Kur mūžīga Mēmele plūst

Divu kaimiņpagastu vadītāji: (no kreisās) brunavieši pie vadības stūres izraudzījuši Aivi Kārkliņu, bet Pačeraukštes pagastu Lietuvā vada Vītauts Džeja; Brunaviešus sveic Bauskas lietuviešu ansamblis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par spīti lietainajai vasarai saule lūkojas no debesīm, kas viz gaišākas nekā rudzpuķu vainadziņi Brunavas pagasta tautumeitu galvās. Tik tiešām vietējie pratuši izraudzīt īsto laiku un dienu svētkiem.
Tomēr – kas nu katram īsts un pareizs? Tieši piektdienas dēļ svētku galvenajiem ciemiņiem un tuvākajiem kaimiņiem no Pačeraukštes pagasta Lietuvā jāmēro milzu līkums. Kaut gan jau no maija abas valstis ir vienotajā Eiropā. Izrādās: vietējais robežkontroles punkts Bardžūnos, kas lietuviešu ziņā, darbojas tikai brīvdienās un svētku dienās. Citā laikā, ja gribi iet ciemos pie draugiem pārrobežā, jāmet līkums līdz Grenctālei.
Kamēr lietuvieši kavējas ceļā un vējš slinki šūpo Latvijas, Lietuvas un Eiropas Savienības karogu zīdu, Brunavas pagasta kultūras darba organizatore Dzintra Simonaite var ievadīt gaidāmo norišu gaisotnē.
Pirms četriem gadiem, jau šajā gadsimtā un gadu tūkstotī, 2001. gada jūlijā vietējā parkā sākās svētki, kad tika gaismā celta pagasta vēsture un cilvēku likteņi laikmetu griežos. To var arī uzskatīt par sākumu pils parka atjaunošanai, stādot kokus. Šobrīd jau kupli sazaļojuši dzejnieka Imanta Ziedoņa, aktrises un Saeimas deputātes Ausmas Kantānes, bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, uzņēmēja un novadnieka Mārtiņa Rītiņa stādītie koki.
Nākamajā gadā ar lielu atsaucību un sirsnību tika svinēti Paņemūnes pamatskolas daudzināšanas svētki. Skola devusi izglītību vairākām pagasta paaudzēm no 1851. gada līdz 1967. gadam.
Pērn notika Brunavas pagasta visu triju baznīcu un to draudžu svētki.
Bet šogad brunavieši ir paplašinājuši savas darbības robežas, uzskatot, ka ir labi un droši kopā ar savējiem, bet kopā ar kaimiņiem – priecīgāk. Tāpēc viesos uzaicināti ceraukstieši, gailīšnieki un pačeraukštieši no Lietuvas Biržu rajona.

Tik dažādi un vienoti

Abpus abu valstu tagadējai robežai līdzās savu pavarda uguni arvien kūruši gan latvieši, gan lietuvieši. Līdz 1921. gadam tagadējā Brunavas pagasta teritorija pat bija Lietuvas pusē, robežas maiņa notika sakarā ar starpvalstu vienošanos. Un ir gluži likumsakarīgi, ka ikvienā no kaimiņpagastiem mīt arī pāris simti lietuviešu, visā Bauskas rajonā vairāk nekā 3500. Visi runā skaidrā latviešu valodā, bet spēj sazināties arī lietuviski. Tāpat kā daudzi vietējie latvieši savukārt prot izlocīt vārdus mīkstajā leišu mēlē.
Pēc abu valstu himnām kora un klātesošo dziedājumā pagastu vadītājiem jāsniedz savējo ļaužu vizītkarte.
Sāk mājinieki.
Brunavas pagasts aizņem vairāk nekā 11 tūkstošus hektāru, divas trešdaļas no tiem ir aramzeme. Tā ir galvenā barotāja, nekādu citu lielu ražotņu nav. Brunavā mīt gandrīz 2000 iedzīvotāju, desmitā daļa no viņiem ir lietuvieši. Pagastam ir sava skola, kultūras nams, divi doktorāti. Un ir arī šis skaistais Budbergas parks, ko brunavieši pamazām vien cenšas izkopt un sakārtot.
Krietni izvērstāk savu vizītkarti pasniedz ceraukstieši, pakavējoties gan vēsturē, gan sabiedriskajās norisēs. Tomēr būtiskākais pasakāms īsi.
Ceraukstes pagasts platības ziņā ir mazāks – 6760 hektāru, 1908 iedzīvotāji, 210 lietuviešu. Kaut gan pagasts esot internacionāls, rusifikācija tur nevienam nedraudot – gucuļi un tatāri esot integrēti, arī anglicismu apgūšanā pagasts turoties kopējā ierindā. Augstākais punkts pagastā ir Ķīķerkalns, kur atrodas viduslaiku kapsēta, ir arī Ārces un Ceraukstes parki. Kā jau Zemgalē klājas, par zemes auglību ceraukstieši nesūdzas. Ir arī savs lieluzņēmums “Lielzeltiņi”, kur tiek ražota putnu gaļa. Un arī Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs “Lejenieki” ir atrodams Ceraukstes pagastā.
Gailīšu pagasta vadība nerunā par hektāriem, bet kvadrātkilometriem, teritorijas kopplatība mērāma 80 kvadrātkilometros, kur mīt gandrīz 3000 iedzīvotāju, no tiem 233 lietuvieši. Viens no sakoptākajiem pagastiem rajonā. Arī sportisks. Ir skaista vidusskola un pirmsskolas izglītības iestāde. Ir viens no lielākajiem cukurbiešu audzētājiem valstī – SIA “Uzvara – Lauks”, ir rosīgi pašdarbības kolektīvi. Un tieši tāpēc, ka pašdarbnieku daudz, visi palikuši mājās, jo nav panākta vienošanās, kuru ņemt līdzi un kuru atstāt.
Beidzot klāt ir arī viesi no Lietuvas. Pačeraukštes pagasta vadītājs Vītauts Džeja spiests runāt, pat ceļa putekļus nenoskalojis:
“Mēs dzīvojam ļoti tuvu – tikai četru kilometru attālumā. Bet diemžēl bijām spiesti mērot 25 kilometrus. Tā nu ir sanācis, ka mums līdzi nav atbraukuši muzikanti, jo Biržos šodien notiek alus svētki. Gribu apsveikt jūs šajā skaistajā pasākumā, kas notiek tik jaukā laikā. Par mūsu pagastu. Iedzīvotāju skaits gan Brunavā, gan Pačeraukštē ir gandrīz vienāds. Mums ir vairāk skolu – trīs pamatskolas un viena vidusskola, ir trīs medicīnas punkti, divi kultūras centri. Apskaužam brunaviešus par jūsu lieliskajām pārvaldes telpām, mums nav arī tik skaista parka. Aicinu visus rīt uz Biržiem, jo alus svētki turpināsies. Un rīt strādās arī robežpārejas punkts.”
Knutam Skujeniekam ir dzejolis par vīriem, kas dodas uz leišiem alu dzert. Tas rakstīts vēl padomju laikā, kad latviešus un lietuviešus nešķīra robeža. Tagad tā vairs nekur nezudīs, tomēr rādās, ka nākotnē kaimiņu satiksme būs vienkāršāka.

Caur pagātni rītdienā

Par svētkiem var stāstīt un stāstīt, tomēr klātbūtnes sajūtu vārdiem vien nevar uzburt.
Ceraukstieši līdzi atveduši Viļa Plūdoņa poēmas “Brīnumu stabulīte” uzvedumu, kur galvenās lomas spēlē pagasta pašvaldības ļaudis, pieaicinot arī dažus skolēnus.
Ar dziesmām lietuviešu valodā sanākušos sveic Bauskas lietuviešu biedrība “Dobilelis” un tās vadītājs Ēriks Klīvs.
Runā Bauskas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile:
“Man ir patiess prieks būt Brunavā pie darbīgiem ļaudīm, kas mīl cilvēkus un mīl zemi. Gribu novēlēt, lai visiem laba veselība un dzīvesprieks arī tajos brīžos, kad ir grūti. Mēģināsim savu dzīvi piepildīt ar pārdomām par skaisto. Tikai kopīgi mēs varam veidot svētkus un veidot rītdienu. Mūsu pilsētai nav kopīgas robežas ar Brunavu, bet mums ir kopīgs ceļš.”
Mazliet citā virzienā domas novirza viešņas no Rīgas, Latviešu un lietuviešu vienības biedrības valdes locekles Birutas Flanderes uzruna. Starp citu, viņas šūpulis savulaik kārts Biržos, kas no Budbergas ir tikai 18 kilometru, tuvāk nekā Bauska.
“Jo vairāk kaimiņi draudzēsies un biežāk sanāks kopā, jo mēs visi būsim stiprāki. Man Bauskas apriņķis, īpaši Jaunsaules pagasts, Otrā pasaules kara beigu posmā bija patvērums no komunistu represijām Lietuvā, kur vairs nejutos droša pēc tēva un brāļa traģiskās nāves. Un tad mūsu ģimene meklēja glābiņu Latvijā. Cerējām, ka tas būs uz neilgu laiku, līdz brīdim, kad aizies krievu armija. Bet iznāca viss mūžs. Dzīvojot Rīgā, Atmodas laikā mēs atjaunojām Latvijas Lietuviešu biedrību un lietuviešu skolu. Bet Bauskas rajons manī arvien izraisa bērnības atmiņas, kas saistītas ar Lietuvu.”
Vēlreiz Dzintra Simonaite:
“Tāpat kā mūžīgs ir Mēmeles tecējums, lai mūžīga ir mūsu vēlēšanās satikties, parādīt sevi un priecāties par citiem. Lai mūs nespēj šķirt ne pagastu, ne valstu robežas! Lai nekad nepietrūkst darāmā, iespēju, draugu tuvuma un sirdsmiera!”

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv