Par valsts budžeta izpildi, grozījumiem un iecerēm

Vakar finanšu ministrs Oskars Spurdziņš informēja mediju pārstāvjus par valsts budžeta izpildi 2004.gada pirmajos sešos mēnešos, par paredzētajiem 2004.gada budžeta grozījumiem un valdības iecerēm 2005.gada valsts budžetam.

Oskars Spurdziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

O.Spurdziņš vairākkārt uzsvēra faktu, ka 2004.gada pirmajā pusgadā valsts budžeta ieņēmumu plāns ir būtiski pārpildīts. Izņemot akcīzes nodokli, nodokļu ieņēmumi pa atsevišķiem nodokļu veidiem ir augstāki, nekā sākotnēji plānots. Tā uzņēmumu ienākuma nodoklis šā gada sešos mēnešos ir iekasēts vairāk nekā 154%, pievienotās vērtības nodoklis – 109%, azartspēļu un izložu nodoklis – 121%, muitas nodoklis – 124%, valsts nodevas – 126%, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 107% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 114%. Budžeta ieņēmumi zemāki, nekā plānots gada sākumā, ir akcīzes nodoklim, sasniedzot 98%. Tomēr, kā atzina finanšu ministrs, šis rādītājs liecina par pozitīvām tendencēm akcīzes nodokļa administrēšanā, lai arī tas nav izpildīts par 100%. Kopumā 2004.gada sešos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi bijuši 986,6 miljoni latu, kas ir par 92,4 miljoniem latu vairāk, nekā plānots šajā periodā un par 120 miljoniem latu vairāk nekā 2003.gada pirmajā pusgadā. Līdz ar to nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 110%. Tas lielā mērā saistīts ar izmaiņām nodokļu iekasēšanā pēc 1.maija un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sekmīgo darbību, atzina O.Spurdziņš.
Runājot par grozījumiem 2004.gada valsts budžetā, finanšu ministrs norādīja: lai arī nodokļu prognozes ir būtiski pārpildītas, budžeta grozījumiem pieprasīto naudas apjomu pilnā apmērā neizdosies piešķirt. Kopumā valdības prioritātēm budžeta grozījumos ir atvēlēti 54,4 miljoni latu, kas ir trīsreiz mazāks naudas apjoms par ministriju pieprasīto. Lielākā daļa līdzekļu paredzēti trīs prioritātēm – izglītībai, lauksaimniecībai un veselības aizsardzībai. Izglītībai paredzēts novirzīt gandrīz 10 miljonus latu, subsīdijām lauksaimniekiem un akcīzes nodokļa kompensācijai – 35–40 miljonus, bet medicīnas nozarei – 2–4 miljonus latu. Visbūtiskāk budžeta grozījumi ietekmēs izglītības nozarē strādājošos. Neslēpjot gandarījumu, O.Spurdziņš paziņoja, ka vidēji pedagogu darba alga palielināsies par 65 latiem pirms nodokļu nomaksas, kas ir vērienīgākais pedagogu algas pieaugums pēdējo gadu laikā. Komentējot sīkāk pedagogu algu paaugstinājumu, finanšu ministrs sacīja, ka skolu pedagogiem tas varētu būt vidēji 25 lati, augstskolu pedagogiem – vidēji 165 lati, un skolu direktoriem – vidēji 47 lati pirms nodokļu nomaksas. Precizējumi naudas sadalē ar attiecīgo nozaru ministriem vēl nepieciešami lauksaimniecībā un medicīnā, tomēr par pēdējo zināms, ka aptuveni puse naudas tiks novirzīta veselības jomā strādājošo algu paaugstināšanai un sistēmas sakārtošanai. Otra puse – medikamentu kompensācijai. Jāatzīmē, ka 2004.gada valsts budžeta grozījumi valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 12.augustam.
Informējot par 2005.gada valsts budžeta iecerēm, O.Spurdziņš uzsvēra: lai arī valdība turpinās darbu pie sociālo programmu realizēšanas, iedzīvotājiem jāsaprot, ka visas sociālās problēmas vienlaikus atrisināt nav iespējams. Kā prioritātes sociālajā jomā nākamā gada budžetā ir iecerētas pedagogu algas, ar nodokļiem neapliekamais algas minimums un bērnu kopšanas pabalsti. Tā pedagogu algu palielināšanai 2005.gada budžetā paredzēts piešķirt 36 miljonus latu, ar nodokļiem neapliekamais algas minimums tiks paaugstināts līdz 26 latiem līdzšinējā 21 lata vietā un no 10,5 latiem līdz 18 latiem par katru apgādībā esošo personu, kam no budžeta būs nepieciešami 18 miljoni latu. Savukārt māmiņu pabalstu paaugstināšanai iecerēts atvēlēt ap 20 miljoniem latu. Komentējot pēdējās dienās izraisījušos diskusiju par valdības ieceri nepalielināt minimālo darba algu no 80 uz 90 latiem ar 2005.gada 1.janvāri, finanšu ministrs norādīja, ka šāda situācija izveidojusies iepriekšējās valdības laikā bezatbildīgi doto solījumu dēļ. Lai palielinātu minimālo darba algu, papildus budžetā būtu nepieciešami 40 miljoni latu, tomēr šādu naudu ieplānot nav reāli, teica O.Spurdziņš. Tā kā ar nodokļiem neapliekamais algas minimums skar lielāku iedzīvotāju daļu nekā minimālās algas paaugstinājums, valdība izvēlējusies pirmo kā savu prioritāti. Tomēr tas nenozīmē, ka jautājums par minimālās algas paaugstināšanu tiek izsvītrots no valdības darba kārtības – atgriezties pie tā valdība varētu, diskutējot par 2005.gada budžeta grozījumiem un 2006.gada valsts budžetu, norādīja finanšu ministrs.

Vineta Kleinberga