrī Latvijā.

Pedvāles saimnieks Ojārs Feldbergs

Katrīna Ducmane, "LV" korespondente

Foto: Māris Kundziņš