Jauno dalībvalstu ekonomikas analīze

Pasaule bankas (PB) Latvijas birojs vakar publicēja otro ziņojumu par astoņu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiku.

Ziņojums aptver astoņu jauno dalībvalstu (ES–8) ekonomikas apskatu – analizēta tikai postsociālisma valstu tautsaimniecība, tāpēc Kipra un Malta nav pētījuma objektu skaitā. PB speciālistu pētījumā ietverta valstu galveno ekonomikas rādītāju analīze, valstu sasniegumu un trūkumu salīdzinājums, ārējo faktoru ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums, kā arī prognozes un ieteikumi.
Komentējot ziņojumu, Pasaules bankas Latvijas biroja ekonomists Andrejs Jakobsons norādīja, ka ES–8 valstīm daudzi rādītāji ir līdzīgi. Tā kā valsts ekonomiku lielā mērā raksturo arī politiskās norises, ievērību pelna fakts, ka jaunajās dalībvalstīs novērota zema vēlētāju aktivitāte nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, turklāt tikai Slovākijā uzvaru guvusi valdošā koalīcija. Sešās valstīs pēc pievienošanās ES stipri pieaugusi inflācija, secen šī parādība gājusi tikai Slovākijai un Slovēnijai. Uz inflācijas kāpumu valstis, to skaitā Latvija, reaģēja, paaugstinot procentu likmes. Jāatzīmē, ka visumā Latvijas ekonomiskā un fiskālā un monetārā politika PB speciālistu skatījumā vērtējama pozitīvi. Šis vērtējums balstīts uz vairākiem rādītājiem. Tā, piemēram, Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2003. gadā bija 7,5 procenti, bet atbilstoši prognozēm 2004. gadā tam vajadzētu būt 6,7 procentu līmenī. Šis rādītājs par 2 procentpunktiem pārsniedz vidējo ES valstu IKP pieaugumu. Šāgada budžeta deficīts plānots 2,1 procenta apmērā, bet minētās valstu grupas paredzamais vidējais budžeta deficīts ir 3,2 procenti. Jāatzīst gan, ka plānotā Latvijas šāgada inflācija – 4,5 procenti – pārsniedz ES–8 valstu vidējo inflācijas līmeni, taču A. Jakobsons atzina, ka vairākumam jauno dalībvalstu fiskālās prognozes var izrādīties pārlieku optimistiskas.
Liela uzmanība ziņojumā pievērsta arī valstu reģionālās attīstības politikas jautājumiem. PB eksperti atzīmē būtiskās iedzīvotāju ienākumu, nodarbinātības un citu rādītāju atšķirības starp vienas valsts dažādiem rajoniem. A. Jakobsons gan atzīst, ka šāda parādība raksturīga arī augstākattīstītajām vecajām ES dalībvalstīm, minot atšķirības starp Austrumvāciju un Rietumvāciju, Ziemeļ-itāliju un Dienviditāliju. Ziņojuma autori arī norāda uz raksturīgu iezīmi – ES–8 valstu nabadzīgākie reģioni atrodas tālāk no Rietumeiropas un nereti robežojas ar vēl nabadzīgākām ārvalstīm. Pēc speciālistu domām, jaunajām dalībvalstīm, iespējams, vajadzēs izvēlēties starp strauju visas valsts attīstību un izlīdzinātu reģionālo attīstību. Tomēr PB Viduseiropas un Baltijas valstu vadošais speciālists Tomass Blats Laursens atzīmē, ka labi izstrādāta ekonomiskā politika ļauj mazināt šādas grūtas izvēles nepieciešamību. Protams, liela nozīme reģionālo atšķirību samazināšanā ir pareizai ES finansējuma izlietošanai.
Noklausījusies PB komentārus par ziņojumu, ekonomiste Raita Karnīte atzina, ka Latvijai raksturīga stingra makroekonomiskā disciplīna. Taču šīs disciplīnas cena ir ļoti augsta – tās dēļ cieš veselība un zinātne, norādīja R. Karnīte. Kā pozitīvu paraugu viņa minēja Igauniju, kur makroekonomiskajai politikai šādu seku neesot.
Jāpiebilst, ka PB Latvijas birojs ziņojumu par ES–8 valstu ekonomiku publicē četras reizes gadā. To sagatavo PB ekonomistu grupa T. B. Laursena vadībā, un, ziņojumu sagatavojot, tiek aplūkotas ekonomikas un finanšu speciālistus visvairāk interesējošās tēmas un jomas.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

ES – 8 valstu stabilitāte

Pasaules Bankas Latvijas birojs