![](/img/logo.png)
Sabiedriskais transports Rīgā konkurēs ar privāto
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi var būt droši – sabiedriskais transports galvaspilsētā neiznīks. Vēl vairāk – jau pavisam drīz pārvietošanās elektrotransportā kļūs daudz patīkamāka un ātrāka. To sola Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments, un solījums oficiāli iegrāmatots Rīgas pilsētas elektrotransporta koncepcijā no 2004. līdz 2018. gadam.
RD Satiksmes departamenta aplēses
liecina, ka šobrīd elektrotransports Rīgā ir iecienītākais no
visiem sabiedriskā transporta veidiem. To izmanto aptuveni 70%
pasažieru, un elektrotransporta attīstīšanas nepieciešamība
šaubas nerada. Šim transportam galvaspilsētas ielās ir nākotne
arī pieaugošā privāto automašīnu skaita dēļ. Satiksmes
departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka 1991. gadā uz
1000 iedzīvotājiem bija 130 vieglās automašīnas, bet tagad to
skaits palielinājies līdz 263. Prognozē, ka jau tuvākajos gados
uz 1000 iedzīvotājiem varētu būt pat 400 automašīnu. Lieki teikt,
ka galvaspilsētas ielu kapacitāte ir ierobežota un pārvietošanās
kļūs arvien sarežģītāka. Tāpēc paredzams, ka iedzīvotāji paši būs
ieinteresēti aizvien biežāk izmantot sabiedrisko
transportu.
Pašreizējā situācija gan ir diezgan bēdīga, jo, kā apgalvo
departamenta amatpersonas, bez modernizācijas esošajā līmenī
elektrotransports pasažierus spēs apkalpot tikai līdz 2010.
gadam. Tomēr stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina
fakts, ka iepriekšējā koncepcija, kas bijusi spēkā no 1998. līdz
2003. gadam, ir gandrīz pilnībā izpildīta. “Viss, kas bija
iecerēts saistībā ar tramvaju modernizāciju, ir realizēts. Kopumā
modernizēts 191 tramvajs. Ne tik labi veicās ar trolejbusu
satiksmes uzlabošanu. Bija paredzēts iegādāties 136 jaunus
trolejbusus, bet nopirkti tikai 58,” par paveikto informē RD
Satiksmes departamenta Sabiedriskā transporta vienības direktore
Rudīte Reveliņa. Nākamajiem 15 gadiem plāni ir daudz grandiozāki.
To īstenošana tik tiešām būtiski uzlabos galvaspilsētas
elektrotransportu.
Cer uz zemās grīdas tramvajiem
R. Reveliņa stāsta, ka koncepcijā
liela uzmanība pievērsta tramvaju maršrutu tīkla attīstības
perspektīvām, tāpēc tajā atainoti vairāki iespējamie scenāriji.
“Pirmais ir nekā nedarīšanas scenārijs – nebūs jaunu
kapitālieguldījumu un tramvaju satiksme tiks nodrošināta ar
esošajiem ritošā sastāva resursiem. Ja būs iespējas, tad tos
atjaunos. Otrs scenārijs, kura realizācija jau sākta, paredz
jauna ritošā sastāva iegādi, pielāgojot to esošajai
infrastruktūrai. Savukārt infrastruktūra tiks pilnveidota un
modernizēta, lai to varētu izmantot arī jaunajam zemās grīdas
tramvajam. Trešais apjoma un investīciju ziņā lielākais scenārijs
paredz jaunu tramvaju infrastruktūras būvniecību, kas
paaugstinātu iedzīvotāju nodrošinājumu ar konkrēto pārvadājuma
veidu,” stāsta R. Reveliņa. Pašlaik atbildīgās amatpersonas
risina jautājumu par otrā scenārija izpildi, kuru varētu realizēt
4., 5., 6., 7. un 11. tramvaja maršrutos. Šie maršruti izvēlēti
lielā noslogojuma dēļ – stundā tie pārvadā aptuveni 3000
pasažieru. Kādā no minētajiem maršrutiem, visticamāk 6., pēc
pāris gadiem, iespējams, jau kursēs zemās grīdas tramvajs. 2. un
10. maršrutā pasažieru plūsmas nav tik lielas, tāpēc tajos varētu
īstenot pirmo scenāriju, proti, tikai nomainīt transportlīdzekļu
ritošo sastāvu.
Tālākā nākotnē ir trešais scenārijs, tomēr tas nav utopisks. R.
Reveliņa pieļauj – ja viss noritēs veiksmīgi, jau 2009. vai 2010.
gadā tiks realizēta priekšprojekta izpēte jaunas tramvaju līnijas
– pilsētas centrs, Purvciems, Pļavnieki – būvniecībai.
Gaida palīdzību no valsts
Tik liela mēroga projektu
realizācijai nepieciešams apjomīgs finansējums. Diemžēl R.
Reveliņa konstatē, ka vienīgā institūcija, kas pašlaik domā par
sabiedriskā transporta attīstību valsts galvaspilsētā, ir Rīgas
dome. “Mēs nedrīkstam teikt, ka neko no valsts nesaņemam, jo tā
maksā mērķdotācijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par
1. un 2. grupas invalīdu pārvadāšanu. Taču domāju, ka ir pienācis
pēdējais laiks, lai valdība sāktu interesēties par to, kā
galvaspilsētā tiek kārtotas sabiedriskā transporta lietas,”
sašutumu neslēpj R. Reveliņa. Viņa arī pastāstīja, ka
departaments šobrīd cītīgi strādā pie elektrotransporta
attīstības projekta iekļaušanas Nacionālajā programmā. Tas
nozīmētu pieeju Eiropas reģionālā attīstības fonda
finansējumam.
Projekta kopējo izmaksu grūti nosaukt. R. Reveliņa lēš, ka jauno
zemās grīdas tramvaju izbūvei un esošās infrastruktūras
modernizācijai, kas iekļauj arī papildu investīcijas luksoforu un
ceļazīmju saimniecībā, vajadzīgi 153,5 miljoni latu. Nepieciešams
arī pārbūvēt vismaz četras apakšstacijas tāpēc, ka to jauda
neatbilst Latvenergo noteiktajām prasībām. Šiem mērķiem
vajadzīgi aptuveni 300 000 latu. Dažādiem slēdžiem, kontakttīklu
balstiem un citām detaļām laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam
paredzēts iztērēt aptuveni pusotra miljona latu. Papildus šīm
izmaksām jārēķinās ar kopumā 123 kilometrus garā sliežu ceļa
apsaimniekošanai nepieciešamajiem izdevumiem. Paredzams, ka ik
gadu līdz pat 2010. gadam tiks atjaunots aptuveni 7,7 kilometrus
garš sliežu ceļa posms, kam nepieciešamas investīcijas no 900 000
līdz pat 1,2 miljoniem latu gadā.
Primārais – maršruta shēmas uzlabošana
Elektrotransporta koncepcijā ir
arī sadaļa par trolejbusu satiksmes nākotni. Kā paskaidro R.
Reveliņa, uzsvars likts uz to, ka trolejbusu satiksmi jācenšas
nodrošināt pašreizējā līmenī: “Lai pārvadājumu kvalitāte
nepasliktinātos, jāiegādājas jauns ritošais sastāvs. Nesen
beidzās konkurss par 100 savienoto trīsasu zemās grīdas
trolejbusu piegādi četru gadu laikā. Šā gada novembrī mēs
saņemsim pirmos 25. Vēl jānopērk 158 solo trolejbusi, un par to
drīzumā izsludināsim iegādes konkursu.”
Tuvākā nākotnē paredzēta dažu trolejbusu maršrutu apvienošana,
lai nodrošinātu efektīvāku pasažieru pārvadāšanu. Jau no 1.
augusta 5. trolejbuss kursēs pa apvienotu tagadējā 5. un 6.
trolejbusa maršrutu – no Daugavas stadiona līdz P. Stradiņa
klīniskajai slimnīcai. “Turpināsim izvērtēt pētījumu firmas
apkopotos datus par pasažieru plūsmu. Iespējams, vēl kāds
maršruts tiks pagarināts tāpat kā šogad jau izmainītais 13.
trolejbusa maršruts. Par to esam saņēmuši ļoti daudz pozitīvu
atsauksmju,” saka R. Reveliņa. Tādējādi daļai pasažieru ir
radītas papildu ērtības – divu biļešu vietā tagad jāpērk
viena.
Transporta attīstība – problēmu kopums
Sarunā R. Reveliņa vairākkārt
uzsver, ka nevar precīzi paredzēt situāciju 2018. gadā. Tāpēc
iespējams, ka koncepcijā būs jāievieš nelielas korekcijas
atkarībā no tā, kā mainīsies visa transporta sistēma kopumā.
Piemēram, pašlaik nevarot runāt par sabiedriskā transporta
precīzu laika grafika ievērošanu. Taču, ja tiks atrisināts
jautājums par vēl divām Daugavas šķērsošanas vietām, tad
samazināsies sastrēgumi un pārvietošanās galvaspilsētas ielās
kļūs vienkāršāka. Līdz ar to sabiedriskajam transportam vairs
nebūs problēmu ar kursēšanu pēc saraksta.
Milzīgs panākums un vienlaikus arī atvieglojums pilsētai būtu
maksimāla Rīgas centra atbrīvošana no privātā autotransporta. Tas
panākams, pirmkārt, ja autovadītājiem būtu kur atstāt automašīnas
Rīgas pievārtē. Atliek vien secināt, ka autostāvvietu izbūve
pilsētas centrā tikai koncentrē privātā transporta kustību jau tā
šaurajās ieliņās. Arī atļauja mašīnas ilgstošai stāvēšanai
novietot brauktuves malās apgrūtina transporta plūsmu. Turklāt R.
Reveliņa norāda, ka daudzviet pilsētā braukšanas joslas ir
pārlieku šauras – tur, kur iederētos divas, tagad ir trīs.
Atrisinot jautājumu ar stāvvietām, varētu panākt, ka
autovadītāji, braucot uz centru, pārsēstos sabiedriskajā
transportā. Domes amatpersonas spriež par iespējām ieviest tā
saukto park and ride sistēmu. Iespējams, pilotprojektu
realizēs Juglā: “Novietojot autostāvvietā savu automašīnu,
šoferis vai nu saņem autostāvvietas biļeti un sabiedriskajā
transportā brauc bez maksas, vai, uzrādot sabiedriskā transporta
biļeti, nemaksā par autostāvvietu,” stāsta R. Reveliņa.
Papildu stimuls autovadītājiem uz Rīgas centru doties ar
sabiedrisko transportu būtu tā komforts un ātrums. RD Satiksmes
departamenta preses sekretārs Andris Pudāns uzskata, ka solis tā
nodrošināšanā būtu zemās grīdas tramvaja izbūve. Pirmkārt, tam ir
ērts salons. Otrkārt, zemā grīda ļaus pasažieriem ātrāk iekāpt un
izkāpt, līdz ar to samazināsies tramvaja pavadītais laiks
pieturvietās.
Taču pasažieriem jārēķinās, ka komforts un jaunu
transportlīdzekļu ieviešana patukšos arī viņu maciņus. Lai arī
pašvaldība deklarējusi, ka šī sasaukuma laikā sabiedriskā
transporta tarifus nepaaugstinās, R. Reveliņa ir pārliecināta –
tas ir tikai laika jautājums. Sabiedriskā transporta uzlabošana
prasīs milzīgus ieguldījumus, kur savs santīms būs jāpieliek
tiem, kuri gribēs ar to braukt.
Ieva Treija