Jūlijs ar zibeņiem, gandrīz ik dienu

Vidēji ik gadu Latvijā 30 – 40 reizes zibens iesper ēkās un tās aizdedzina. Tas sper arī elektrolīniju stabos, transformatoros, sakaru ierīcēs un kokos, tā nodarot ievērojamus postījumus. Dažkārt padebešu elektroizlāde prasa dzīvības. Šā gada lietainā vasara nav skopojusies ar pērkona negaisiem un zibeņošanu, taču zibens spērienu, kas radītu zaudējumus, daudz nav bijis.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad līdz jūlijam saņēmis septiņus izsaukumus uz zibens izraisītām degšanām, pērn – 23. Savukārt 2002. gadā bijis 21 izsaukums, bet 2001. gadā – 65. Gadījumus, kad zibens spērienā iet bojā cilvēki, VUGD reģistrē vienīgi tad, ja persona dzīvību zaudējusi ugunsgrēkā, kas izcēlies pēc zibens trieciena. Šajā statistikā kopš 2000. gada cilvēku upuri nav fiksēti. Arī medicīniskās palīdzības dienesti, to skaitā Latvijas katastrofu medicīnas centrs, īpašu statistiku par šādiem nāves cēloņiem neapkopo, taču atzīst, ka tādi notiek ļoti reti.

Visbiežāk zibeņo Latgalē

Pēc Latvijas hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, visbiežāk pērkona negaisi, tātad arī zibeņi, plosās valsts austrumos, Latgales līdzenumu daļā, arī Vidzemes augstienes rietumu daļā. Vismazāk šādi laika apstākļi vērojami Latvijas ziemeļrietumos, Vents-pils rajonā.
Šogad un pērn maijā negaisa dienu skaits valstī turējies ap normu – divas trīs dienas, vietām pat mazāk. Jūnijā negaisu valsts austrumos bijis vairāk nekā pērn. Piemēram, Jēkabpilī tie novēroti astoņas dienas, bet aizvadītajā gadā – sešas. Savukārt valsts rietumos šī parādība fiksēta retāk. Kopumā šogad jūnijā negaisu skaits bijis nedaudz virs vidējā ilggadējā, taču nekur nav sasniedzis maksimālo ilggadējo. Savukārt jūlijā tikai vienu dienu nekur Latvijā nav novērots pērkona negaiss, bet atsevišķās vietās, piemēram, Stendē, pārsniegts maksimālais ilggadējais rādītājs. Arī Priekuļos negaiss novērots vidēji katru otro dienu.
Apkopojot VUGD datus par 90. gadiem, redzams, ka zibens visvairāk postījumu nodarījis Daugavpils rajonā, kur laikā no 1993. līdz 2000. gadam reģistrēti 27 zibens izraisīti ugunsgrēki. Nākamais šo postījumu intensitātes ziņā ir Rīgas rajons (23 gadījumi), tad Rēzeknes (22) un Ludzas rajons (19). 14 reizes minētajā laika posmā zibens ēku aizdegšanos izraisījis Aizkraukles un Alūksnes rajonā.
Ne vienmēr zibens nodarīto postījumu skaits sakritis ar negaisu intensitāti rajonā, taču ugunsgrēku izcelšanās biežums atkarīgs no apbūves blīvuma un ēku nodrošinājuma pret zibens spērieniem. Sekojot šai sakarībai, jāatzīmē, ka, piemēram, Daugavpils rajonā minētajā laika posmā ugunsdzēsēju pārbaudes liecināja par iedzīvotāju pasivitāti savu mājokļu zibensaizsardzībā. Ilūkstē no 25 pārbaudītajām mājām tikai vienai bija zibensnovedējs. Savukārt no 20 pārbaudītām ēkām Višķos šīs ierīces nebija nevienai.
Normatīvais akts par “Ēku un būvju zibensaizsardzības ierīkošanu” noteic, ka ēkas, atkarībā no to atrašanās vietas (tiek ņemts vērā apkārtnē paredzamais negaisa ilgums un vidējais dienu skaits gadā), augstuma, kā arī izmantojuma, aprīkojamas ar atbilstošiem zibensnovedējiem.

Nosper meiteni, suni un zirgu

Bijuši arī gadi un pat dienas, kad zibens nodarītie postījumi izrādījušies sevišķi intensīvi un arī traģiski. Tā, piemēram, 2000. gadā vienā dienā – 14. jūlijā – VUGD izbrauca uz pieciem zibens izraisītiem ugunsgrēkiem. Izsaukumi laikā no pulksten 20 līdz 23.45 šajā datumā tika saņemti no Gulbenes rajona Lizuma pagasta, no Gulbenes, no Ludzas rajona Malnavas un Zaļesjes pagasta, no Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta. Stihija bija izpostījusi astoņas ēkas, nodarot tiešos zaudējumus 4720 latu apmērā. Savukārt 2001. gada 16. maijā Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā uz ceļa atklātā vietā zibens nospēra 7. klases skolnieci, kas tobrīd no stundām atgriezās mājās. Trīs kilometrus no šīs vietas tika atrasts zibens nosperts suns, bet ganībās Jaunsvirlaukā – vērtīgs sporta zirgs. Divus mēnešus vēlāk – 16. jūlija naktī – Valkas rajona Trikātas pagastā padebešu elektroizlāde nonāvēja 12 zirgus no 17, kas tobrīd atradās nakts ganībās zem elektrolīnijas vadiem. 26. jūlija pēcpusdienā Bauskas rajona Iecavas pagastā tika novērots lodveida zibens.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Der zināt:

• Plānojot aktīvas atpūtas pasākumus dabā, jārēķinās ar negaisa iespējamību un atbilstoši jāsagatavojas.
• Negaisa laikā:

– vislabāk uzturēties noslēgtās telpās;
– neuzturēties lielu, izvērstu metāla konstrukciju, piemēram, dzelzs sētu, tuvumā, nepieskarties tām;
– patveroties automašīnā, censties nesaskarties ar tās metāla detaļām;
– neslēpties zem augstiem, savrup augošiem kokiem;
– neskriet un nepulcēties grupās cieši cits pie cita;
– nepeldēties un nespēlēt sporta spēles zem klajas debess.

• Ja cilvēks cietis no zibens spēriena:

– zvanīt palīdzības dienestiem (03 vai 112), nosaukt atrašanās vietu, nelaimes raksturu, cietušo skaitu. Iespējams konsultēties par pirmās palīdzības sniegšanu;
– ja negadījums noticis vietā, kas sevišķi pakļauta zibens spērieniem, piemēram, klajā uzkalnā, nekavējoties novērst lielāku upuru skaitu, pametot bīstamo vietu.