Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” publicē interviju ar Latvijas Ministru prezidentu Induli Emsi. Viņš paudis, ka nav piepildījušās trīs Baltijas valstu cerības, ka iestāšanās ES mazinās spriedzi attiecībās ar Krieviju. Maskavā atkal asi kritizējot Latvijas nacionālo minoritāšu politiku. Turklāt visas trīs valstis nepārtraukti strīdoties ar Krieviju par vēsturiski politisko jautājumu, vai Padomju Savienība ir okupējusi Baltijas valstis. Tas esot strīds, ko tās vēloties ienest ES. Latviešu politiķi, tādi kā bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete, kura tagad ir ES komisāre, nebaidoties komunismu pielīdzināt nacionālsociālismam, teikts materiālā “Nacionālisms un komunisms ir dvīņu brāļi”.

•

Krievu “Krasnaja Zvezda” rakstā “Baltijas draudi” vēsta par Krievijas aizsardzības ministra S. Ivanova uzstāšanos Londonas Starptautiskajā stratēģisko pētījumu institūtā. Ministrs paziņojis, ka Baltijas valstis, kuras “neievēro vispārpieņemtas demokrātijas normas un cilvēktiesības”, Krievija uztver kā draudu avotu, bīstamu kaimiņiem, jo tām ir tendence provocēt militāri politisko spriedzi. Tāpēc esot nepieciešams runāt par demokrātijas kvalitāti un cilvēktiesībām Latvijā, Igaunijā un dažās citās NATO dalībvalstīs.

•

Krievu “Rossijskije Vesti” ziņo, ka Lietuvas parlamenta labējo partiju deputāti, sekojot Latvijas un Igaunijas kolēģiem, izvirzījuši jautājumu par kompensāciju pieprasīšanu no Krievijas par padomju okupācijas laikā nodarītajiem kaitējumiem. Raksta autors apgalvo, ka Valda Adamkus atgriešanos prezidenta amatā nevar uzskatīt par pārliecinošu labējo uzvaru, un izsaka viedokli par šķelšanos Lietuvas sabiedrībā starp proamerikāniskiem un prokrieviskiem strāvojumiem.

•

Franču “Der Standard” atgādina, ka prezidents Ž.Širaks frančiem apsolījis sarīkot referendumu par ES konstitūciju. Taču risks esot liels. Franči varētu izlādēt dusmas par prezidenta taktiku ar niecīgu piedalīšanos referendumā un mazināt balsojuma nozīmi. Ar referendumu Ž.Širaks gribot atgūt iniciatīvu vēl atlikušajā pilnvaru laikā līdz 2007. gadam. Tā kā citas vēlēšanas pagaidām nav ieplānotas, jau aktivizējušies pretendenti uz prezidenta amatu – ekonomikas ministrs Nikolass Sarkozi labējo nometnē, bet Lorenss Fabiuss un Dominiks Štrauss-Kāns sociālistu nometnē. Ž.Širaks ar referenduma palīdzību gribot sašķelt kreisos un piespiest N.Sarkozi viņu atbalstīt. Līdz ar to balsojums varot kļūt par referendumu – par vai pret Širaku.

•

Zviedru “Expressen” raksta, ka nabadzība var būt absolūta un relatīva. Zviedru bērnus, kas rakstu sērijā stāsta par savu trūkumu, protams, nevarot salīdzināt ar Brazīlijas ielu bērniem, taču augoša plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem neesot pieļaujama tikai tāpēc vien, ka citur klājas vēl sliktāk. Ceturtdaļmiljons zviedru bērnu dzīvojot nabadzīgās ģimenēs. Tas nozīmē, ka šīm ģimenēm nepieciešams sociālais pabalsts vai arī tām nav ienākumu, lai segtu tādus pamatizdevumus kā maksa par dzīvokli, pārtiku un apģērbu.

Pēc ĀM preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv