Valsts sekretāru 2004.gada 15.jūlijā sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā”.
Pašlaik enerģijas lietotāju apgādes kārtība enerģētiskās krīzes laikā neparedz, kā enerģijas lietotāji saņems energoresursus gadījumā, ja valstī izsludināta ārkārtējā situācija un veidojas enerģētiskā krīze. Tas pats attiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Tādējādi – ja vienlaikus ar valsts apdraudējumu iestātos enerģētiskā krīze, pēc spēkā esošajiem enerģijas patēriņa ierobežojumiem Nacionālo bruņoto spēku ikdienā uzturamais kaujas gatavības līmenis pazemināsies.
Tāpēc izstrādāts jauns noteikumu projekts, kas nosaka normas nodrošinājumam ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā un paredz energoresursu valsts rezervju apjomu, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību. Tāpat projektā iestrādāti valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi un pienākumi Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanā ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”.
Pašlaik neviens no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem to nereglamentē. Tāpēc izstrādātais projekts nosaka kārtību, kādā ES struktūrfonda finansētā projekta pieteicējs, grantu shēmas projekta pieteicējs un pirmā līmeņa starpniekinstitūcija sniedz informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu attiecīgā struktūrfonda finansētā projekta ietvaros. Tāpat paredzēts, ka struktūrfonda finansējuma saņēmējs un granta finansējuma saņēmējs sniedz pārskatu par paredzamo pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās; Valsts ieņēmumu dienests pārbauda minēto informāciju. Savukārt otrā līmeņa starpniekinstitūcija vai grantu shēmas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu”.
Noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības tiesību normām atbilstošus muitas iestāžu pakalpojumus, par kuriem iekasējama valsts nodeva. Paredzēts, ka turpmāk valsts nodeva vairs nebūs jāmaksā par tādiem pakalpojumiem kā muitas dokumentu norakstu, izrakstu no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes muitas deklarāciju datu bāzes un kopiju pareizības apliecināšana; preferenciālo preču izcelsmes sertifikātu apstiprināšana; preces izcelsmes noteikšana saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem un preču paraugiem; personīgā preču izcelsmi apliecinošā zīmoga izsniegšana; preču atbilstības Latvijas Kombinētās nomenklatūras kodam noteikšana saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem un preču paraugiem; preču izvešanas un tranzīta apstiprinājumu (muitas deklarāciju) un muitas deklarācijas noformēšana, izmantojot personas iesniegto uz magnētiskajiem nesējiem ierakstītu muitas deklarācijas informāciju.
Savukārt par katru muitas ierēdņa darba stundu, muitojot preces ārpus muitas iestādes atrašanās vietas, noteikta 20 latu nodevas likme. Par preču pagaidu uzglabāšanu muitas iestāžu atļautajās vietās, pārsniedzot preču nodošanai muitošanas vai uzglabāšanas režīmā noteikto laika limitu, paredzētā likme ir 0,1% no preču vērtības (par pirmajām 15 diennaktīm), 0,3% no preču vērtības (par nākamajām 15 diennaktīm) un 2 % no preču vērtības (pēc 30 diennaktīm – par katru nākamo diennakti).
Par preces izcelsmes vai preces atbilstības Kombinētās nomenklatūras kodam noteikšanu, ja tiek izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas laboratorijas pakalpojumi, būs jāmaksā 50 lati.
 Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības un Satiksmes ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
Sagatavotais normatīvā akta projekts nosaka no budžeta finansējamo iestāžu pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un darba slodzes lielumu. Lai īstenotu Izglītības likuma 53.panta 2.daļā noteikto: “Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām”, noteiktas pedagogu zemākās mēneša algas likmes.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Kultūras ministrija
– tās pieteiktais projekts “Par sarunu procedūras piemērošanu Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” rezerves daļu videokamerām, videomagnetafoniem un televīzijas tehnikas piegādei” steidzamības kārtā tiks virzīts uz valdību kā Ministru kabineta lieta.
Latvijas Televīzija bija lūgusi atļauju piemērot sarunu procedūru, veicot valsts iepirkumu rezerves daļām videokamerām, videomagnetofoniem un televīzijas tehnikai. Tika izsludināts atklāts konkurss, par uzvarētāju atzīstot SIA “Eksperts pro”. Tomēr pēc lēmuma pieņemšanas Latvijas Televīzija saņēma uzvarētāja vēstuli, kurā norādīts, ka sakarā ar firmas reorganizāciju “Eksperts pro” atsakās slēgt iepirkuma līgumu.
Pamatojoties uz saņemto vēstuli un ņemot vērā, ka pārējo pretendentu piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma komisija nolēma izbeigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.
Minētās rezerves daļas Latvijas Televīzijai nepieciešamas Olimpisko spēļu pārraides nodrošināšanai. Ņemot vērā to, ka Olimpiskās spēles sākas 2004.gada 13.augustā, ir radusies steidzamības situācija, kuras rezultātā “Latvijas Televīzija” nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Tāpēc tiek lūgta atļauja piemērot sarunu procedūru.
Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs nākamajā sēdē, 20.jūlijā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu, kuru glabāšana pie krimināllietas nav iespējama, un lietisko pierādījumu un citu izņemto priekšmetu, kuri ātri bojājas, glabāšanas, realizācijas vai iznīcināšanas kārtība”.
Valstī nav reglamentēta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem izņemtajiem priekšmetiem krimināllietā, taču šāda normatīvā regulējuma trūkums rada milzīgus zaudējumus valstij, īpaši gadījumos, kad izņemtie pierādījumi un citi priekšmeti ātri bojājas vai arī to uzglabāšana ir finansiāli neizdevīga, jo prasa ievērojamus līdzekļus. Turklāt nav arī noteikta institūcija, kuras pienākumos ietilptu tālākā rīcība ar izņemtajiem pierādījumiem un citiem priekšmetiem.
Izstrādātais noteikumu projekts nosaka institūcijas, kurās tiek glabāti šāda veida pierādījumi un priekšmeti. Projektā paredzēts, ka izņemtos priekšmetus procesa virzītājs ar lēmumu nodod glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas kompetentai iestādei. Šī iestāde ar priekšmetiem varēs rīkoties pati (glabāt, realizēt vai iznīcināt), gan arī to uzticēt citai institūcijai vai komersantam, slēdzot attiecīgus līgumus.
Projektā izdalīti gadījumi, kad procesa virzītājam ir jāpieņem lēmums par izņemto priekšmetu iznīcināšanu – ja tie atzīti par izplatīšanai nederīgiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem; ja paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus; ja normatīvie akti paredz obligātu iznīcināšanu. Citos gadījumos procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem pēc saviem ieskatiem.
Tāpat projekts paredz Iekšlietu ministrijas kompetentās iestādes tālāko rīcību pēc izņemto priekšmetu saņemšanas un izņemto priekšmetu realizācijas un iznīcināšanas kārtību, kā arī izņemto priekšmetu īpašnieka nepieciešamo rīcību, ja procesa virzītāja galējais nolēmums krimināllietā paredz izņemto priekšmetu atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kanceleju.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dabas parka “Zvārdes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Noteikumu projekts nosaka dabas parka “Zvārdes meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu apdraudēto putnu sugu, to dzīvotņu un citu dabas vērtību aizsardzību.
Noteikumi paredz, ka parka teritorijā būs aizliegts lietot ķīmiskās vielas augsnes sagatavošanā meža zemēs un meža kultūru kopšanā, ieaudzēt mežu, uzart pļavas, izmantot motorizētos ūdens transportlīdzekļus, ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas un paplašināt esošās, kā arī atsevišķās vietās medīt no 1. marta līdz 15. augustam.
Dabas parkā tiks noteikta regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona un dabas parka zona, paredzot atsevišķas prasības un aizliegumus katrai no minētajām. Regulējamā režīma zonā būs aizliegta saimnieciskā darbība. Dabas lieguma zona paredzēta tam, lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonu, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības potenciālu. Savukārt dabas lieguma zonā būs spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas liegumiem.
Dabas parks “Zvārdes meži” atrodas Saldus rajona Zvārdes, Jaunauces un Rubas pagastā. Padomju armijas poligona darbības laikā teritorija bija gandrīz pilnībā izslēgta no saimnieciskās darbības, tādēļ vecajos mežos radītas ligzdošanas iespējas īpaši aizsargājamām putnu sugām. Apkārtējās lauksaimniecības zemes nodrošina barošanās vietas šīm sugām. Pēc mazā ērgļa, melnā stārķa un zivjērgļa ligzdojošo pāru skaita teritorija atbilst kritērijiem, kas iekļauti Putniem starptautiski nozīmīgo vietu (PNV) sarakstā. Teritorija ir iekļauta PNV un Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Zemkopības ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”.
Tie nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai. Noteikumos un to pielikumos uzskaitīti gadījumi, kad atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem. 1.pielikumā minētas atkritumu kategorijas, 2.pielikumā – atkritumu klasifikators. 3.pielikumā – īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus. Savukārt 4.pielikums uzskaita bīstamo atkritumu sastāvā esošās ķīmiskās vielas un savienojumus, kas nosaka atkritumu bīstamību.
Paredzēts, ka šis noteikumu projekts aizstās Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.
Valsts kanceleja
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas Savienības jautājumos nolikums”.
Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas integrācijas jautājumos tika izveidota kā koordinējoša institūcija, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību jautājumos, kas bija saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Mainoties situācijai un Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, Vecāko amatpersonu sanāksme ir iegājusi jaunā attīstības stadijā.
Ar jauno nolikumu tiek noteikts jauns sanāksmes nosaukums – Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos. Noteikti jauni sanāksmes uzdevumi un funkcijas. Koordinējošās funkcijas attieksies uz jautājumiem, kas skar Latvijas ES politiku un darbības prioritātes; valsts pārvaldes iestāžu vispārējo sadarbību ES jautājumos; Latvijas pozīciju izstrādi un pārstāvēšanu ES institūcijās; Latvijas nostājas izstrādi un pārstāvēšanu Eiropas Kopienu tiesā; ES tiesību aktu pārņemšanu un ieviešanu u.c. uzdevumus.
Nolikums paredz sanāksmes sastāva noteikšanas kārtību un tās darbību. Ir paredzēts, ka sanāksmi veido valsts iestāžu valsts sekretāra vietnieki vai departamenta direktori, kas ir atbildīgi par ES jautājumiem. Sanāksmes vadīs un tās darbību nodrošinās Valsts kancelejas Eiropas lietu birojs.
Tāpat noteikumu projekts nosaka sanāksmes sēdes sasaukšanas, sagatavošanas un norises kārtību, kā arī sanāksmes lēmumu pieņemšanas un izpildes kārtību.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, Ministru prezidenta biedra biroju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments