Vēlas Autoceļu fonda atjaunošanu
Tūrisma biznesa līderi aicina satiksmes ministru Aināru Šleseru sakārtot Latvijas ceļus.
16.jūlijā viesnīcā “Gūtenbergs”
pulcējās vadošo Latvijas tūrisma un viesnīcu biznesa organizāciju
vadītāji, lai ar saviem parakstiem apliecinātu nepieciešamību
veikt būtiskas izmaiņas valsts autoceļu apsaimniekošanā.
Viesnīcas īpašniece Mairita Solima norādīja, ka ceļu sliktais
stāvoklis problēmas sagādājis un sagādā ikvienam. Kā spilgtu
piemēru šīm problēmām M. Solima minēja balto svītru trūkumu
daudzu šoseju malās un vidū. Taču tas ir tikai viens no satiksmes
ministram adresētajā vēstulē minētajiem bēdīgajiem faktiem.
Tūrisma biznesa līderi ministra uzmanību vērš arī uz nepietiekamo
un transporta prasībām neatbilstošo ceļu platumu, kā arī slikto
seguma kvalitāti. Uzsvērts, ka viens no seguma bojāšanās
iemesliem bieži vien ir pārsniegtais kravas automobiļu svars.
Vēstules autori norāda – valsts tūrisma attīstība un autoceļi ir
cieši saistīti, bet pašreizējais mūsu valsts autoceļu stāvoklis
ne tikai neveicina, bet pat apdraud šīs prioritārās nozares
attīstību.
“Diemžēl vienlaikus valsts struktūrās pastāv divkosīga nostāja –
no vienas puses, kā unikāls tūrisma objekts tiek proklamēta visa
valsts, bet no otras – tiek ignorēts fakts, ka tūristi nav
putni, un Latvijas lielākais tūrisma tirgus atrodas tieši aiz
Rīgas robežām,” teikts vēstulē. Tās autori aicina A. Šleseru
vērsties Ministru kabinetā ar Eiropas prasībām atbilstošu
programmu Latvijas ceļu sakārtošanai. Tūrisma biznesa pārstāvji
izsaka arī konkrētus priekšlikumus, kuriem jābūt ietvertiem
programmā: noteikt smagā autotransporta kustības aizliegumu
sestdienās, svētdienās un svētku dienās, nodrošināt efektīvu
kravas automobiļu svara kontroli, aizliegt degvielas autocisternu
kustību dienas laikā, ik gadus savlaicīgi nodrošināt ceļu
atdalošo līniju iekrāsošanu, izvietot atstarotājus ceļu līkumos
un atjaunot Valsts autoceļu fondu.
Kā zināms, Einara Repšes vadītā valdība pieņēma lēmumu par
vairāku tā dēvēto speciālo budžetu, to skaitā arī Valsts autoceļu
fonda, likvidāciju. Vēstules parakstīšanā klātesošais Autoceļu
direkcijas pārstāvis Vilnis Millers atzina: šis solis ceļu
uzturēšanai un uzlabošanai atņēmis apmēram 15 miljonus latu. No
pamatbudžeta piešķirtās summas ir ievērojami mazākas, taču
autoceļu izbūve atbilstoši Eiropas standartiem ir dārga. V.
Millers norādīja, ka, piemēram, Baltezera posmā Via
Baltica ceļā katra kilometra izmaksas sasniedza vienu miljonu
latu, bet valsts galveno ceļu tīkla kopgarums ir apmēram 1600
kilometru. Tāpēc, kā atzina V. Millers, tūrisma organizāciju
vadītāju vēlme panākt Valsts autoceļu fonda atjaunošanu ir
pilnīgi pamatota.
Jāatgādina, ka arī A. Šlesers šā gada jūnija sākumā darīja zināmu
savu ieceri fondu atjaunot. Nodoms saistāms ar ministra plāniem
Autoceļu direkcijas pārveidošanā par akciju sabiedrību “Latvijas
valsts ceļi”.
Juris Bārtulis, ”LV”