Ministru kabineta noteikumi Nr.600

Rīgā 2004.gada 13.jūlijā (prot. Nr.42, 38.§)

Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ar radiācijas drošību saistīto būvju būvprojektēšanas sagatavošanas, būvniecības un būvdarbu pieņemšanas kārtību, ciktāl to nenosaka citi būvniecību reglamentējošie normatīvie akti.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar radiācijas drošību saistītās būves — būves, kurās atrodas vai plānots izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu, kā arī būves, kurās atrodas vai plānots izvietot stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kuru ekspluatācija tieši ietekmē radiācijas drošību un kodoldrošību valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā, ja veicamās darbības var izraisīt ievērojamu potenciālās apstarošanas palielinājumu;

2.2. ievērojams potenciālās apstarošanas palielinājums — potenciālās apstarojuma dozas palielinājums vairāk par 50 %, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu mērījumos konstatēto vidējo apstarojuma dozu darbiniekiem, vai tāds potenciālās apstarošanas palielinājums, kura dēļ var tikt pārsniegti apstarojuma dozu limiti un apdraudēta iedzīvotāju veselība (izvēlas mazāko lielumu);

2.3. būvdarbu pieņemšana — būves pieņemšana ekspluatācijā vai nojaukšanas darbu pieņemšana.

II. Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvprojektēšana un būvdarbi

3. Vides ministrs izveido ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības pastāvīgo komisiju (turpmāk — pastāvīgā komisija). Pastāvīgajā komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Radiācijas drošības centra un Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras. Vides ministrs pēc saskaņošanas ar minētajām ministrijām apstiprina pastāvīgās komisijas nolikumu un personālsastāvu.

4. Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecībā valsts vārdā pasūtītāja funkcijas veic ministrija, kuras pārziņā atrodas ar radiācijas drošību saistītās būves (turpmāk — pasūtītājs).

5. Pirms būvprojektēšanas uzsākšanas pasūtītājs iesniedz Vides ministrijā būvniecības iesniegumu — uzskaites karti.

6. Pastāvīgā komisija izvērtē būvniecības iesniegumu — uzskaites karti un pieņem attiecīgu lēmumu. Ja lēmums ir pozitīvs, komisija 20 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma — uzskaites kartes reģistrācijas nosaka būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamos dokumentus (1.pielikums) un izsniedz plānošanas tehnisko uzdevumu (2.pielikums).

7. Pasūtītājs būvprojektu iesniedz Vides ministrijā. Pastāvīgā komisija izvērtē būvprojektu un mēneša laikā pēc tā iesniegšanas akceptē būvprojektu vai pieprasa izdarīt grozījumus būvprojektā un nosaka grozījumu izdarīšanas termiņu.

8. Pastāvīgās komisijas akceptēts būvprojekts ir pamats lēmuma pieņemšanai par būvatļaujas izsniegšanu. Būvatļauju (3.pielikums) izsniedz Vides ministrija.

9. Pastāvīgās komisijas lēmumus var apstrīdēt Vides ministrijā.

10. Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecību, ja tā notiek operatora kontrolētajā zonā, kurā tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, veic personas, kurām papildus licencei būvuzņēmējdarbības veikšanai vai būvprakses sertifikātam ir speciāla atļauja (licence) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem.

11. Būvgružus un atkritumus, kas radušies ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecībā, klasificē šādi:

11.1. neradioaktīvie atkritumi, kuru bīstamība nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”;

11.2. radioaktīvie atkritumi.

12. Pirms būvdarbu pieņemšanas pasūtītājs iesniedz pastāvīgajai komisijai apliecinājumu par būvdarbu pabeigšanu (4.pielikums).

III. Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvdarbu pieņemšanas kārtība

13. Būvdarbus pieņem vides ministra izveidota būvdarbu pieņemšanas komisija (turpmāk — pieņemšanas komisija). Pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs ir Valsts būvinspekcijas pārstāvis. Pieņemšanas komisijā ir pastāvīgās komisijas pārstāvis, pasūtītāja pārstāvis, galvenā būvuzņēmēja pārstāvis un tās pašvaldības pārstāvis, kuras administratīvajā teritorijā veikti ar radiācijas drošību saistītie būvdarbi.

14. Pieņemšanas komisija ir tiesīga uzsākt būvdarbu pieņemšanu, ja darbā piedalās visi tās locekļi.

15. Pieņemšanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības pieaicināt komisijas darbā citas amatpersonas un speciālistus ar padomdevēja tiesībām.

16. Būvdarbus pieņem, ja tie veikti atbilstoši būvprojektam, kā arī normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, radiācijas drošības prasībām un prasībām, kas noteiktas ietekmes uz vidi novērtējuma (ja tāds ir) noslēguma ziņojumā.

17. Pieņemšanas komisija sastāda aktu par būvdarbu pieņemšanu (5.pielikums). Būvdarbi ir pieņemti ar akta parakstīšanas dienu.

18. Aktu par būvdarbu pieņemšanu sastāda četros eksemplāros. Vienu eksemplāru iesniedz pastāvīgajā komisijā, vienu — būvvaldē, divi eksemplāri glabājas pie pasūtītāja.

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 17.jūliju.