I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka politisko organizāciju (partiju) un to apvienību (turpmāk — politiskā organizācija (partija)) gada pārskata struktūru, apjomu un saturu, kā arī tā sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

2. Par katru pārskata gadu politiskā organizācija (partija) sagatavo pārskatu, kas sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma (turpmāk — gada pārskats).

3. Gada pārskatam jāsniedz skaidrs priekšstats par politiskās organizācijas (partijas) līdzekļiem, to avotiem un finansiālo stāvokli pārskata perioda pēdējā dienā (turpmāk — bilances datums), kā arī tās saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā.

4. Gada pārskatā lietojama Latvijas Republikas naudas vienība — lats. Gada pārskatu sagatavo valsts valodā.

5. Bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās norādītajā secībā;

5.2. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk vai pievienot jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību;

5.3. katrā postenī norāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada datus. Ja šie dati nav salīdzināmi, to paskaidro ziņojumā;

5.4. posteņos norāda attiecīgās kopsummas. Ja nepieciešamas ziņas par šo kopsummu sastāvdaļām, sīkāku sadalījumu ietver ziņojumā;

5.5. posteņos norādītos skaitļus pamato ar ierakstiem attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un kopsavilkumos, kā arī ar pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātiem.

II. Bilances sagatavošana

6. Bilance ir finanšu pārskats, kurā norāda politiskās organizācijas (partijas) līdzekļu un to avotu atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus — bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

7. Bilances aktīvā norāda politiskās organizācijas (partijas) pirktos, dāvinājumā (ziedojumā), mantojumā vai citā veidā iegūtos ilgtermiņa ieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus.

8. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

9. Postenī “Nemateriālie ieguldījumi” norāda datorprogrammu un citu nemateriālo ieguldījumu atlikušo vērtību.

10. Postenī “Nekustamais īpašums” (ja ir) norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību, kā arī ēku, būvju un ilggadīgo stādījumu atlikušo vērtību.

11. Postenī “Pārējie pamatlīdzekļi” norāda transportlīdzekļu un pārējo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

12. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata gadā un iepriekšējos gados iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

13. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz:

13.1. naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti vai pašu izveidoti;

13.2. ieņēmumos iegrāmatoto summu, ja tie ir saņemti dāvinājumā (ziedojumā), mantoti vai iegūti citā veidā.

14. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem, kas faktiski bija iegūti iepriekšējos kalendāra gados, bet kuriem sākotnējā vērtība tajā laikā nebija noteikta, sākotnējo vērtību var noteikt pārskata periodā.

15. Šo noteikumu 14.punktā minēto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības noteikšanā izmanto vienu no šādiem pamatojumiem:

15.1. naudas summu, kas par attiecīgajiem nemateriālajiem ieguldījumiem vai pamatlīdzekļiem bija samaksāta to iegādes vai izveidošanas laikā;

15.2. summu, kas bija iegrāmatota ieņēmumos, saņemot attiecīgos nemateriālos ieguldījumus vai pamatlīdzekļus dāvinājumā (ziedojumā), mantojumā vai tos iegūstot citā veidā;

15.3. līdzīgu nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu pašreizējo tirgus cenu.

16. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas parasti aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas parasti atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku gados nosaka politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcija vai vadītājs (turpmāk — vadība).

17. Postenī “Akcijas un daļas” norāda politiskās organizācijas (partijas) ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā, pamatojoties uz samaksātās naudas summu vai, ja veikts mantisks ieguldījums, attiecīgā ieguldījuma novērtējumu. Dāvinājumā (ziedojumā) saņemtās akcijas un daļas bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumos, ja akciju vai daļu biržas vai tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji ieņēmumos iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda minētās akcijas vai daļas biržas vai tirgus cenu. Starpību noraksta izdevumos.

18. Krājumus un vērtspapīrus bilancē norāda, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, ja tie ir pirkti, vai ieņēmumos iegrāmatoto naudas summu, ja tie ir saņemti dāvinājumā (ziedojumā), mantojumā vai citā veidā. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgo krājumu vai vērtspapīru tirgus vai biržas cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

19. Postenī “Debitori” norāda naudas summas, kuras politiskajai organizācijai (partijai) ir tiesības saņemt no citām personām. Ja debitoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto novērtējuma palielinājumu latos (turpmāk — pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu latos (turpmāk — negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

20. Postenī “Nauda” norāda politiskās organizācijas (partijas) kasē esošās skaidrās naudas summu un bankas kontos esošās bezskaidrās naudas summu. Ja kasē vai bankas kontā ir nauda ārvalstu valūtā, to pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

21. Bilances pasīvā norāda politiskās organizācijas (partijas) fondus, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus. Par īstermiņa kreditoru parādiem uzskata tos parādus, kas maksājami gada laikā pēc bilances datuma. Parādus, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskata par ilgtermiņa kreditoru parādiem.

22. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu bilancē pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību iegrāmato izdevumos, bet negatīvo starpību — ieņēmumos.

23. Politiskā organizācija (partija) var veidot vienu neierobežotai lietošanai paredzētu fondu — rezerves fondu vai, pamatojoties uz politiskās organizācijas (partijas) statūtiem vai vadības lēmumiem, šī fonda līdzekļus pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos — mērķfondos un pamatfondā, lai sniegtu skaidru priekšstatu par fonda līdzekļiem vai lai izpildītu līdzekļu devēju nosacījumus. Pamatfondu parasti attiecina uz politiskās organizācijas (partijas) ilgtermiņa ieguldījumiem.

24. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, kuros ietvertas arī nodokļu un sociālo maksājumu summas, ieskaita rezerves fondā.

25. Izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem noraksta no rezerves fonda līdzekļiem to atlikuma apmērā. Ar rezerves fonda līdzekļiem nesegto izdevumu summu norāda bilances postenī “Rezerves fonds” kā negatīvu skaitli.

26. Politiskās organizācijas (partijas) līdzekļus un saistības, kas attiecas uz ierobežotai lietošanai paredzētajiem fondiem, grāmatvedības analītiskās uzskaites reģistros ieraksta un uzskaita atsevišķi.

27. Ieņēmumus, kas radušies no ierobežotai lietošanai paredzētajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā šī fonda atlikuma palielinājumu. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies pēc ierobežotai lietošanai paredzētā fonda līdzekļu izlietošanas vai šajā fondā turēto ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšanas, to pārdošanas vai likvidācijas, kā arī pēc saistību kārtošanas, analītiskās uzskaites reģistros ieraksta kā fonda atlikuma samazinājumu.

28. Postenī “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” norāda politiskās organizācijas (partijas) saistību kopsummu pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

29. Postenī “Pārējie kreditori” norāda politiskās organizācijas (partijas) saistības pret citām personām par saņemtajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī saistības pret darbiniekiem par to kontos kredītiestādēs neieskaitītajām vai no politiskās organizācijas (partijas) kases neizmaksātajām algām, atlīdzībām vai citiem maksājumiem.

III. Ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana

30. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir finanšu pārskats, kurā norāda politiskās organizācijas (partijas) ieņēmumus, izdevumus un to starpību pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus. Šajā pārskatā ietver visus izdevumus (maksājumus), izņemot:

30.1. kustamas un nekustamas mantas iegādes izdevumus — maksājumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu iegādi, izveidošanu (būvniecību) vai sagatavošanu paredzētajai darbībai, datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru, kā arī krājumu iegādi;

30.2. avansa maksājumus;

30.3. ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu samaksu.

31. Ieņēmumus un izdevumus ārvalstu valūtā ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda, pārrēķinātus latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienā.

32. Postenī “Biedru nauda un iestāšanās nauda” norāda pārskata gadā iekasēto (politiskās organizācijas (partijas) kasē vai bankas kontā iemaksāto) biedru naudu un iestāšanās naudu.

33. Postenī “Saņemtie dāvinājumi (ziedojumi)” norāda pārskata gadā saņemtos finanšu līdzekļu dāvinājumus (ziedojumus), kustamas vai nekustamas mantas (mantiskus) dāvinājumus (ziedojumus), kā arī dāvinājuma (ziedojuma) veidā saņemtos pakalpojumus. Finanšu līdzekļu dāvinājumus (ziedojumus) novērtē, pamatojoties uz politiskās organizācijas (partijas) kasē vai bankas kontā iemaksāto un pieņemto naudas summu. Mantiskus dāvinājumus (ziedojumus) un dāvinājuma (ziedojuma) veidā saņemtos pakalpojumus novērtē naudā, pamatojoties uz dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību.

34. Postenī “Saņemtie mantojumi” norāda pārskata gadā mantojuma veidā saņemto naudu, kustamu vai nekustamu mantu. Finanšu līdzekļu mantojumu novērtē, pamatojoties uz politiskās organizācijas (partijas) kasē vai bankas kontā iemaksāto naudas summu. Mantoto kustamo vai nekustamo mantu novērtē naudā, pamatojoties uz mantojuma pieņemšanas dokumentos norādīto vērtību.

35. Postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” norāda saņemtās dividendes no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šajā postenī norāda arī summu, kas aprēķināta no pārskata gadā saņemtajiem preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, atskaitot tirdzniecības atlaides un citas piešķirtās atlaides un šos ieņēmumus samazinošas pircēju pretenziju summas, ja tādas ir, kā arī pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus, kas tieši saistīti ar pārdošanu, ja tie ir ieskaitīti minēto ieņēmumu kopsummā. Šo ieņēmumu kopsummā ietver arī tos ieņēmumus, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāti.

36. Postenī “Citi ieņēmumi” norāda naudas ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, kompensācijas, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas un citus naudas ienākumus no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti normatīvajos aktos. Šajā postenī norāda arī ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību, kā arī pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto negatīvo starpību.

37. Postenī “Izdevumi” kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos pa atsevišķiem izdevumu veidiem norāda politiskās organizācijas (partijas) izdevumus pārskata gadā. Izdevumu posteņos ietver arī tādus izdevumus, kas līdz bilances datumam vēl nav samaksāti. Maksājumus, kas veikti, iegādājoties kustamu un nekustamu mantu, iekļauj izdevumos saskaņā ar izlietojumu (krājumi) vai aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu (pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi).

38. Postenī “Darba algas un citi maksājumi fiziskām personām” norāda:

38.1. pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms nodokļu vai citu likumos paredzētu maksājumu atskaitīšanas (turpmāk — bruto summas);

38.2. pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos bruto summās, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus;

38.3. citus maksājumus fiziskām personām, kuri nav veikti saistībā ar labdarības pasākumu organizēšanu un dāvinājumiem (ziedojumiem).

39. Postenī “Izdevumi saistībā ar iespieddarbiem” norāda izdevumus, kas radušies, izdodot laikrakstus, žurnālus, biļetenus, grāmatas un citus iespieddarbus.

40. Postenī “Materiālu izdevumi” norāda pārskata gadā patērētos pirktos, dāvinājumā (ziedojumā) saņemtos materiālus, preces un citus krājumus. Tos novērtē, pamatojoties uz naudas summu, kas par tiem samaksāta, bet dāvinājumā (ziedojumā), mantojumā vai citā veidā saņemtos krājumus novērtē, pamatojoties uz summu, kas iegrāmatota ieņēmumos. Izņēmuma gadījumā, ja attiecīgo veidu krājumu atlikumi iepriekšējos gados novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, tos novērtē, pamatojoties uz pārskata gada sākumā grāmatvedības uzskaitē esošo novērtējumu.

41. Postenī “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana” norāda pārskata gadā aprēķināto politiskās organizācijas (partijas) īpašumā esošo pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu.

42. Postenī “Citi izdevumi” norāda:

42.1. īpašuma apdrošināšanas maksājumus un izdevumus vai zaudējumus, kas radušies pēc pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

42.2. ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto negatīvo starpību, kā arī pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas iegūto pozitīvo starpību. Izņēmuma gadījumā, ja attiecīgo vērtspapīru atlikumi pārskata gada beigās novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, šajā postenī norāda izdevumos norakstīto starpību;

42.3. citus izdevumus, tai skaitā izdevumus par kancelejas precēm, juridiskajiem pakalpojumiem un pretlikumīgi saņemtajiem atmaksājamiem ziedojumiem, soda naudas un citus maksājumus.

43. Ieņēmumu un izdevumu pārskata nodokļu posteņos sadalījumā pa nodokļu veidiem norāda pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas.

44. Postenī “Ieņēmumu un izdevumu starpība” norāda pārskata gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem kā pozitīvu skaitli vai izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem — kā negatīvu skaitli.

IV. Naudas plūsmas pārskata sagatavošana

45. Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskats, kurā norāda politiskās organizācijas (partijas) naudas ieņēmumus, izdevumus un atlikumus pārskata gadā.

46. Naudas ieņēmumus un izdevumus ārvalstu valūtā naudas plūsmas pārskatā norāda, pārrēķinātus latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu darījuma dienā.

47. Postenī “Naudas maksājumi saistībā ar kustamas un nekustamas mantas iegādi” norāda naudas maksājumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu iegādi, izveidošanu (būvniecību) vai sagatavošanu paredzētajai darbībai, datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru, kā arī krājumu iegādi.

48. Postenī “Darba algas un citi naudas maksājumi fiziskām personām” neietver naudas maksājumus fiziskām personām labdarības pasākumos, izmaksājot pabalstus un veicot dāvinājumus (ziedojumus).

49. Postenī “Naudas izdevumi saistībā ar iespieddarbiem” norāda naudas izdevumus, kas radušies, izdodot laikrakstus, žurnālus, biļetenus, grāmatas un citus iespieddarbus.

50. Postenī “Citi naudas izdevumi” norāda naudas izdevumus, kas saistīti ar ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu samaksu (arī valsts vai pašvaldību budžetam par nodokļiem), avansa maksājumus un citus naudas izdevumus.

51. Ja pārskata gada beigās ir naudas atlikumi ārvalstu valūtās, tos pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu bilances datumā. Pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūto starpību norāda postenī “Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts”.

V. Ziņojums

52. Ziņojumā norāda vispārīgu informāciju par politisko organizāciju (partiju) un sniedz skaidrojumus par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem un saimnieciskajiem darījumiem, kā arī sniedz citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka politiskās organizācijas (partijas) vadība.

53. Vispārīgajā informācijā par politisko organizāciju (partiju) ietveramas šādas ziņas:

53.1. nosaukums un juridiskā adrese;

53.2. reģistrācijas numurs un datums;

53.3. ziņas par politiskās organizācijas (partijas) vadību: vadītāja vai vadības institūcijas locekļu vārds un uzvārds, kā arī amatā stāšanās datums.

54. Skaidrojumos par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem un saimnieciskajiem darījumiem sniedzamas šādas ziņas:

54.1. šo noteikumu 14.punktā minēto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības pamatojums;

54.2. informācija par fondiem:

54.2.1. atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

54.2.2. fondu līdzekļu palielinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa to veidošanās avotiem — no ieņēmumu un izdevumu pārskatā aprēķinātās ieņēmumu un izdevumu starpības, no fondu līdzekļu pārdales vai no citiem avotiem;

54.2.3. fondu līdzekļu samazinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa virzieniem — pārdale uz citiem fondiem, fondos turēto līdzekļu izlietojums vai to vērtības samazinājums;

54.3. informācija par nodokļiem un nodevām:

54.3.1. pārskata gadā samaksātās nodokļu un nodevu summas sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem;

54.3.2. saņemtie nodokļu atvieglojumi un piešķirtās atlaides — par katru nodokli atsevišķi, norādot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem un atlaidēm;

54.3.3. dati par nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš vēl nav iestājies, par nokavētajiem nodokļu maksājumiem un ar tiem saistītajām pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām, kā arī par citām valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem maksājamām summām pa nodokļu veidiem — pēc minēto datu saskaņošanas ar nodokļu administrāciju;

54.4. detalizēta informācija par visām būtiskajām saistībām, kas nav ietvertas bilancē;

54.5. ziņas par tiem saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta otrās daļas izpratnē, kuri nav ietverti bilancē, ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kā arī naudas plūsmas pārskatā;

54.6. ja politiskās organizācijas (partijas) vadība ir saņēmusi algu vai atlīdzību par noteikta veida izdevumiem, — algas vai atlīdzības kopsumma un paskaidrojumi, kāda veida izdevumi atlīdzināti;

54.7. saskaņā ar darba līgumiem nodarbināto darbinieku vidējais skaits gadā un viņu darba algas kopsumma, kā arī citas ziņas.

VI. Gada pārskata pārbaude un iesniegšana

55. Politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu pirms iesniegšanas pārbauda tās revīzijas institūcija un zvērināts revidents.

56. Gada pārskatu iesniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā politiskā organizācija (partija) ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata gada beigām vienu gada pārskata eksemplāru iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām politiskā organizācija (partija) iesniedz (nosūta pa pastu vai ar kurjeru) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc politiskās organizācijas (partijas) juridiskās adreses) gada pārskata norakstu, ko apstiprinājusi politiskās organizācijas (partijas) vadība. Minēto dokumentu var iesniegt elektroniski un pievienot rakstisku apliecinājumu par tā atbilstību dokumenta oriģinālam.

VII. Noslēguma jautājumi

57. Ar terminu “kapitālsabiedrība” šajos noteikumos tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “dividende” — visu veidu ikgadējie ienākumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem.

58. Atbilstoši šiem noteikumiem sagatavo un iesniedz politisko organizāciju (partiju) gada pārskatus par 2004.gadu un nākamajiem pārskata gadiem. Bilancē, ieņēmumu un izdevumu pārskatā, kā arī naudas plūsmas pārskatā par 2004.gadu katram postenim norāda tikai pārskata gada datus.

59. Rezerves fondā 2004.gadā ieskaita arī iepriekšējos pārskata gados faktiski saņemto dāvinājumu (ziedojumu), mantojumu, īpašumu vai ieņēmumu atlikumu vērtības kopsummu saskaņā ar 2004.gadā iegrāmatoto un bilances aktīvā norādīto attiecīgo dāvinājumu (ziedojumu), mantojumu, īpašumu vai ieņēmumu atlikumu vērtību.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.591

Bilances shēma

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi.

II. Pamatlīdzekļi.

1. Nekustamais īpašums.

2. Pārējie pamatlīdzekļi.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

1. Akcijas un daļas.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi.

1. Materiāli.

2. Preces.

II. Debitori.

III. Vērtspapīri.

IV. Nauda.

Pasīvs

I. Fondi.

1. Pamatfonds.

2. Mērķfondi.

3. Rezerves fonds.

II. Ilgtermiņa kreditori.

III. Īstermiņa kreditori.

1. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

2. Pārējie kreditori.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.591

Ieņēmumu un izdevumu pārskata shēma

I. Biedru nauda un iestāšanās nauda.

II. Saņemtie dāvinājumi (ziedojumi).

III. Saņemtie mantojumi.

IV. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

V. Citi ieņēmumi.

VI. Ieņēmumi kopā.

VII. Izdevumi.

1. Telpu īre un pakalpojumi, kas saistīti ar telpu īri.

2. Citas nekustamas vai kustamas mantas noma.

3. Sakaru un interneta pakalpojumi.

4. Transporta pakalpojumi.

5. Reklāmas pakalpojumi.

6. Citi pakalpojumi.

7. Darba algas un citi maksājumi fiziskām personām.

8. Izdevumi, kas saistīti ar iespieddarbiem.

9. Izdevumi, kas saistīti ar sabiedrisko pasākumu organizēšanu.

10. Izdevumi, kas saistīti ar labdarības pasākumu organizēšanu, dāvinājumiem (ziedojumiem).

11. Materiālu izdevumi.

12. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana.

13. Citi izdevumi.

VIII. Nodokļi.

IX. Izdevumi kopā.

X. Ieņēmumu un izdevumu starpība.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.591

Naudas plūsmas pārskats

I. Naudas atlikums pārskata gada sākumā.

II. Naudas ieņēmumi no biedru naudas un iestāšanās naudas.

III. Dāvinājumu (ziedojumu) veidā saņemtā nauda.

IV. Mantojumu veidā saņemtā nauda.

V. Naudas ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

VI. Naudas ieņēmumi no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās.

VII. Citi naudas ieņēmumi.

VIII. Naudas ieņēmumi kopā.

IX. Naudas maksājumi par pakalpojumiem.

1. Telpu īre un pakalpojumi, kas saistīti ar telpu īri.

2. Citas nekustamas vai kustamas mantas noma.

3. Sakaru un interneta pakalpojumi.

4. Transporta pakalpojumi.

5. Reklāmas pakalpojumi.

6. Citi pakalpojumi.

X. Naudas maksājumi, kas saistīti ar kustamas un nekustamas mantas iegādi.

XI. Darba algas un citi naudas maksājumi fiziskām personām.

XII. Naudas izdevumi saistībā ar iespieddarbiem.

XIII. Naudas izdevumi, kas saistīti ar sabiedrisko pasākumu organizēšanu.

XIV. Naudas izdevumi, kas saistīti ar labdarības pasākumu organizēšanu, dāvinājumiem (ziedojumiem).

XV. Naudas izdevumi, kas saistīti ar pretlikumīgi saņemto ziedojumu atmaksu.

XVI. Citi naudas izdevumi.

XVII. Naudas izdevumi kopā.

XVIII. Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts.

XIX. Naudas atlikums pārskata gada beigās.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš