Lai likumi neatpaliktu no dzīves

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kārtējā valdes sēdē februāra pirmajā nedēļā priekšplānā izvirzījās administratīvi teritoriālās reformas peripetijas. Kā bilda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, sakarā ar reformas forsētu ievirzi jau šajā gadā (50 apvienošanās projekti!) kļūs aktuāli aptuveni astoņdesmit normatīvie akti, kam nepieciešami grozījumi un papildinājumi.

Tostarp būtisks ir precizēts pašvaldību vēlēšanu likums, arī tāpēc, ka līdz vēlēšanām vairs palicis tikai gads (2001. gada pavasaris). LPS valdes sēdē šajā sakarā tika iztirzāti vairāki iesniegumi.

Liepājas rajona Pāvilostas pilsētas domes priekšsēdētāja Aina Ansone

"Pēc grozījumu pieņemšanas likumā par pensijām ir radusies pretruna, kuras būtība ir šāda. Pašvaldībās ievēlētie deputāti ir nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā. Ja viņi ir pensionāri, tad, lai pildītu savu vēlētāju gribu, atrodoties deputāta statusā, viņiem jāatsakās no pensijas. Ja deputāts nolemtu atteikties no darba pašvaldībā, tiktu diskriminēti tie vēlētāji, kuri par viņu ir balsojuši. Mazo pašvaldību deputātu darba apmaksa ir neliela — aptuveni 10–15 lati mēnesī. Daudzi deputāti piekristu darbu turpināt, par to nesaņemot atalgojumu, tomēr likums šādu iespēju nepieļauj."

Talsu rajona padomes izpilddirektora Ojāra Āboltiņa

"Kā zināms, it īpaši lauku pašvaldībās, deputāti, revīzijas komisiju locekļi un citi pašvaldību palīgi vispār nesaņem lielu atalgojumu, tomēr tagad viņiem ir neizdevīgi zaudēt daļu pensijas. No ievēlētajiem amatiem jau sākuši atteikties deputāti (piemēram, Laucienes pagastā no deviņiem — divi), tiesu piesēdētāji (Talsu pilsētas dome jau atcēlusi lēmumu par divu piesēdētāju ievēlēšanu), vēlēšanu komisiju locekļi (tai skaitā divi pieredzējuši rajona vēlēšanu komisijas locekļi).

Mūsuprāt, sakarā ar grozījumiem likumos "Par valsts pensijām" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikti pārspīlēti ierobežojumi pašvaldību deputātiem un citām pašvaldību ievēlētām personām, kā arī ar ekonomiskām metodēm ir ierobežota vienas iedzīvotāju daļas piedalīšanās valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē."

Par būtisku LPS valde uzskatīja Liepājas rajona Aizputes pilsētas domes priekšsēdētāja Pētera Hankas vēstuli:

"Pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pēc vairākkārtējas ievēlēšanas šajā amatā ir nostrādājuši daudzus gadus, faktiski ir zaudējuši darba iemaņas savā agrākajā profesijā vai specialitātē, un ir ļoti grūti vai pat neiespējami atjaunot agrākās darba attiecības iepriekšējā vietā, ja tāda saglabājusies.

Daudziem priekšsēdētājiem reorganizāciju rezultātā iepriekšējais amats nav saglabājies, pieņemt citā darbā arī nav iespējams. Vēl sliktāk, ja iepriekšējā darba vieta likvidēta. Arī stāšanās darbā citā vietā ir apgrūtināta, it sevišķi personām, kurām tuvojas pensijas vecums, bieži slimo. Turklāt savas iepriekšējās kvalifikācijas zaudēšanas dēļ tāds cilvēks būtībā ir nekvalificēts vai mazkvalificēts darbinieks, kāds nevienai darba vietai nav vajadzīgs. Līdz ar to bijušie pašvaldību priekšsēdētāji kļūs par bezdarbniekiem, un viņi būs sociāli aizsargāti tikai likuma "Par bezdarbniekiem" noteiktajās robežās.

Kā viņi var nodrošināt dzīves apstākļus sev un savai ģimenei, tostarp izglītības iespējas bērniem, kaut gan lielu daļu sava mūža gadu atdevuši darbam pašvaldībās? Mūsprāt, izeja rodama, pieņemot īpašu likumu "Par sociālo aizsardzību pašvaldību vadītājiem". Viens no priekšlikumiem varētu būt šāds:

"Pašvaldību vadītājiem, kuri šajā amatā nostrādājuši desmit un vairāk gadus un kuriem jau ir 50 un vairāk gadu, piešķirt valsts pensijas.""

Kā debatēs izteicās Pilsētu savienības valdes priekšsēdētājs Bauskas pilsētas domes priekšsēdis Jānis Teikamis, Pagastu apvienības valsts priekšsēdētājs Rīgas rajona Mālpils pagasta līderis Aleksandrs Lielmežs, Talsu rajona Dundagas pagasta padomes priekšsēdis Gunārs Laicāns un citi, šajā ziņā nevajadzētu izgudrot jaunu riteni. Vairākās Viduseiropas valstīs šāda sistēma sekmīgi darbojas, turklāt Vācijā sociālā nodrošinājuma garantijas attiecas ne tikai uz birģermeistariem (mūsu izpratnē — domju priekšsēdētājiem), bet arī uz deputātiem, kuri pašvaldībās nostrādājuši attiecīgu laikposmu.

LPS valde lēma arī par kārtējiem projektiem. Tostarp par to, kā turpināmi Latvijas pašvaldību konkursi 2000. gadā, turklāt divās grupās — "Sakoptākais Latvijas pagasts" un "Sakārtotākā Latvijas pilsēta". Šajā sakarā gan nepieciešami jaunāki nolikumi, kas iesniedzami līdz 1.aprīlim, lai par tiem varētu ziņot LPS kongresā.

Kaut gan Latvijas Pašvaldību savienības saime ir gana kupla, LPS valdes sēdē apstiprināja kārtējos dalībnieku pieteikumus. Kopš šī gada februāra sākuma par LPS pilntiesīgiem dalībniekiem kļuvusi Preiļu rajona Aglonas pagasta padome un Aizkraukles rajona Jaunjelgavas pilsētas dome.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors   pašvaldību lietās