Iespējas studēt ārpus Latvijas

Lai arī Latvijā ir iespēja izvēlēties no vairāk nekā trīs desmitiem augstskolu un pieciem simtiem akreditētu (uz sešiem gadiem) studiju programmu, katru gadu studenti dodas izmēģināt spēkus un apliecināt sevi kādā citā valstī. Ir vairākas iespējas studijām citvalstu augstskolā – arī iespēja studēt kā apmaiņas (exchange) studentam vai par saviem līdzekļiem. Studēt iespējams dažādās valstīs, jo šajā ziņā piedāvājums ir ļoti plašs un daudzveidīgs – Spānija, Islande, Krievija, Čehija, Meksika, Ķīna, Grieķija, un daudzas citas zemes dažādos kontinentos.

Vairākums jauniešu dodas prom ne jau tāpēc, ka viņus neapmierinātu iegūstamās augstākās izglītības kvalitāte Latvijā. Noteicošā ir vēlme bagātināt sevi ar interesantiem iespaidiem, jaunām zināšanām un lielāku pieredzi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Mācības nodrošina stipendija

Viena no iespējām, kā mācības turpināt ārzemēs, ir pieteikšanās uz kādu no starpvaldību un starpministriju noslēgto līgumu piedāvātajām stipendijām. Studentam gan jāzina, ka gandrīz visās valstīs mācības notiek valsts valodā, izņemot Dāniju, Islandi un Nīderlandi, kur pieļauj angļu valodu, un gadījumus, kad kādu studiju programmu piedāvā apgūt angļu valodā. Šāda veida stipendijas lielākoties tiek piedāvātas maģistrantūras un doktorantūras studentiem, taču ir arī valstis, kuras aicina vidusskolu beidzējus, piemēram, Krievija, un pirmā kursa studentus – Ķīna. Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Integrācijas un starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta Starptautisko sakaru daļas vecākā referente Anita Vahere stāsta, ka diezgan reti konkurss, lai iegūtu stipendiju, ir liels. Reizēm uz trim vietām pretendē četri cilvēki, taču ir reizes, kad interesentu nav – pagājušogad uz Meksiku studēt neaizbrauca neviens, lai gan kā ik gadu tika piedāvātas divas vietas. Lai pretendētu uz kādu no šāda veida stipendijām, studentam jāinteresējas savas augstskolas ārējo sakaru daļā vai Izglītības un zinātnes ministrijā. Arī Anita Vahere ir gatava atbildēt uz studentus interesējošiem jautājumiem.

Apmaiņas ceļš – iespēja tiek dota katram

Apmaiņas veidā kopumā ārvalstīs pagājušajā akadēmiskajā gadā studēja 673 studenti no 25 Latvijas augstskolām.
Jānis ir viens no tiem četriem, kuri kā apmaiņas studenti mācījās Portugālē, Institute Superior de Contibilidade e Administracao de Coimbra (Coimbra Institute of Accounting and Administration). Viņš šogad beidza otro kursu un Portugālē nokļuva, piedaloties “Socrates/Erasmus” studentu apmaiņas programmā, kas ir Eiropas Savienības projekts. Tajā iesaistījušās ES dalībvalstis un kandidātvalstis. Uz “Socrates/Erasmus” stipendiju var pretendēt jebkura akreditēta augstskola un katras augstskolas fakultātē jābūt koordinatoram, kura pienākums ir darīt zināmu, ka šāds projekts pastāv un uz to var pieteikties. Koordinatoram arī jāapzina tie studenti, kuri kandidē uz šo stipendiju un jāpalīdz tiem.
Vasaras sākumā, atgriezies no Portugāles, Jānis varēja droši teikt, ka, mācoties tur, juties vairāk nekā konkurētspējīgs ar Latvijā iegūtajām zināšanām. Īpaši atšķirība esot jūtama angļu valodas prasmes līmenī, kas Latvijā ir nesalīdzināmi augstāks. Sevišķi Jāni pārsteigusi turienes studentu nevēlēšanās ātrāk beigt studijas – daudzi studē jau astoņus gadus un ir tikai trešajā kursā no četriem.
Šāda veida projekti ļauj salīdzināt situāciju pašmāju augstskolās un ārpus Latvijas studentiem, kuri augstskolās teicami mācījušies, bijuši aktīvi un ieinteresēti gan papildināt līdzšinējās zināšanas, gan pilnveidot personību.

Svešumā pavadīto laiku iespējams darīt vieglāku

Lai dotos mācīties svešumā un lai to vispār būtu vērts darīt, pirmkārt, jābūt motivācijai un jāzina mērķis, pēc pusgadu ilgām studijām Beļģijā atzīst Dinārs. Kā otru svarīgāko kritēriju, lai varētu izturēt sešus mēnešus vai ilgāk prom no mājām svešā vidē un lai nezaudētu koncentrēšanos un mērķtiecīgumu, kas nepieciešams, lai pilnvērtīgi izmantotu mācībām paredzēto laiku un līdzekļus, Dinārs min cilvēka spēju komunicēt, prasmi pielāgoties, jo, vienam nonākot svešā vidē un nespējot rast kontaktu ar pasniedzējiem, grupas vai istabas biedriem, izturēt ir ļoti grūti.
Salīdzinot mācību procesu Latvijā un Beļģijā, Dinārs kā pilnīgāku un sev interesantāku atzīst Beļģijas mācību vielas apgūšanas veidu. Viņaprāt, Latvijas augstskolās trūkst praktiķu. Beļģijā reti var redzēt lektoru, kurš studentiem mācību vielu pasniedz tikai kā sausu teoriju. “Likumu, kuru pasniedzējs vairākas reizes nolasa un kurš man jāieraksta pierakstu kladē, es varu izlasīt mājās,” saka Dinārs. Beļģijā nevienu nepārsteidz, ja pasniedzējs lekcijas laikā apsēžas uz galda, joko un dalās savā pieredzē, apgūstamo mācību vielu sasaistot ar paša piedzīvotiem gadījumiem, tādējādi rodot kopīgu valodu ar auditoriju, kas studiju procesu padara vieglāku un abpusēji uzlabo attiecības, lai varētu mācīties ar prieku. Augstskolā, kurā mācījās Dinārs, izplatīta un studentu atzīta mācību vielas apguves metode ir darbs grupās; tā strādājot, studentiem ir interesanti un viņi vairāk iemācās, jo, gatavojot uzstāšanos par vajadzīgo tēmu kopā ar grupu, vielas fragments tiek apgūts teicami, un ir interesanti skatīties un klausīties, ko sagatavojušas pārējās grupas. Tā no fragmentiem tiek iegūta kopaina. Arī Ilze, kas Latvijā studējusi divās universitātēs, kur vienā izmantota minētā metode, bet otrā ne, atzīst, ka grupu darbs ir ļoti vērtīgs.
Mācoties ārvalstīs, studentiem jārēķinās ar to, ka ļoti pietrūks māju un reizēm gribēsies visu pamest un doties atpakaļ. Tieši tāpēc tik svarīga ir spēcīga mērķa apziņa, kādēļ students ieradies. Jāprot sadzīvot ar visdažādāko valstu pārstāvjiem. Atšķirīgas mentalitātes, paradumi un īpašības ir jāprot un jāspēj pieņemt – sadzīvē tas ir ļoti svarīgi. Dinārs, dzīvojot kopā ar beļģiem, spāņiem, itāliešiem, poļiem un vēl citu nacionalitāšu pārstāvjiem, smejot stāsta, cik atšķirīgi ir šo cilvēku paradumi. “Baidos apgalvot, ka visi beļģi, taču lielākā daļa noteikti, kā labāko laiku gulēt iešanai atzīst vakaru līdz pulksten 23, bet spāņiem šķiet, ka tad pienācis īstais laiks, lai pagatavotu vakariņas. Kad beļģi sāk tīrīt zobus, spāņi rosās virtuvē – mizo un vāra kartupeļus. Pārējiem bija grūti pierast pie īpatnībām, kas piemīt itāliešiem, kuri līdz vēlai naktij var sēdēt pie vīna glāzes un nelikties traucēti, ja kāds no istabas biedriem vēlas iemigt.” Taču, kā atzīst Dinārs, šīs dažādās kultūras vienkop veidojušas sadzīvi interesantāku, protams, neiztiekot arī bez pārpratumiem un domstarpībām.
Atgriezies Rīgā, lai turpinātu mācības Latvijas augstskolā, Dinārs secina, ka ārzemēs ieguvis trīs lietas: ir paplašināts redzesloks un uzlabota spēja komunicēt ar gandrīz jebkuru cilvēku, un tas liek justies pārliecinātākam par sevi un drošākam; bijusi iespēja paceļot pa Eiropu; protams, iegūtas zināšanas. Tomēr augstāk Dinārs vērtē to, kas iegūts tieši personības pilnveidošanā.

Studēt var arī par saviem līdzekļiem

Ja finansiālā situācija atļauj un nav vēlmes piedalīties konkursā uz kādu no stipendijām vai ārvalstīs studēt ar apmaiņas programmas starpniecību (kā viens, tā otrs veids ļoti bieži pilnīgi sedz studiju un dzīvošanas izdevumus), var mācīties par saviem līdzekļiem.
Lai uzsāktu studijas, piemēram, ASV, vispirms jāatrod augstskola, kurā būtu interese mācīties. Tad ar šo mācību iestādi jāsazinās, lai saņemtu tālākas instrukcijas. Interesentiem jāņem vērā, ka gan sazināšanās, gan eksāmenu kārtošana, reģistrēšanās un dokumentu kārtošana notiek ar interneta starpniecību. Viena no interneta adresēm, kur vai meklēt palīdzību, ir www.fafsa.ed.gov.
Pašlaik no visiem ārvalstīs studējošajiem latviešiem deviņi procenti studē ASV. Mācības ASV vidēji gadā izmaksā 25 000 līdz 27 000 dolāru. Šajā summā iekļautas studiju izmaksas, pēc studenta vēlēšanās dzīvošana kopmītnēs vai dzīvoklī, kas jādala ar kursabiedriem, un trīsreizēja ēdināšana dienā. Lauma, kas gan ne par saviem līdzekļiem šā gada septembrī uzsāks studijas ASV, stāsta, ka Amerikā kopmītņu telpas esot ļoti labi iekārtotas, kā labā dzīvoklī. Tiem, kuri studē Amerikā, atkrīt problēma, kas skar daudzus Latvijā, proti, iespēja atrast darbu, jo studenti pēc augstskolas beigšanas automātiski tiek iekārtoti darbā attiecīgjā nozarē.
Lauma arī min aptuveno summu, kas nepieciešama mēnesī dzīvošanai – pats minimums esot 200 dolāru. Ja ir vēlēšanās dzīvot ar nedaudz plašāku vērienu, protams, jārēķinās ar lielāku naudas summu, bet tā neesot problēma. Studijas ar darbu ir viegli apvienot un nav sevišķi grūti atrast darbu, kur gūt kaut nelielus papildu ienākumus. Pašlaik aptuveni 25 procenti no Amerikā studējošiem ir citvalstu studenti, tostarp arī latvieši.
Vairākums jauniešu dodas prom ne jau tāpēc, ka viņus neapmierinātu iegūstamās augstākās izglītības kvalitāte Latvijā. Noteicošā ir vēlme bagātināt sevi ar interesantiem iespaidiem, jaunām zināšanām un lielāku pieredzi, lai būtu spēcīgāki konkurenti darba tirgū, uzsāktu vai turpinātu karjeru un lai pa tās kāpnēm varētu kāpt pēc iespējas augstāk.

Kate Rūķēna