Par ANO Attīstības programmas pārskatu

15. jūlijs, ANO Attīstības programma publicē globālo izdevumu Pārskats par tautas attīstību 2004, kas šogad veltīts kultūru brīvībai mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē. Pārskatu šodien Briselē prezentēja Beļģijas premjerministrs Gajs Ferhofstats un ANO Attīstības programmas (UNDP) administrators Marks Meloks Brauns.

Analizējot daudzu kopienu un tautu identitātes jautājumus, Pārskatā par tautas attīstību 2004 analizēta rīcībpolitika saistībā ar daudzkultūru valstīm. Pārskata autori uzsver, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uzturēt etnisko, valodas un reliģisko identitāti. Autori apgalvo, ka tādu rīcībpolitiku, kas atzīst un aizsargā šīs identitātes, pieņemšana ir vienīgā ilgtspējīgā pieeja daudzveidīgu sabiedrību attīstībai. Autori uzskata, ka ekonomikas globalizācija nesīs pozitīvus rezultātus tikai tad, ja tiek respektētas un aizsargātas arī kultūras brīvības. Tāpat pārskatā uzsvērts, ka jāpārvar ksenofobiska pretestība kultūras daudzveidībai.
Dažādu etnisko, reliģisko un valodas grupu prasības pēc vienlīdzības un atzīšanas ir vieni no vissteidzamāk risināmiem jautājumiem, kas ietekmē starptautisko stabilitāti un tautas attīstību 21. gadsimtā. Vairāk nekā 5 000 dažādu etnisko grupu dzīvo mazāk nekā 200 valstīs. Divās no trim valstīm ir vismaz viena nozīmīga etniskās vai reliģiskās minoritātes grupa, kas veido desmit vai vairāk procentu no kopējā iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Merilendas universitātes veikto pētījumu projekta Apdraudētās minoritātes ietvaros septītā daļa pasaules iedzīvotāju – apmēram 900 miljoni cilvēku – saskaras ar kādu no diskriminācijas veidiem, kas balstīts uz viņu etnisko, rases vai reliģisko identitāti.

Tautas attīstības indekss

Pārskatā tradicionāli publicēts valstu salīdzinājums pēc tautas attīstības indeksa (TAI). Šogad Latvija kā viena no 177 pārskatā aplūkotajām valstīm ierindota 50.vietā. Labākie rezultāti tautas attīstības jomā Centrālās un Austrumeiropas un NVS valstu reģionā ir Slovēnijai, kas ieņem 27. vietu. Salīdzinot ar 2003. gada pārskatu, Latvijas novērtējums nav mainījies. Arī 2003. gada pārskatā Latvija ieņēma 50. vietu. Latvija kopš 2002. gada ir to 55 valstu vidū, kurām ir augsts tautas attīstības indekss.
Tautas attīstības indekss ietver trīs mērāmus tautas attīstības lielumus: ilgu un veselīgu mūžu, izglītību un pienācīgu dzīves līmeni. Tādējādi TAI iekļauti paredzamā mūža ilguma, mācību iestādes apmeklētāju, lasīt un rakstīt prasmes, kā arī ienākumu rādītāji, kas dod iespēju plašāk apskatīt valsts attīstību.
Tautas attīstības indeksā izmantotajos rādītājos vislabākais rezultāts Latvijai attiecas uz iedzīvotāju iesaistīšanos visu līmeņu izglītības iestādēs. Tomēr salīdzinoši zemi rezultāti ir rādītājos, kas atspoguļo iedzīvotāju mūža ilgumu un ienākumus (1. tabula).
2004. gadā TAI vērtē 177 valstu datus par 2002. gadu. Kopš pagājušā gada nav mainījies augstākais un zemākais vērtējums. Proti, Norvēģijai ir visaugstākais TAI, savukārt Sjerraleonei – viszemākais. Kopumā laikā no 1960. līdz 2000. gadam tautas attīstības rādītāji pasaulē strauji uzlabojušies: dzīves ilgums vismazāk attīstītajās valstīs pieauga no 46 līdz 63 gadiem. Uz pusi samazinājusies bērnu mirstība. Tāpat pasaulē uz pusi samazinājies analfabētu skaits, bet dubultojušies ienākumi uz vienu iedzīvotāju (no 2 000 ASV dolāru gadā uz 4 200 ASV dolāru). Neskatoties uz šo vērā ņemamo progresu, 800 miljoni cilvēku cieš no nepietiekama uztura. 100 miljoni bērnu, no tiem 60 miljoni meiteņu, neapmeklē skolu. Savukārt 1,8 miljardi cilvēku dzīvo valstīs, kurās politiskais režīms nav saskaņā ar demokrātijas principiem.

Iespēju radīšana sievietēm

Pārskats novērtē vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu abiem dzimumiem, atspoguļojot sieviešu līdzdalību valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Šis rādītājs koncentrējas uz dzimumu nevienlīdzību galvenajās ekonomiskās un politiskās dzīves jomās, kā arī uz līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Pārskatā aplūkots, cik vietu parlamentā ieņem sievietes; cik ir sieviešu likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju; cik sieviešu ir profesionālo un tehnisko darbinieku vidū, kā arī aplūkotas dzimumu atšķirības ienākumu sadalījuma ziņā, kas savukārt atspoguļo ekonomisko neatkarību.
Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas abiem dzimumiem vērtības ziņā Latvija ierindojas 29. vietā (2. tabula). Latvijā sievietes ieņem 21% vietu parlamentā un veido 66% profesionālo un tehnisko darbinieku. 37% administratoru un vadītāju ir sievietes.

Līva Biseniece, ANO starpaģentūru sabiedrisko attiecību vadītāja

Uzziņai

Kopš 1990. gada ANO Attīstības programmas (UNDP) uzdevumā neatkarīga pētnieku grupa analizē dažādas globālās problēmas. Pārskata sagatavošanā piedalās padomdevēji, akadēmiķi, valdības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas no visas pasaules, kas nodrošina nepieciešamos datus, idejas un piemērus, lai atbalstītu pārskatā veikto analīzi un izteiktos priekšlikumus.
Par UNDP:  ANO Attīstības programma ir globāls ANO sadarbības tīkls, kas veicina pārmaiņas un pietuvina valstis svarīgu zināšanu, pieredzes un resursu avotiem, tādējādi ceļot cilvēku labklājības līmeni.

1. tabula

2. tabula