![](/img/logo.png)
Valsts sekretāru 2004.gada 15.jūlijā sanāksmē
Aizsardzības
ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā
noteikumu projektu “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, valsts
civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un
iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma
gadījumā”.
Pašlaik enerģijas lietotāju apgādes kārtība
enerģētiskās krīzes laikā neparedz, kā enerģijas lietotāji saņems
energoresursus gadījumā, ja valstī izsludināta ārkārtējā
situācija un veidojas enerģētiskā krīze. Tas pats attiecas uz
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Tādējādi – ja vienlaikus ar valsts apdraudējumu iestātos
enerģētiskā krīze, pēc spēkā esošajiem enerģijas patēriņa
ierobežojumiem Nacionālo bruņoto spēku ikdienā uzturamais kaujas
gatavības līmenis pazemināsies.
Tāpēc izstrādāts jauns noteikumu projekts, kas nosaka normas
nodrošinājumam ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā un
paredz energoresursu valsts rezervju apjomu, to veidošanas,
uzturēšanas un atjaunošanas kārtību. Tāpat projektā iestrādāti
valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi un pienākumi Nacionālo
bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas,
tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanā ar
energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu,
Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības,
Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Vides un
Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo
trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.
Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās
vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības (ES)
struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par
pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās
izmaksās”.
Pašlaik neviens no spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem to nereglamentē. Tāpēc izstrādātais projekts
nosaka kārtību, kādā ES struktūrfonda finansētā projekta
pieteicējs, grantu shēmas projekta pieteicējs un pirmā līmeņa
starpniekinstitūcija sniedz informāciju par pievienotās vērtības
nodokļa piemērošanu attiecīgā struktūrfonda finansētā projekta
ietvaros. Tāpat paredzēts, ka struktūrfonda finansējuma saņēmējs
un granta finansējuma saņēmējs sniedz pārskatu par paredzamo
pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās
izmaksās; Valsts ieņēmumu dienests pārbauda minēto informāciju.
Savukārt otrā līmeņa starpniekinstitūcija vai grantu shēmas
apsaimniekotājs pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa
iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas,
Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un
Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās
sadarbības padomi un Valsts kanceleju.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts
nodevu”.
Noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības
tiesību normām atbilstošus muitas iestāžu pakalpojumus, par
kuriem iekasējama valsts nodeva. Paredzēts, ka turpmāk valsts
nodeva vairs nebūs jāmaksā par tādiem pakalpojumiem kā muitas
dokumentu norakstu, izrakstu no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās
muitas pārvaldes muitas deklarāciju datu bāzes un kopiju
pareizības apliecināšana; preferenciālo preču izcelsmes
sertifikātu apstiprināšana; preces izcelsmes noteikšana saskaņā
ar iesniegtajiem dokumentiem un preču paraugiem; personīgā preču
izcelsmi apliecinošā zīmoga izsniegšana; preču atbilstības
Latvijas Kombinētās nomenklatūras kodam noteikšana saskaņā ar
iesniegtajiem dokumentiem un preču paraugiem; preču izvešanas un
tranzīta apstiprinājumu (muitas deklarāciju) un muitas
deklarācijas noformēšana, izmantojot personas iesniegto uz
magnētiskajiem nesējiem ierakstītu muitas deklarācijas
informāciju.
Savukārt par katru muitas ierēdņa darba stundu, muitojot preces
ārpus muitas iestādes atrašanās vietas, noteikta 20 latu nodevas
likme. Par preču pagaidu uzglabāšanu muitas iestāžu atļautajās
vietās, pārsniedzot preču nodošanai muitošanas vai uzglabāšanas
režīmā noteikto laika limitu, paredzētā likme ir 0,1% no preču
vērtības (par pirmajām 15 diennaktīm), 0,3% no preču vērtības
(par nākamajām 15 diennaktīm) un 2 % no preču vērtības (pēc 30
diennaktīm – par katru nākamo diennakti).
Par preces izcelsmes vai preces atbilstības Kombinētās
nomenklatūras kodam noteikšanu, ja tiek izmantoti Valsts ieņēmumu
dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas laboratorijas
pakalpojumi, būs jāmaksā 50 lati.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu,
Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Satiksmes
ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts
kanceleju.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Sagatavotais
normatīvā akta projekts nosaka no budžeta finansējamo iestāžu
pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un darba
slodzes lielumu. Lai īstenotu Izglītības likuma 53.panta 2.daļā
noteikto: “Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju
minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par
divām minimālajām mēnešalgām”, noteiktas pedagogu zemākās mēneša
algas likmes.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu,
Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras,
Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību
savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts
kanceleju.
Kultūras ministrija
– tās pieteiktais projekts “Par sarunu procedūras piemērošanu
Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas
Televīzija” rezerves daļu videokamerām, videomagnetafoniem un
televīzijas tehnikas piegādei” steidzamības kārtā tiks virzīts uz
valdību kā Ministru kabineta lieta.
Latvijas Televīzija
bija lūgusi atļauju piemērot sarunu procedūru, veicot valsts
iepirkumu rezerves daļām videokamerām, videomagnetofoniem un
televīzijas tehnikai. Tika izsludināts atklāts konkurss, par
uzvarētāju atzīstot SIA “Eksperts pro”. Tomēr pēc lēmuma
pieņemšanas Latvijas Televīzija saņēma uzvarētāja vēstuli, kurā
norādīts, ka sakarā ar firmas reorganizāciju “Eksperts pro”
atsakās slēgt iepirkuma līgumu.
Pamatojoties uz saņemto vēstuli un ņemot vērā, ka pārējo
pretendentu piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma
komisija nolēma izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu
piedāvājumu.
Minētās rezerves daļas Latvijas Televīzijai nepieciešamas
Olimpisko spēļu pārraides nodrošināšanai. Ņemot vērā to, ka
Olimpiskās spēles sākas 2004.gada 13.augustā, ir radusies
steidzamības situācija, kuras rezultātā “Latvijas Televīzija”
nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas
termiņus. Tāpēc tiek lūgta atļauja piemērot sarunu
procedūru.
Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs nākamajā sēdē,
20.jūlijā.
Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai
Ministru kabinetā noteikumu projektu “Lietisko pierādījumu un
citu izņemto priekšmetu, kuru glabāšana pie krimināllietas nav
iespējama, un lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu,
kuri ātri bojājas, glabāšanas, realizācijas vai iznīcināšanas
kārtība”.
Valstī nav reglamentēta rīcība ar lietiskajiem
pierādījumiem un citiem izņemtajiem priekšmetiem krimināllietā,
taču šāda normatīvā regulējuma trūkums rada milzīgus zaudējumus
valstij, īpaši gadījumos, kad izņemtie pierādījumi un citi
priekšmeti ātri bojājas vai arī to uzglabāšana ir finansiāli
neizdevīga, jo prasa ievērojamus līdzekļus. Turklāt nav arī
noteikta institūcija, kuras pienākumos ietilptu tālākā rīcība ar
izņemtajiem pierādījumiem un citiem priekšmetiem.
Izstrādātais noteikumu projekts nosaka institūcijas, kurās tiek
glabāti šāda veida pierādījumi un priekšmeti. Projektā paredzēts,
ka izņemtos priekšmetus procesa virzītājs ar lēmumu nodod
glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas
kompetentai iestādei. Šī iestāde ar priekšmetiem varēs rīkoties
pati (glabāt, realizēt vai iznīcināt), gan arī to uzticēt citai
institūcijai vai komersantam, slēdzot attiecīgus līgumus.
Projektā izdalīti gadījumi, kad procesa virzītājam ir jāpieņem
lēmums par izņemto priekšmetu iznīcināšanu – ja tie atzīti par
izplatīšanai nederīgiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem; ja
paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus;
ja normatīvie akti paredz obligātu iznīcināšanu. Citos gadījumos
procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par rīcību ar izņemtajiem
priekšmetiem pēc saviem ieskatiem.
Tāpat projekts paredz Iekšlietu ministrijas kompetentās iestādes
tālāko rīcību pēc izņemto priekšmetu saņemšanas un izņemto
priekšmetu realizācijas un iznīcināšanas kārtību, kā arī izņemto
priekšmetu īpašnieka nepieciešamo rīcību, ja procesa virzītāja
galējais nolēmums krimināllietā paredz izņemto priekšmetu
atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu,
Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības,
Vides un Zemkopības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kanceleju.
Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Dabas parka “Zvārdes meži” individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”.
Noteikumu projekts nosaka dabas
parka “Zvārdes meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas
kārtību, kā arī funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu apdraudēto
putnu sugu, to dzīvotņu un citu dabas vērtību aizsardzību.
Noteikumi paredz, ka parka teritorijā būs aizliegts lietot
ķīmiskās vielas augsnes sagatavošanā meža zemēs un meža kultūru
kopšanā, ieaudzēt mežu, uzart pļavas, izmantot motorizētos ūdens
transportlīdzekļus, ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves
vietas un paplašināt esošās, kā arī atsevišķās vietās medīt no 1.
marta līdz 15. augustam.
Dabas parkā tiks noteikta regulējamā režīma zona, dabas lieguma
zona un dabas parka zona, paredzot atsevišķas prasības un
aizliegumus katrai no minētajām. Regulējamā režīma zonā būs
aizliegta saimnieciskā darbība. Dabas lieguma zona paredzēta tam,
lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā
režīma zonu, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu
bioloģiskās daudzveidības potenciālu. Savukārt dabas lieguma zonā
būs spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo
aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz
dabas liegumiem.
Dabas parks “Zvārdes meži” atrodas Saldus rajona Zvārdes,
Jaunauces un Rubas pagastā. Padomju armijas poligona darbības
laikā teritorija bija gandrīz pilnībā izslēgta no saimnieciskās
darbības, tādēļ vecajos mežos radītas ligzdošanas iespējas īpaši
aizsargājamām putnu sugām. Apkārtējās lauksaimniecības zemes
nodrošina barošanās vietas šīm sugām. Pēc mazā ērgļa, melnā
stārķa un zivjērgļa ligzdojošo pāru skaita teritorija atbilst
kritērijiem, kas iekļauti Putniem starptautiski nozīmīgo vietu
(PNV) sarakstā. Teritorija ir iekļauta PNV un Eiropas Savienības
aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un
Zemkopības ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību
savienību;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara
atkritumus bīstamus”.
Tie nosaka atkritumu klasifikatoru
un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un
veselībai, videi, kā arī personu mantai. Noteikumos un to
pielikumos uzskaitīti gadījumi, kad atkritumi ir uzskatāmi par
bīstamiem. 1.pielikumā minētas atkritumu kategorijas, 2.pielikumā
– atkritumu klasifikators. 3.pielikumā – īpašības, kuras padara
atkritumus bīstamus. Savukārt 4.pielikums uzskaita bīstamo
atkritumu sastāvā esošās ķīmiskās vielas un savienojumus, kas
nosaka atkritumu bīstamību.
Paredzēts, ka šis noteikumu projekts aizstās Ministru kabineta
2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.258 “Noteikumi par atkritumu
klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus
bīstamus”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu,
Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministriju, Latvijas
Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības
padomi.
Valsts kanceleja
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos
nolikums”.
Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas
integrācijas jautājumos tika izveidota kā koordinējoša
institūcija, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību
jautājumos, kas bija saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas
Savienībā (ES). Mainoties situācijai un Latvijai kļūstot par ES
dalībvalsti, Vecāko amatpersonu sanāksme ir iegājusi jaunā
attīstības stadijā.
Ar jauno nolikumu tiek noteikts jauns sanāksmes nosaukums –
Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos. Noteikti jauni
sanāksmes uzdevumi un funkcijas. Koordinējošās funkcijas
attieksies uz jautājumiem, kas skar Latvijas ES politiku un
darbības prioritātes; valsts pārvaldes iestāžu vispārējo
sadarbību ES jautājumos; Latvijas pozīciju izstrādi un
pārstāvēšanu ES institūcijās; Latvijas nostājas izstrādi un
pārstāvēšanu Eiropas Kopienu tiesā; ES tiesību aktu pārņemšanu un
ieviešanu u.c. uzdevumus.
Nolikums paredz sanāksmes sastāva noteikšanas kārtību un tās
darbību. Ir paredzēts, ka sanāksmi veido valsts iestāžu valsts
sekretāra vietnieki vai departamenta direktori, kas ir atbildīgi
par ES jautājumiem. Sanāksmes vadīs un tās darbību nodrošinās
Valsts kancelejas Eiropas lietu birojs.
Tāpat noteikumu projekts nosaka sanāksmes sēdes sasaukšanas,
sagatavošanas un norises kārtību, kā arī sanāksmes lēmumu
pieņemšanas un izpildes kārtību.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu,
Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas,
Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības,
Vides un Zemkopības ministriju, Ministru prezidenta biedra
biroju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Pašvaldību savienību
un Valsts kanceleju.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments