Diskutējot par valsts sociālā pabalsta piešķiršanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas

13.jūlijā Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Vecāku iniciatīvas grupas, Latvijas Lauku sieviešu apvienības un Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkla pārstāvjiem, lai diskutētu par sociālā pabalsta piešķiršanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. “Abiem modeļiem – gan vienlīdzīgajam, gan arī diferencētajam pabalsta apmēram ir savas priekšrocības un trūkumi. Tāpēc esmu priecīgs par šo diskusiju, lai galu galā mēs vienotos un pieņemtu pareizu lēmumu,” sarunas sākumā norādīja I.Emsis.
Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkla pārstāvji aicināja nošķirt divu veidu pabalstus: maternitātes pabalstu jeb tā saukto kompensāciju māmiņai par zaudētajiem ienākumiem, kam vajadzētu būt diferencētam, un pabalstu par bērnu jeb “valsts pateikto paldies” par bērnu, kam vajadzētu būt visiem vienāda lieluma. Nepieciešams risināt arī pakārtotas problēmas, piemēram, to, ka aukles amats līdz šim nav iekļauts profesiju klasifikatorā.
Latvijas lauku sieviešu apvienība nav kategoriska prasībā noteikt vienlīdzīgu pabalsta apmēru visiem un uzskatu, ka pabalsts varētu būt trijos līmeņos: nestrādājošām māmiņām un studentēm maksāt, piemēram, 100 latus; māmiņām ar vidējiem ienākumiem maksāt divreiz vairāk; savukārt māmiņām ar augstiem ienākumiem maksāt trīs reizes vairāk, proti, 300 latus. Vēlreiz izskanēja aicinājums risināt nodarbinātības problēmas laukos. Ministru prezidents to atbalstīja, norādot, ka “šis jautājums jārisina arī ar citām metodēm, nevis sociālajiem pabalstiem pēc bērna piedzimšanas”.
Vecāku iniciatīvas grupas pārstāvji vēlreiz pauda atbalstu diferencētam pabalsta modelim (atkarībā no sociālo iemaksu apmēra), uzskatot, ka šāda pieeja ir pareizāka ilgtermiņā. Paralēli nepieciešams risināt bezdarba problēmas un attīstīt uzņēmējdarbības iespējas, īpaši lauku reģionos, kas savukārt sekmētu nodokļu maksāšanu un pieaugumu.
Pēc viedokļu uzklausīšanas klātesošie vienojās, ka pabalstiem tomēr nepieciešams noteikt gan minimālo, gan arī maksimālo robežu.
Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova skaidroja, ka tikai 2,37% no sociālā nodokļa iemaksām tiek novirzīti maternitātes pabalstiem (no minimālās algas tie ir 25 lati gadā), tāpēc nav korekti teikt: “Mums ir tiesības saņemt pabalstus par tādu summu, par kuru veiktas sociālās iemaksas.” Kā zināms, lielākā daļa sociālā nodokļa tiek novirzīta pensiju sistēmai. “Sociālajai drošības sistēmai jābūt tādai, lai tā nesabrūk, bet to var ātri panākt, pieņemot emocionālus lēmumus,” uzsvēra I.Stobova. Arī Ministru prezidents atzina: “Ja sistēmu veidos tā, ka pabalstu apmērs katru gadu pieaugs ģeometriskā progresijā, sistēma pati sevi salauzīs un nespēs pastāvēt.” Tādā gadījumā jau drīzumā vajadzēs domāt par bezbērnu nodokļa ieviešanu vai kopēju nodokļu palielināšanu.
Sarunas nobeigumā Ministru prezidents I.Emsis uzsvēra: “Mēs noteikti centīsimies izdarīt labāko, ko ar mūsu ierobežotajiem resursiem var panākt. Nākamā gada budžetā šiem pabalstiem tiks atvēlēti vismaz 20 miljoni latu, bet precīza summa būs zināma līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu.” I.Emsis pauda gandarījumu par tikšanos un ideju dažādību. “Labāk ir septiņas reizes to izrunāt un tad izdarīt, nevis izdarīt nepareizi,” atzina Ministru prezidents.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments