Lielākā daļa SAPARD naudas tikusi turīgākajiem Latvijas reģioniem

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Latvijā jau sākusies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apgūšana. Šajā nedēļā pirmos līgumus par struktūrfondu līdzekļu piesaisti slēdza piecu Vidzemes zemnieku saimniecību un viena lauksaimniecības kooperatīva pārstāvji. Šādā brīdī īpaši svarīgi ir palūkoties pagātnē un izvērtēt, kā notikusi viena no ES pirmsstrukturālajiem fondiem – SAPARD – apgūšana. SAPARD pārņemšanu analizēt ir svarīgi ne tikai tādēļ, lai padarītu finanšu līdzekļu pārņemšanu optimālāku un tādējādi veicinātu Latvijas integrāciju ES. Būtisks SAPARD darbības mērķis bija arī sagatavot darbībai ES Latvijas lauksaimniekus un ierēdņus.

Līdz šim plašsaziņas līdzekļos vairākkārt skandēts, ka Latvija sekmīgi apgūst SAPARD naudu. Tomēr uzreiz rodas jautājums – ko nozīmē sekmīgi apgūt naudu? Efektīva līdzekļu pārņemšana – tā nav tikai ES piedāvāto finanšu līdzekļu izsmelšana. Daudz nozīmīgāka ir naudas ieguldīšanas vieta un rezultāts. Vēl nav iespējams vispusīgi analizēt Latvijas reģionu makroekonomiskos rādītājus, lai pārliecinātos, vai SAPARD nauda ir devusi impulsu Latvijas reģionu straujākai izaugsmei. Tomēr ir vairāki citi aspekti, kuru analīze ļauj izdarīt secinājumus par šīs programmas efektivitāti Latvijā.

SAPARD palīdzība kandidātvalstīm

SAPARD finansējumu Latvija saņem kopš 2002.gada. Līdz ar iestāšanos ES pirmspievienošanās palīdzība Latvijas laukiem un lauksaimniecībai vairs nav pieejama. Finansējumu bija iespējams saņemt vairākiem mērķiem – ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai, integrētai lauku attīstībai un vides uzlabošanai. Šīs mērķprogrammas savukārt dalās vairākās atbalsta programmās un apakšprogrammās.
Lai saņemtu SAPARD līdzekļus, sākumā bija jāizstrādā Latvijas lauku attīstības plāns (LLAP). Darbs pie šī plāna tika uzsākts 1999.gadā. LLAP satur vispusīgu situācijas skaidrojumu, analizējot Latvijas lauksaimniecības stiprās un vājās puses, kā arī iespējas. Pirms LLAP gala versijas nosūtīšanas EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam plāna pārbaudē tika iesaistīti neatkarīgi eksperti. 2000.gada 3.aprīlī sagatavoto LLAP nosūtīja Eiropas Komisijai. Atklājās dažas nepilnības, kuras tika labotas. LLAP apstiprināja 2000.gada rudenī. Vienlaikus ar LLAP sagatavošanu un apstiprināšanu notika arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveide un akreditācija. LAD akreditāciju saņēma 2001.gada decembrī un tika izveidota, lai atdalītu lauksaimniecības stratēģijas un politikas veidošanas funkcijas.
Atbilstoši ikgadējiem finanšu līgumiem kopā Latvija no ES SAPARD programmas ir saņēmusi 72,2 miljonus latu. Pamatā SAPARD atbalsta saņēmēji ir zemnieki, lauksaimniecības uzņēmumi, lauku uzņēmēji un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi.

Turīgākajiem tiek vairāk naudas

Analizējot informāciju par iesniegtajiem projektiem pa reģioniem, Latvija tiek sadalīta Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes, Zemgales, Lielrīgas, Ziemeļvidzemes, Viduslatvijas, Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionā (skatīt zīmējumu). Saskaņā ar lauku teritoriju veidu raksturojumiem Latvijā (no LLAP) attīstībā atpalikuši lauku reģioni ir Viduslatvijas, Ziemeļaustrumu, Dienvidlatgales un Austrumlatgales reģions. Pēc LAD publiskās informācijas (situācija 14.04.2004.) minētajās Latvijas vietās gan saņemto, gan apstiprināto projektu skaits diemžēl ir vismazākais. Vismazākais kopumā atbalstīto projektu skaits ir Austrumlatgales reģionā (91). Nedaudz lielāks tas ir Ziemeļaustrumu reģionā, kur realizēti 96 projekti. Daudz labāka situācija nav arī Dienvidlatgalē un Viduslatvijā – atbalstīti attiecīgi 123 un 125 projekti. Arī kopējā SAPARD maksājuma ES finansējuma daļa šajos reģionos ir mazāka nekā citos reģionos. Austrumlatgalē kopējais apstiprinātais ES finansējums ir 1 296 412 lati. Viduslatvijas reģionam ticis nedaudz vairāk – 1 415 615 lati. Savukārt Ziemeļaustrumu un Dienvidlatgales reģionam apstiprināti attiecīgi 1 884 175 un 2 737 550 lati. Citiem Latvijas reģioniem, kā redzams tabulā par LAD apstiprinātajiem projektu rādītājiem reģionu griezumā, apstiprinātais ES finansējums ir lielāks.
Lauvas tiesu no SAPARD finansējuma saņēmis vai tuvākajā laikā saņems Ziemeļvidzemes, Zemgales un Lielrīgas reģions. Tātad reģioni, kas LLAP definēti kā attīstībā atpalikuši lauki un galvenokārt atrodas Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu reģionā, saņēmuši salīdzinoši daudz mazāku SAPARD finansiālo palīdzību.

Ekonomikas dažādošana problēmreģionos nav populāra

Ņemot vērā, ka problēmreģionos augsnes kvalitāte ir sliktāka un tur ir daudz mazu un vidēja lieluma saimniecību, apakšprogrammā “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”, būtu vispiemērotākā. Tomēr arī šajā apakšprogrammā problēmreģionu iesniegto un apstiprināto projektu skaits ir niecīgs. Austrumlatgales reģionā šajā apakšprogrammā LAD apstiprinājumu guvuši vien 10 projekti, Viduslatvijas reģionā – 17. Nedaudz vairāk šādu projektu apstiprināts Ziemeļaustrumu un Dienvidlatgales reģionā – attiecīgi 21 un 36.
Tā kā SAPARD programmas darbība līdz šim devusi mazāku ieguldījumu atpalikušo reģionu ekonomikas dažādošanā, tie arī turpmāk būs Latvijas problēmreģioni. SAPARD programmu darbība zināmā mērā parāda, kuras saimniecības saņems finansiālu palīdzību tagad, kad Latvija kļuvusi par ES dalībvalsti. Līdz ar to arī pēc pievienošanās ES Latgales u.c. reģionu lauksaimnieciskā ražošana būs mazattīstīta. Skaitļi liecina, ka lielāko daļu lauku ekonomikas dažādošanai paredzētie līdzekļi tiek novirzīti Ziemeļvidzemes reģionam. Protams, nav noliedzams, ka šim reģionam ES finanšu resursi ir vajadzīgi. Tomēr šāda situācija liecina par bīstamu tendenci – SAPARD naudas novirzīšana turīgākajiem Latvijas reģioniem vēl vairāk pastiprinās atšķirību ne tikai starp attīstībā atpalikušajiem laukiem un Latvijas pilsētām, bet arī atšķirību starp attīstībā atpalikušajām un attīstītākajām lauku teritorijām, kas LLAP tiek dēvētas par vidusmēra lauku reģionu.

Turīgākajiem nauda būs arī turpmāk

Visvairāk apstiprināto projektu ir Ziemeļvidzemes, Lielrīgas un Zemgales reģionā, kas lauku teritoriju veidu raksturojumā tiek dēvēti par vidusmēra lauku reģioniem. Vidusmēra lauku reģions ir attīstītākais lauku reģions aiz lauksaimniecības reģiona. Tātad Ziemeļvidzemes, Lielrīgas un Zemgales reģions ir relatīvi turīgākie un attīstītākie reģioni, kuri arī saņem lielākās investīcijas. Apstiprināto projektu skaits liecina, ka arī turpmāk tur notiks tikpat aktīva pieteikšanās uz Eiropas naudu, un līdz ar to ieplūdīs lielākās investīcijas. Tā kā SAPARD saņēmēju loks jau daļēji nosaka, kas būs ES atbalsta saņēmēji, varam secināt, ka šie turīgākie Latvijas reģioni arī saņems lielākus ES finanšu resursus.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

LAD apstiprināto projektu rādītāji reģionu griezumā (14.04.2004.)

Avots: LAD

Atbalstīto projektu skaits un piešķirtais finansējums reģioniem apakšprogrammā “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus” (14.04.2004.)

Avots: LAD

Latvijas dalījums reģionos, kas varēja pretendēt uz SAPARD finansējumu