Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 236

Rīgā 2000.gada 18.jūlijā (prot. Nr. 32, 2.§)

Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību būvniecību ārvalstīs

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēku ārvalstīs projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai un būvobjektu pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī minēto procesu norises kārtību, ciktāl to nenosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi).

2. Būvniecību var ierosināt Ārlietu ministrija. Lēmumu par Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības ēkas būvniecību pieņem Ministru kabinets.

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

3. Lai uzsāktu būvprojektēšanu ārvalstī, Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī (turpmāk — pārstāvniecība) jāsagatavo uzņēmējvalstī noteiktie būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli.

4. Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktā minētos dokumentus sagatavo projektētājs vai valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskā servisa aģentūra" (turpmāk — Diplomātiskā servisa aģentūra).

5. Projektēšanas uzdevumu, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, izstrādā Diplomātiskā servisa aģentūra.

III. Būvprojektēšana

6. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā un svešvalodā, lai iesniegtu izskatīšanai attiecīgajās uzņēmējvalsts institūcijās.

7. Pārstāvniecību būvprojekti ir izstrādājami saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, ņemot vērā uzņēmējvalstu būvnormatīvus tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai ievērotu uzņēmējvalsts iestāžu izsniegtos priekšrakstus.

8. Būvprojekta risinājumu atbilstību šiem noteikumiem būvprojekta vadītājs apstiprina ar savu parakstu būvprojekta titullapā un ar apliecinājumu būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā (1.pielikums), kurā ir arī būvprojekta vispārīgie rādītāji.

9. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību šiem noteikumiem.

10. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību šiem noteikumiem (2.pielikums).

11. Skiču projekta risinājumam jāatbilst Latvijas un uzņēmējvalsts būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

12. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošu aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc uzņēmējvalsts būvvaldes pieprasījuma.

13. Pasūtītāja akcepts un attiecīgās uzņēmējvalsts būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.

14. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbiem nosaka Ārlietu ministrija un Diplomātiskā servisa aģentūra kopīgi ar projektētāju saskaņā ar uzņēmējvalsts būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri.

15. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, ciktāl tas nav pretrunā ar uzņēmējvalsts būvnormatīviem, apbūves un arhitektūras prasības regulējošiem noteikumiem, kā arī uzņēmējvalstī saskaņotajam skiču projektam.

16. Būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami Ārlietu ministrijā, Diplomātiskā servisa aģentūrā un attiecīgajās uzņēmējvalsts institūcijās. Atkāpes no tehniskajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaitā vai atbilstoši izmaināmi tehniskie risinājumi.

17. Būvprojekta valsts ekspertīzi saskaņā ar šiem noteikumiem veic Valsts būvinspekcija.

18. Ārlietu ministrijā jāiesniedz attiecīgajās institūcijās saskaņotais būvprojekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta būvprojekta ekspertīze). Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par būvprojekta akceptēšanu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu.

19. Lai saņemtu būvatļauju, būvprojektu pēc akceptēšanas iesniedz attiecīgajā uzņēmējvalsts institūcijā.

20. Pēc uzņēmējvalsts būvatļaujas saņemšanas Ārlietu ministrija izsniedz rakstisku atļauju sākt būvniecību.

21. Izmaiņas akceptētajā būvprojektā var izdarīt būvdarbu laikā, ja par tām vienojas būvniecības dalībnieki, kā arī ja izmaiņas neskar to institūciju intereses, kuras saskaņojušas būvprojektu, un nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

22. Ja akceptētajā būvprojektā ir izdarītas izmaiņas vai tas ir atkārtoti saskaņots, būvprojekts iesniedzams Ārlietu ministrijā atkārtotai būvprojekta akceptēšanai. Pēc Ārlietu ministrijas pilnvarojuma katrā konkrētajā gadījumā šādu akceptu var sniegt arī Diplomātiskā servisa aģentūra.

23. Ja beidzies akceptētā būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta, būvprojekts no jauna jāsaskaņo Ārlietu ministrijā.

IV. Būvdarbi

24. Pirms būvdarbu uzsākšanas pārstāvniecība saņem būvatļauju uzņēmējvalsts pašvaldībā. Ārlietu ministrijas izsniegto būvatļauju vai pēc Ārlietu ministrijas pilnvarojuma Diplomātiskā servisa aģentūras izsniegto būvatļauju (3.pielikums) saņem būvuzņēmējs.

25. Ārlietu ministrijas un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais līgums par būvdarbiem, kurā norādīti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

26. Atbildīgais būvdarbu vadītājs nodrošina būvdarbu norisi, ievērojot uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi ir saistoši būvdarbu dalībniekiem būvlaukumā, ciktāl to nosaka savstarpējie noslēgtie līgumi.

27. Pasūtītājs būvuzņēmēju nodrošina ar nepieciešamo dokumentāciju. Ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas saņem pārstāvniecība uzņēmējvalstī.

28. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas un uzņēmējvalsts būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

29. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši veicamo darbu veidam un apjomam izstrādā būvuzņēmējs un akceptē Diplomātiskā servisa aģentūra.

30. Ārlietu ministrija būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina Diplomātiskā servisa aģentūras norīkotu būvuzraugu.

31. Ārlietu ministrija ir tiesīga autoruzraudzībai pieaicināt būvprojekta autoru.

32. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, būvdarbus var apturēt ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu.

33. Būvdarbu procesā jāievēro uzņēmējvalsts vides aizsardzības normatīvie akti.

V. Būvdarbu autoruzraudzība

34. Autoruzraudzība neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti.

35. Būvprojekta autors ir tiesīgs informēt Ārlietu ministriju un Valsts būvinspekciju par būvdarbu gaitā konstatētajiem trūkumiem un pieļautajām atkāpēm no būvprojekta.

36. Autoruzraudzības žurnālu reģistrē Ārlietu ministrijā.

37. Autoruzraudzības žurnāla lapām jābūt numurētām un paškopējošām. Žurnālam jābūt cauršūtam un apzīmogotam ar Ārlietu ministrijas zīmogu.

38. Autoruzrauga pienākums ir nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, izsaukt būvuzraugu un paziņot par to Ārlietu ministrijai un Valsts būvinspekcijai.

39. Ja pieļautas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, autoruzrauga pienākums ir iesniegt Ārlietu ministrijā un Valsts būvinspekcijā motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus.

40. Ja nav nepieciešama atkārtota būvprojekta saskaņošana, būvdarbu gaitā izmaiņas būvprojektā pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem var izdarīt būvprojekta autors vai autoruzraugs.

VI. Būvuzraudzība

41. Būvuzraudzība neatbrīvo būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam un uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīviem.

42. Būvobjekta būvuzraudzību ārvalstī veic Diplomātiskā servisa aģentūras sertificēts būvuzraugs.

43. Būvuzraugs, uzņemoties būvuzraudzību būvobjektā, paraksta saistību rakstu (4.pielikums).

44. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:

44.1. pārbaudīt būvdarbu tehnoloģisko procesu secības un kvalitātes atbilstību uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvu prasībām un būvprojektam, kā arī būvdarbos izmantojamo materiālu, konstrukciju un tehnoloģisko iekārtu ražotāju deklarācijas, sertifikātus, testēšanas pārskatus un to atbilstību būvprojektam;

44.2. ziņot Ārlietu ministrijai un Valsts būvinspekcijai par pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;

44.3. atbilstoši šiem noteikumiem sagatavot nepieciešamos dokumentus un iesniegt komisijā, kas pieņem būvi ekspluatācijā, kā arī piedalīties minētās komisijas darbā;

44.4. apsekot būvobjektu un veikt attiecīgus ierakstus būvdarbu žurnālā.

45. Būvuzraugam ir šādas tiesības:

45.1. pieņemt tikai atbilstoši būvprojektam, uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvu prasībām veiktos darbus;

45.2. pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai ierosināt Ārlietu ministrijai pārtraukt būvdarbus;

45.3. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja ir konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes, tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to Ārlietu ministrijai un Valsts būvinspekcijai.

46. Būvuzraugs ir atbildīgs:

46.1. par būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šo noteikumu prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;

46.2. par būvdarbu uzsākšanu būvobjektā saskaņā ar šo noteikumu 24. un 27.punktu.

47. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus, Valsts būvinspekcija ir tiesīga pieprasīt Ārlietu ministrijai atsaukt attiecīgo būvuzraugu un norīkot citu, kā arī ierosināt institūcijai, kas būvuzraugam izsniegusi būvprakses sertifikātu, to anulēt.

VII. Būvju pieņemšana ekspluatācijā

48. Lai ierosinātu būves pieņemšanu ekspluatācijā, Ārlietu ministrija iesniedz Valsts būvinspekcijā šādus dokumentus:

48.1. rakstisku apliecinājumu, ka būve gatava tās nodošanai ekspluatācijā. Tajā norāda arī būvdarbu garantijas termiņu un būves kopējās izmaksas;

48.2. uzņēmējvalsts institūciju atzinumus, ja tādi ir nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

48.3. šo noteikumu noteiktajā kārtībā akceptētu būvprojektu;

48.4. būves inventarizācijas lietu;

48.5. būvprojektā paredzēto būvdarbu žurnālu un speciālo būvdarbu žurnālus;

48.6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolu un pieņemšanas aktus;

48.7. autoruzraudzības žurnālu.

49. Būvi ekspluatācijā pieņem Ārlietu ministrijas izveidota pieņemšanas komisija (turpmāk — komisija), kuras sastāvā ir:

49.1. Valsts būvinspekcijas pārstāvis — komisijas priekšsēdētājs;

49.2. pārstāvniecības vadītājs;

49.3. Ārlietu ministrijas pārstāvis;

49.4. Diplomātiskā servisa aģentūras pārstāvis;

49.5. būvuzņēmējs vai tā pārstāvis;

49.6. būvuzraugs;

49.7. būvprojekta autors.

50. Komisijas personālsastāvu apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

51. Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam pēc Ārlietu ministrijas rakstiska pieprasījuma pārbauda Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un izsniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai.

52. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā no šo noteikumu 48.punktā minēto dokumentu saņemšanas nosaka termiņu būves pieņemšanai ekspluatācijā.

53. Komisija nav tiesīga pieņemt būvi ekspluatācijā, ja vismaz vienā no šo noteikumu 48.6.apakšpunktā un 51.punktā minētajiem dokumentiem ir negatīvs atzinums.

54. Ja tiek konstatēti būtiski uzņēmējvalsts un Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumi, komisija būvi nepieņem ekspluatācijā.

55. Ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta motivētu lēmumu, kurā minēti konstatētie trūkumi. Pēc to novēršanas Ārlietu ministrija atkārtoti uzaicina komisiju pieņemt būvi ekspluatācijā.

56. Pieņemšanas aktu sastāda trijos eksemplāros. (Pieņemšanas akta viens eksemplārs glabājas Ārlietu ministrijā, otrs — pie būvuzņēmēja, bet trešais eksemplārs — Valsts būvinspekcijā.)

57. Pieņemšanas aktu reģistrē Ārlietu ministrijā.

58. Būves pieņemšanas aktā (5., 6. un 7.pielikums) nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, ja tādi ir atklāti būves pieņemšanas laikā. Visiem veiktajiem darbiem būvuzņēmējs dod ne mazāk kā divu gadu garantiju.

59. Komisijas parakstīto pieņemšanas aktu piecu darbdienu laikā apstiprina Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvajos un juridiskajos jautājumos. Ar pieņemšanas akta apstiprināšanas dienu būve uzskatāma par ekspluatācijā pieņemtu.

60. Pēc pieņemšanas akta apstiprināšanas Ārlietu ministrija ir atbildīga par būvi, kā arī par tās ekspluatāciju.

61. Ārlietu ministrija kontrolē jebkuru pieņemšanas aktā minēto atlikto būvdarbu veikšanu noteiktajos termiņos.

62. Ja būve nav pieņemta ekspluatācijā atbilstoši šiem noteikumiem, tās ekspluatācija kvalificējama kā būves patvaļīga ekspluatācija.

63. Ar komisijas darbu saistītos izdevumus finansē Ārlietu ministrija piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Ārlietu ministrs I.BĒRZIŅŠ

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 22.jūliju

Pielikumi