Ministru kabineta noteikumi Nr.582

Rīgā 2004.gada 6.jūlijā (prot. Nr.41, 18.§)

Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta trešo daļu un 30.1 panta pirmo un otro daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes;

1.2. gadījumus un kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras ir tiesīgas nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz šo pārbaudi;

1.3. kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus;

1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

2. Noteikumi neattiecas uz velosipēdu un mopēdu vadītājiem.

2. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju

2.1. Vispārīgie jautājumi

3. Veselības pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju (turpmāk — pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

4. Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai (turpmāk — atzinums).

5. Medicīniskā uzziņa ir stingrās uzskaites dokuments (2.pielikums). Medicīnisko uzziņu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

6. Atzinumu (3.pielikums) transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

7. Kārtējo veselības pārbaužu periodiskums ir šāds:

7.1. A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem — 10 gadu, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi;

7.2. C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem — pieci gadi, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi.

8. Noteikumu 11.punktā minētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai noteikumu 16.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, noteikumu 7.punktā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.

9. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja veselības pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita ģimenes ārsta (primārās veselības aprūpes internista, primārās veselības aprūpes pediatra) vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidācijas faktu paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

10. Persona mēneša laikā var apstrīdēt ārsta vai komisijas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas lēmumu mēneša laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

2.2. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju un pretendentu veselības pirmreizējo vai kārtējo pārbaudi

11. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta veselības pirmreizējo vai kārtējo pārbaudi pēc viņa izvēles veic un medicīnisko uzziņu vai atzinumu sniedz ģimenes ārsts (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs), pie kura transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un atrodas viņa veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus (turpmāk — ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs vai narkologs.

12. Veselības pirmreizējās vai kārtējās pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:

12.1. izvērtē transportlīdzekļu vadīšanas medicīnisko pretindikāciju esamību. Ja nepieciešams, ārsts transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu norīko uz ārstu komisiju vai papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu ārstu atzinumus;

12.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (4.pielikums), kuru pievieno attiecīgās personas ambulatorajai kartei vai 15 gadus uzglabā ārstniecības iestādē, kurā izveidota ārstu komisija;

12.3. aizpildot noteikumu 5.pielikumā norādīto iesniegumu, pieprasa izziņu no valsts reģistra, kurā reģistrēti pacienti ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām, un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra. Ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir iekļauts kādā no minētajiem reģistriem, medicīniskās uzziņas vai atzinuma sniegšanai par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli ir nepieciešama attiecīgi psihiatra vai narkologa izziņa. Izziņa par to, ka transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents nav iekļauts attiecīgajā reģistrā, neatbrīvo ārstu vai ārstu komisiju no transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta psihiskās veselības stāvokļa novērtēšanas atbilstoši kompetencei;

12.4. transportlīdzekļa vadītājiem vai pretendentiem, kuriem nepieciešamas locekļu protēzes vai ortozes, vai pielāgots transportlīdzeklis, medicīniskajā uzziņā izdara atzīmi par papildu vadīšanas līdzekļu nepieciešamību. Atzinumu par konkrētu papildu vadīšanas līdzekļu nepieciešamību sniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, kas medicīniskajā uzziņā izdara atzīmi, norādot konkrētu noteikumu 6.pielikumā minēto papildinformācijas vai ierobežojumu kodu.

13. Ja veselības pirmreizējā vai kārtējā pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ārsts vai ārstu komisija ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par to, ka transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

14. Ja veselības pirmreizējā vai kārtējā pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nekonstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un izsniedz medicīnisko uzziņu, ārsts vai ārstu komisija ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc medicīniskās uzziņas izsniegšanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā iesniedz attiecīgajā medicīniskajā uzziņā norādītos datus.

2.3. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes

15. Uz veselības pirmstermiņa pārbaudi nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kuram ir izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vadītāja apliecība:

15.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

15.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

16. Veselības pirmstermiņa pārbaudi veic:

16.1. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Komisijas sastāvā ir:

16.1.1. divi narkologi;

16.1.2. psihiatrs;

16.1.3. ģimenes ārsts vai internists;

16.1.4. neirologs;

16.1.5. oftalmologs;

16.1.6. otorinolaringologs;

16.1.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds;

16.2. noteikumu 11.punktā minētā ārstu komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

17. Transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija veic, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi (7.pielikums) vai pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma.

18. Lai veselības pirmstermiņa pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzekļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic noteikumu 12.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus noteikumu 12.punktā minētajām darbībām):

18.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;

18.2. novērtē psihisko stāvokli;

18.3. ja nepieciešams, izmeklē, izmantojot psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un/vai asinīs.

19. Medicīnisko uzziņu vai atzinumu par veselības pirmstermiņa pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli izsniedz pēc visu nepieciešamo ārstnieciski profilaktisko pasākumu veikšanas, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc transportlīdzekļa vadītāja ierašanās uz veselības pirmstermiņa pārbaudi.

20. Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā ierosināta krimināllieta, veselības pirmstermiņa pārbaudi veic gan pirms lietas izskatīšanas, ievērojot noteikumu 30.punktā noteikto kārtību, gan noteikumu 31.punktā noteiktajā kārtībā pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas.

21. Pēc veselības pirmstermiņa pārbaudes specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija izsniedz jaunu medicīnisko uzziņu vai atzinumu.

22. Specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija, kas izsniedza medicīnisko uzziņu vai atzinumu, ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc medicīniskās uzziņas vai atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes rezultātiem.

3. Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi

23. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir šādām Valsts policijas amatpersonām:

23.1. rajona (pilsētas) policijas pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam;

23.2. Ceļu policijas pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam;

23.3. rajona (pilsētas) policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšniekam vai viņa vietniekam;

23.4. izziņas izdarītājam, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums.

24. Valsts policijas amatpersona, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, noformē to uz noteikta parauga veidlapas (7.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, otrs — pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz veselības pirmstermiņa pārbaudi.

25. Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi ir tipogrāfiski numurēts stingrās uzskaites dokuments.

26. Valsts policijas amatpersona lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajos gadījumos pieņem vienlaikus ar:

26.1. lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu;

26.2. krimināllietas vai materiālu nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai (ierosināšanai).

27. Valsts policijas amatpersona, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, lēmumā norāda tā pamatojumu.

28. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu ne vēlāk kā divu darbdienu laikā (saskaņā ar starpresoru vienošanos starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par informācijas apmaiņu) tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

29. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz veselības pirmstermiņa pārbaudi 15 dienu laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz veselības pirmstermiņa pārbaudi paziņošanas, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods — transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

30. Ja transportlīdzekļa vadītājs uz veselības pirmstermiņa pārbaudi nosūtīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, transportlīdzekļa vadītājs, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, iesniedz specializētās medicīniskās komisijas izsniegto medicīnisko uzziņu, kas izsniegta ne agrāk kā divus mēnešus pirms tiesību atgūšanas.

31. Ja transportlīdzekļa vadītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

4. Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus

32. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekļa vadītāja vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) sedz veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus šādos gadījumos:

32.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

32.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

32.3. ja pārbaudi izdara pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma.

33. Samaksas apmēru par veselības pirmstermiņa pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Samaksu par veselības pirmstermiņa pārbaudi transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona veic pirms veselības pirmstermiņa pārbaudes uzsākšanas, iemaksājot ārstniecības iestādes kasē attiecīgo summu skaidrā naudā un saņemot stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un samaksas apmēru.

34. Ja noteikumu 32.2.apakšpunktā minētajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, viņam ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Kārtība, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

35. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju (noteikumu 13. un 22.punkts) par transportlīdzekļa vadītājam izsniegto uzziņu, kā arī Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešajā daļā noteikto, Ceļu satiksmes drošības direkcija izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija — traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

36. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo attiecīgajā reģistrā reģistrētajam transportlīdzekļa vadītājam par to, ka, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju par transportlīdzekļa vadītājam konstatētajām pretindikācijām un Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešajā daļā noteikto, viņam ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

37. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

38. Ja transportlīdzekļa vadītāja apliecību, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai, ir izņēmusi Valsts policija, tā transportlīdzekļa vadītāja apliecību nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

39. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija atbilstoši noteikumu 37. un 38.punktam saņemtās transportlīdzekļa vadītāja apliecības iznīcina.

40. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atjaunot tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts, kas ir veicis šīs personas veselības pārbaudi, nav konstatējis medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai un ir izsniedzis medicīnisko uzziņu.

6. Noslēguma jautājumi

41. Noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu vai komisijām, kas veic transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudi, valsts reģistru, kurā reģistrēti pacienti ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistru, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju un Valsts policiju var notikt elektroniski.

42. Noteikumu 16.1.apakšpunktā minēto specializēto medicīnisko komisiju var izveidot tikai tās ārstniecības iestādes, kas, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, var nodrošināt šajos noteikumos minētās informācijas nodošanu Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

43. Noteikumu 14.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

44. Medicīniskās uzziņas, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai.

45. Atzīt par spēku zaudējušiem:

45.1. Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumus Nr.422 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 135.nr.);

45.2. Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.719 “Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 180.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/439/EEK par autovadītāju apliecībām.

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs —

Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 16.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.582

Medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

I. Neiroloģiskās slimības un sindromi

1. Centrālās un perifērās nervu sistēmas procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. parkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes:

a) atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos gadījumos, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē transportlīdzekļa vadīšanas drošību. Atļaujā var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļu modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes pēc viena diviem gadiem;

b) noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šī pielikuma 1.1. un 1.3.apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir 1.2.apakšpunktā minētās pretindikācijas, nepieciešama individuāla pieeja ar augstāku prasīgumu (eksperta atzinums) (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).

2. Epileptiskas lēkmes (slimība, sindroms) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes:

a) noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti (piemēram, nav bijušas lēkmes pēdējo divu vai vairāku gadu laikā);

b) noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli.

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie speciālista.

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabakas) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, kad persona noņemta no narkoloģisko slimnieku uzskaites un dinamiskās novērošanas, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, atkārtoti veicot pretendenta veselības pārbaudi pēc viena diviem gadiem.

IV. Iekšķīgās slimības

9. Cukura diabēts, kura ārstēšanā lieto insulīna preparātus.

Piezīmes:

a) noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš vismaz gadu atrodas endokrinologa aprūpē, apmeklē endokrinologu vismaz reizi sešos mēnešos un endokrinologs sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi divos gados;

b) noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja tas atrodas endokrinologa aprūpē vismaz vienu gadu un apmeklē endokrinologu vismaz reizi četros mēnešos un endokrinologs ir sniedzis atzinumu, ka transportlīdzekļa vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli. Endokrinologs, sniedzot atzinumu ģimenes ārstam, ārstu komisijai vai specializētai medicīniskai komisijai, izvērtē cukura diabēta komplikācijas un to smaguma pakāpi, hipoglikēmijas riska pakāpi, cukura diabēta pacienta praktiskās iemaņas un zināšanas par hipoglikēmijas simptomiem un hipoglikēmijas atpazīšanu, pirmās palīdzības sniegšanu hipoglikēmijas gadījumā un personīgo glikēmijas paškontroles līdzekļu lietošanu. Kārtējo veselības pārbaudi veic reizi gadā.

10. Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā. IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā).

11. Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem – defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama elektroimpulsu terapija.

12. Arteriālās hipertensijas 2. un 3.pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem — pēdējā pusgadā).

13. Jebkura cita iekšķīga slimība, kuras gadījumā ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību.

Piezīme.

Noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja:

a) asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu;

b) hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.

V. Redzes traucējumi

14. Noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), izmantojot abas acis reizē;

14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120°;

14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,6 (arī ar redzi koriģējošām lēcām).

Piezīme.

Intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

15. Noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

15.1. redzes asums zemāks par 0,8 acī ar labāko redzi un zemāks par 0,5 acī ar sliktāko redzi (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

15.2. izmainīts redzes lauks vai noturīga diplopija.

Piezīmes:

a) ja redzi koriģējošās lēcas lieto, lai sasniegtu redzes asumu attiecīgi 0,8 un 0,5, nekoriģētai redzei katrā acī jābūt 0,05 vai minimālais redzes asums (attiecīgi 0,8 un 0,5) jāsasniedz ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus četras dioptrijas, vai ar kontaktlēcu palīdzību (nekoriģētā redze 0,05);

b) intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

VI. Dzirdes traucējumi

16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs vidusauss strutains, nelabvēlīgs iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīmes:

a) noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;

b) noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

VII. Traumas un to sekas

19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes:

a) noteikumu 7.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet pie kāju saīsinājuma —, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);

b) noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums — abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

 

 

 

 

 

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.582

Papildinformācijas un ierobežojumu kodi

1. Papildinformācijas un ierobežojumu kodi, kas nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jālieto:

1.1. redzes korekcijas un/vai aizsardzības līdzekļi (piemēram, brilles, kontaktlēcas) (01);

1.2. dzirdes palīgierīces (02);

1.3. locekļu protēzes/ortozes (03);

1.4. attiecīgi pielāgots transportlīdzeklis:

1.4.1. pielāgota transmisija (10);

1.4.2. pielāgots sajūgs (15);

1.4.3. pielāgota bremžu sistēma (20);

1.4.4. pielāgots akselerators (25);

1.4.5. pielāgota bremžu sistēma un akselerators (30);

1.4.6. pielāgotas papildierīces (gaismu, logu tīrītāju/mazgātāju, skaņas signāla, virziena rādītāju slēdži utt.) (35);

1.4.7. pielāgots stūres mehānisms (40);

1.4.8. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (42);

1.4.9. pielāgots vadītāja sēdeklis (43);

1.4.10. pielāgots motocikls (apakškodu lietošana obligāta):

1.4.10.1. atsevišķi darbināmas bremzes (44.01);

1.4.10.2. pielāgotas ar roku darbināmas priekšējā riteņa bremzes (44.02);

1.4.10.3. pielāgotas ar kāju darbināmas pakaļējā riteņa bremzes (44.03);

1.4.10.4. pielāgots akseleratora rokturis (44.04);

1.4.10.5. pielāgots ar roku darbināma transmisija un sajūgs (44.05);

1.4.10.6. pielāgots atpakaļskata spogulis (spoguļi) (44.06);

1.4.10.7. pielāgoti brīdinājuma signāli (gaismas virzienrādītāji, bremžu ugunis u.tml.) (44.07);

1.4.10.8. vadītāja sēdeklis novietots tādā augstumā, lai, sēžot uz motocikla, vienlaikus abas kājas varētu turēt uz zemes (44.08);

1.4.11. atļauts vadīt tikai motociklu ar blakusvāģi (45);

1.4.12. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu transportlīdzekļa/šasijas numuru (transportlīdzekļa identifikācijas numurs, VIN) (50);

1.4.13. atļauts vadīt transportlīdzekli ar konkrētu valsts reģistrācijas numura zīmi (51).

Satiksmes ministra vietas izpildītājs — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers