Rihards Pīks atvadās no Ārlietu ministrijas

Rihards Pīks Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Piektdien, 16. jūlijā, Ārlietu ministrijā līdzās citu bijušo ārlietu ministru portretiem savu fotogrāfiju atstāja arī Rihards Pīks. Jau šodien viņš savu darbību ārlietās turpina ne vairs kā ārlietu ministrs, bet gan kā Eiropas Parlamenta deputāts.

Preses konferencē viņš teica: “Laiks, ko esmu pavadījis ārlietu ministra krēslā, nav bijis ilgs, bet nozīmīgiem notikumiem piesātināts. Šajā laikā Latvija oficiāli kļuvusi par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.” R. Pīks atgādināja, ka dalība šajās starptautiskajās organizācijās bija galvenie ārpolitiskie mērķi, pie kuriem strādājuši daudzi cilvēki.
Latvijai jau darbojoties kā pilntiesīgai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, tika panākta vienošanās par ES konstitucionālo līgumu. R. Pīks atzina, ka konstitucionālajā līgumā Latvijai ir izdevies iestrādāt četras piektdaļas no tā, ko bijām izvirzījuši kā sev būtisku. “Maksimumu sasniegt nevar, jo ir jāvienojas ar citām valstīm. Tomēr mēs panācām daudz.”

Šajā laikā iezīmējusies NATO vecās koncepcijas nomaiņa pret jaunu. “Ziemeļatlantijas sammitā Stumbulā tika pieņemta jauna konceptuāla virzība. Vecā koncepcija bija aizsargāt savu teritoriju, bet tagad jau iezīmējas cita koncepcija – NATO kā draudu novērsējs. Primārā tagad ir preventīvā aizsardzība,” uzsvēra R. Pīks.
Kā politiski svarīgu brīdi R. Pīks atzīmēja arī ES un Krievijas sadarbības un partnerības līguma attiecināšanu uz visām desmit jaunajām ES valstīm. “Tas bija nozīmīgi, jo pierādīja ES konsekvento turēšanos pie tās dalībvalstu interesēm, nevis pakļaušanos ārējam spiedienam.” ES respektēja savu dalībvalstu intereses un nepiekāpās, kad Krievija centās uzspiest “politiskas tēzes”, kas neatbilst realitātei par Latviju un Igauniju, skaidroja R. Pīks.
Runājot par attiecībām ar Krieviju, nesenos Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Ivanova izteikumus par Baltijas valstīm R. Pīks nodēvēja par “bīstamiem” un “tādiem, kas atgādina aukstā kara retoriku”. “Šis ir laiks, kad visa pasaule skatās, kas notiek ar Krieviju. Spiediens un draudi, kā to pierāda vēsture, ne pie kā laba nav noveduši.” Jāatgādina, ka S. Ivanovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvijā un Igaunijā netiek ievērotas vispārpieņemtās demokrātijas un cilvēktiesību normas. Šādu politiku Krievija, pēc S. Ivanova teiktā, uztver kā savas drošības apdraudējumu.
R. Pīks atzina, ka nākamajam ārlietu ministram svarīgi būs nodrošināt ministrijas rīcībspēju. Aktuāls ir darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas un, pēc R. Pīka teiktā, vajadzību ārlietu jomā ir daudz. “Darbs ir jāpaplašina. Mums vajadzīgas jaunas vēstniecības, jauni cilvēki.” Taču algas Ārlietu ministrijā ir zemākās ministriju vidū. Savukārt lielajā politikā savam pēctecim R. Pīks novēlēja: “Piedaloties lēmumu pieņemšanā, atcerēties savas valsts cilvēkus, Eiropas cilvēkus un visus labas gribas cilvēkus pasaulē.”

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv