Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 242

Rīgā 2000.gada 18.jūlijā (prot. Nr. 32, 14.§)

Noteikumi par vienkāršām spiedtvertnēm

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka būtiskās drošības prasības, kādas jāievēro, projektējot un izgatavojot vienkāršās spiedtvertnes, un šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu, lai, vienkāršās spiedtvertnes pareizi uzstādot, uzturot un lietojot, novērstu draudus cilvēka veselībai, dzīvībai un videi, kā arī vienkāršo spiedtvertņu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

2. Šie noteikumi attiecas uz darbībām ar vienkāršām spiedtvertnēm - metinātām neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumu tvertnēm, kuras ir pakļautas iekšējam spiedienam, kas ir lielāks par 0,5 bāriem, un kuras ir paredzētas gaisa vai slāpekļa uzglabāšanai, bet nav paredzētas karsēšanai ar atklātu liesmu vai karstām dūmgāzēm (turpmāk — tvertne). Tvertnes raksturo šādi parametri:

2.1. maksimālais darba spiediens (PS) nepārsniedz 30 bāru (bar), un spiediena reizinājums ar tvertnes tilpumu (V) litros (l) (PS x V) nepārsniedz 10000 bar x l;

2.2. zemākā darba temperatūra (Tmin) nav zemāka par -50 °C, un augstākā darba temperatūra (Tmax) nav augstāka par +300 °C tērauda tvertnēm un par +100 °C — alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm;

2.3. sastāvdaļas, kas nodrošina spiedienam pakļauto tvertnes daļu stiprību, ir izgatavotas no neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumiem;

2.4. tvertne izgatavota no cilindriskām daļām, ko noslēdz puslodes veida un plakani gali, kuru rotācijas asis sakrīt, vai arī tvertnei ir tikai divi puslodes veida gali, kuru rotācijas asis sakrīt.

3. Šie noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 2.punktā minētajām tvertnēm, ja tās tiek lietotas šādiem mērķiem:

3.1. speciāli projektētas lietošanai atomelektrostacijās un no tām negadījuma dēļ var rasties radioaktīvo vielu noplūde;

3.2. tvertnes paredzēts uzstādīt uz kuģiem un lidaparātiem vai to piedziņas avotos;

3.3. tvertnes izmanto par ugunsdzēšamajiem aparātiem.

4. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" adaptējamo standartu sarakstu.

5. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šajos noteikumos noteikto būtisko drošības prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

6. Piedāvāt iekšējā tirgū — pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās — atļauts tikai tādas tvertnes, kas atbilst šo noteikumu otrajā nodaļā minētajām būtiskajām drošības prasībām un ir marķētas ar šo noteikumu astotajā nodaļā noteikto CE marķējumu (pielikums), kas apliecina tvertnes atbilstību šo noteikumu prasībām. Piedāvājot tvertnes iekšējā tirgū, tām pievieno ražotāja instrukcijas atbilstoši šo noteikumu 37.punktā noteiktajām prasībām.

7. Ja tvertņu izgatavošanā ir izmantoti atbilstoši piemērojamie standarti un visu šo standartu prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības apliecināšanas procedūrām, uzskatāms, ka šo noteikumu otrajā nodaļā minētās būtiskās drošības prasības ir izpildītas.

8. Tirgus uzraudzības funkcijas tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzraudzību un kontroli par to, vai uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un tajos esošajās darba vietās tiek izmantotas atbilstošas tvertnes, veic Valsts darba inspekcija, autotransporta līdzekļos uzstādīto bremžu sistēmu gaisa kompensācijas kameru (resīveru) uzraudzību un kontroli veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk — tirgus uzraudzības iestādes). Tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus, lai iekšējā tirgū un lietošanā nonāktu tikai tādas tvertnes, kas, atbilstoši uzstādītas, uzturētas un lietotas, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

9. Tvertņu atbilstību novērtē kompetentas pilnvarotās institūcijas. Lai institūcija tiktu pilnvarota veikt atbilstības novērtēšanu, tai jānodrošina šādu minimālo prasību izpilde:

9.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par tvertņu atbilstības novērtēšanas un apliecināšanas procedūrām, nav šo tvertņu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai minēto personu pilnvarots pārstāvis. Tehniskās informācijas apmaiņa starp ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju un pilnvaroto institūciju ir atļauta;

9.2. novērtēšanas un apliecināšanas procedūras tiek veiktas augstā profesionālā līmenī, godprātīgi un tehniski kompetenti. Institūcija ir brīva no jebkādas ietekmes (īpaši finansiālās), kas var ietekmēt lēmumu vai pārbaužu rezultātus. Īpaši tas attiecas uz personām, kuras ir ieinteresētas novērtēšanas rezultātos;

9.3. institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums, lai varētu pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

9.4. personālam, kas atbild par pārbaudēm, ir:

9.4.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā sagatavotība;

9.4.2. pietiekamas zināšanas par pārbaužu procedūrām un pieredze pārbaužu veikšanā;

9.4.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā;

9.5. personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

9.6. institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību attiecībā uz tā darba rezultātiem, ko tā ir pilnvarota veikt;

9.7. institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti un neizpauž informāciju, ko tas ieguvis, pildot darba uzdevumus, izņemot to informāciju, kuru oficiāli pieprasa iestādes, kas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga vai kontrolē tvertnes.

10. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis pilnvarotās institūcijas kompetenci, sistemātiski pārbauda šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

11. Labklājības ministrija ir atbildīga par priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinetā par attiecīgo kompetento atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu.

2. Būtiskās drošības prasības

2.1. Tvertņu materiāli

12. Tvertņu materiālus izvēlas atbilstoši paredzētajiem tvertnes lietošanas apstākļiem, ievērojot šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktā noteiktās prasības.

13. Materiāliem, no kuriem izgatavotas šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto tvertņu un to sastāvdaļu spiedienam pakļautās virsmas, jābūt:

13.1. metināmiem, elastīgiem un izturīgiem, lai zemākajā darba temperatūrā nerastos tvertnes plīsumi vai plaisas;

13.2. tādiem, lai tos neietekmētu novecošanās.

14. Neleģētajam tēraudam jābūt:

14.1. elastīgam un plastiskam pēc normalizācijas (vai ekvivalentas apstrādes);

14.2. ar oglekļa daudzumu, mazāku par 0,25 %, bet sēra un fosfora daudzumu — ne lielāku par 0,05 %;

14.3. ar šādām mehāniskajām īpašībām:

14.3.1. maksimālā stiepes izturība (Rm,max) — ne mazāka par 580 N/mm2;

14.3.2. pagarinājums pēc pārrāvuma (A), ja pārbaudes paraugs ņemts paralēli velmēšanas virzienam:

14.3.2.1. ja materiāla biezums ir 3 mm un vairāk, pagarinājums pēc pārrāvuma (A) ir 22 % un vairāk, kur parauga garums (Lo) ir 5,65 x kvadrātsakne no parauga šķērsgriezuma laukuma (So) milimetros;

14.3.2.2. ja materiāla biezums ir mazāks nekā 3 mm, pagarinājums pēc pārrāvuma (A80 mm) ir 17 % un vairāk, kur parauga garums (Lo) ir 80 milimetru;

14.3.3. pagarinājums pēc pārrāvuma (A), ja pārbaudes paraugs ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam:

14.3.3.1. ja materiāla biezums ir 3 mm un vairāk, pagarinājums pēc pārrāvuma (A) ir 20 % un vairāk;

14.3.3.2. ja materiāla biezums ir mazāks nekā 3 mm, pagarinājums pēc pārrāvuma (A80 mm) ir 15 % un vairāk;

14.3.4. vidējā pārrāvuma enerģija (KCV) J/cm2, kas noteikta trim gareniskiem paraugiem zemākajā darba temperatūrā, nedrīkst būt mazāka par pārbaudes 35 J/cm2 ar nosacījumu, ka atsevišķam paraugam tā nav mazāka par 25 J/cm2.

15. Ja tvertnes lietošanas zemākā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C un tās sieniņu biezums ir lielāks par 5 mm, šo noteikumu 14.3.apakšpunktā noteiktās mehāniskās īpašības ir jāpārbauda.

16. Alumīnijam vai alumīnija sakausējumiem jāatbilst šādām prasībām:

16.1. neleģētajā alumīnijā ir vismaz 99,5 % alumīnija;

16.2. alumīnija sakausējumiem, no kuriem izgatavotas šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētās tvertnes un to sastāvdaļas, ir pietiekama pretestība starpgraudu korozijai maksimālajā darba temperatūrā. Minētajiem alumīnija sakausējumiem jābūt:

16.2.1. plastiskiem atdzesētā stāvoklī;

16.2.2. ar šādām mehāniskajām īpašībām:

16.2.2.1. maksimālā stiepes izturība (Rm,max) nav mazāka par 350 N/mm2;

16.2.2.2. pagarinājumam pēc pārrāvuma (A) jābūt:

16.2.2.2.1. ja pārbaudes paraugs ņemts paralēli velmēšanas virzienam, — 16 % un lielākam;

16.2.2.2.2. ja pārbaudes paraugs ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam, — mazākam par 14 %.

17. Šo noteikumu 14. un 16.punktā minētajiem materiāliem pievieno materiāla atbilstības sertifikātu — dokumentu, ar kuru ražotājs vai sertifikācijas institūcija, kas veikusi materiāla sertifikāciju, apstiprina, ka materiāls atbilst tam noteiktajām prasībām. Sertifikātā iekļauj testu rezultātus, īpaši ķīmiskā sastāva un mehānisko īpašību pārbaudes rezultātus, kas iegūti, izgatavojot materiālu. Ja materiālam izsniegts materiāla atbilstības sertifikāts, atkārtotas materiāla pārbaudes nav nepieciešamas.

18. Metinot tvertni, materiāliem, no kuriem tā izgatavota, jābūt savietojamiem ar metināmo materiālu.

19. Sastāvdaļas, kas nodrošina tvertņu stiprību (piemēram, tapskrūves, uzgriežņus), izgatavo no materiāliem, kas atbilst šo noteikumu 14. un 16.punktā noteiktajām prasībām, vai no leģētā tērauda, alumīnija vai alumīnija sakausējumiem, kas ir savstarpēji savietojami.

20. Alumīnijam un alumīnija sakausējumiem minimālajā darba temperatūrā pārbauda pagarinājumu un plastiskumu.

21. Visas tās metināto tvertņu daļas, kuras netiek pakļautas spiedienam, izgatavo no materiāla, kuru var savietot ar tām tvertņu daļām, ar kurām tās jāsametina.

2.2. Tvertņu projektēšana

22. Projektētājs definē tvertnes lietošanas mērķi un nosaka:

22.1. zemāko darba temperatūru (Tmin);

22.2. augstāko darba temperatūru (Tmax);

22.3. maksimālo darba spiedienu (PS).

23. Ja izvēlētā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C, attiecīgajām tvertnes materiālu īpašībām jāsaglabājas arī -10 °C temperatūrā.

24. Projektētājs ievēro šādus nosacījumus:

24.1. jāparedz iespēja tvertni pārbaudīt no iekšpuses;

24.2. jāparedz iespēja tvertni iztukšot un iztīrīt;

24.3. tvertnes mehāniskās īpašības saglabājas visā paredzētajā tvertnes lietošanas laikā;

24.4. atbilstoši paredzētajam tvertnes lietošanas mērķim tā ir pietiekami aizsargāta pret koroziju, ko var novērtēt faktiskajos lietošanas apstākļos;

24.5. ievērojot tehnoloģisko procesu un tvertnes konstrukcijas īpatnības, nerodas slodzes, kas varētu mazināt tvertnes lietošanas drošību;

24.6. iekšējais spiediens nepārsniedz maksimālo darba spiedienu (PS) (pieļaujams, ka uz īsu brīdi iekšējais spiediens var pārsniegt maksimālo darba spiedienu par 10 %).

25. Metinot apļveida un garenšuves, lieto caurmetināšanas metodi vai metodi ar līdzvērtīgu efektivitāti. Izliektajiem galiem atšķirībā no puslodes veida galiem jābūt izgatavotiem ar cilindrveida malu.

26. Tvertnes projektēšanas metodi projektētājs izvēlas pēc šādiem nosacījumiem:

26.1. ja PS x V nav lielāks par 3000 bar x l, tvertnes sieniņu biezuma noteikšanai izvēlas aprēķina metodi vai eksperimentālo metodi;

26.2. ja PS x V ir lielāks par 3000 bar x l vai ja maksimālā darba temperatūra pārsniedz +100 °C, tvertnes sieniņu biezuma noteikšanai izvēlas aprēķina metodi.

27. Tvertnes cilindriskās daļas un galu sieniņu biezums tērauda tvertnēm nedrīkst būt mazāks par 2 mm un alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm — mazāks par 3 mm.

28. Izmantojot aprēķina metodi, spiedienam pakļauto daļu minimālo biezumu aprēķina, ievērojot spriegumu intensitāti un šādus nosacījumus:

28.1. aprēķina spiediens nedrīkst būt mazāks par izvēlēto maksimālo darba spiedienu;

28.2. pieļaujamais apvalka spriegums nedrīkst pārsniegt tecēšanas robežas maksimālajā darba temperatūrā (RET) [N/mm2] zemāko no vērtībām 0,6 RET vai stiepes izturībai (Rm) [N/mm2] — 0,3 Rm;

28.3. nosakot pieļaujamo apvalka spriegumu, lieto RET un Rm minimālās vērtības, kādas materiālam garantē tā ražotājs;

28.4. ja cilindriskajai tvertnes daļai ir viena vai vairākas garenšuves, kuru metināšanai nav izmantota automātiskā metināšana, aprēķināto spiedienam pakļauto daļu minimālo biezumu reizina ar koeficientu 1,15.

29. Izmantojot eksperimentālo metodi, aprēķina tādu sieniņu biezumu, lai apkārtējās vides temperatūrā nodrošinātu tvertnes pretestību spiedienam, kas līdzvērtīgs vismaz pieckārtīgam maksimālajam darba spiedienam ar paliekošu riņķa līnijas deformācijas koeficientu, kas nav lielāks par 1 %.

2.3. Tvertņu izgatavošana

30. Tvertnes izgatavo un veic izgatavošanas pārbaudes atbilstoši šo noteikumu 38.punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā noteiktajam.

31. Tvertnes sastāvdaļu sagatavošana (piemēram, veidošana un fāzēšana) nedrīkst radīt virsmas defektus un plaisas vai mainīt mehāniskās īpašības, kas varētu mazināt tvertnes drošību.

32. Spiedienam pakļauto tvertnes daļu metināto šuvju, blakus esošo zonu un metināmā materiāla īpašībām jābūt vienādām. Šuvēm nedrīkst būt nekādu virsmas vai iekšējo defektu, kas varētu mazināt tvertnes drošību.

33. Tvertnes metina kvalificēti metinātāji vai metināšanas operatori, kuriem ir atbilstošs kvalifikācijas līmenis, atbilstoši apliecinātām metināšanas procedūrām. Metinātāju un metināšanas operatoru kvalifikāciju apliecina kompetentas personāla sertifikācijas institūcijas.

34. Ražotājs tvertnes izgatavošanas laikā nodrošina nemainīgu metināšanas kvalitāti, veicot attiecīgas pārbaudes un lietojot atbilstošas procedūras. Minētās pārbaudes atspoguļo attiecīgos pārskatos.

3. Uz tvertnēm norādāmā informācija

35. Uz tvertnes vai uz tvertnes informācijas plāksnītes ražotājs norāda šādu informāciju:

35.1. maksimālais darba spiediens (PS) bāros (bar);

35.2. maksimālā darba temperatūra (Tmax);

35.3. minimālā darba temperatūra (Tmin) grādos pēc Celsija(°C);

35.4. tvertnes tilpums (V) litros (l);

35.5. ražotāja nosaukums un/vai apzīmējums;

35.6. tvertnes tipa un sērijas identifikācija;

35.7. gads (divi pēdējie gada skaitļi), kad ticis piestiprināts CE marķējums.

36. Ja tiek lietota informācijas plāksnīte, tai jābūt izgatavotai tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti. Informācijas plāksnītei jābūt pietiekami lielai, lai varētu izvietot papildu informāciju.

37. Ražotāja instrukcijās iekļauj šādu informāciju:

37.1. šo noteikumu 35.punktā minēto informāciju, izņemot tvertnes sērijas identifikāciju;

37.2. paredzētos tvertnes lietošanas mērķus;

37.3. prasības tvertnes drošai uzturēšanai un uzstādīšanai (montāžai).

38. Tvertnes tehniskajā dokumentācijā ietver:

38.1. detalizētus tvertnes rasējumus;

38.2. ražotāja instrukcijas;

38.3. dokumentus, kuros ir informācija par:

38.3.1. izvēlētajiem materiāliem;

38.3.2. izvēlētajām metināšanas metodēm;

38.3.3. izvēlētajām pārbaudēm;

38.3.4. tvertnes sastāvdaļām, kas minētas tvertnes projektā.

39. Ja tiek veikta tvertnes verifikācija vai atbilstības deklarēšana saskaņā ar šo noteikumu sestajā vai septītajā nodaļā noteiktajām prasībām, tehniskajā dokumentācijā iekļauj arī šādus dokumentus:

39.1. piemērotās metināšanas metodes un metinātāju vai metināšanas operatoru kvalifikācijas sertifikātus;

39.2. tvertnes stiprību ietekmējošo sastāvdaļu un agregātu izgatavošanā lietoto materiālu pārbaudes ziņojumus;

39.3. veikto pārbaužu un kontroltestu pārskatus vai paredzēto pārbaužu aprakstus.

40. Tvertņu tehniskajā dokumentācijā izmanto šādas definīcijas un simbolus:

40.1. aprēķina spiediens P ir ražotāja izvēlēts spiediens, kuru izmanto, lai noteiktu spiedienam pakļauto detaļu biezumu;

40.2. materiāla tecēšanas robeža RET ir vērtība, kura maksimālajā darba temperatūrā Tmax ir tāda pati kā:

40.2.1. tecēšanas robeža ReH materiālam, kam ir gan zemākā, gan augstākā tecēšanas robeža, vai;

40.2.2. pagarinājuma spriegums Rp0,2, vai;

40.2.3. pagarinājuma spriegums Rp1,0 (neleģētajam alumīnijam);

40.3. tvertnes ir viena tipa, ja tās no parauga atšķiras tikai ar diametru un tiek nodrošināta šo noteikumu 28. vai 29.punktā minēto prasību izpilde vai ja attiecībā uz to cilindriskajām daļām ir ievēroti šādi nosacījumi:

40.3.1. ja paraugam papildus galiem ir viens vai vairāki aptveroši gredzeni, tipa ietvaros tvertnēm ir vismaz viens aptverošs gredzens;

40.3.2. ja paraugam ir tikai divi puslodes veida vai izliekti gali, tipa ietvaros tvertnēm nav apvalka;

40.3.3. iespējamās tvertnes garuma maiņas, kas var izraisīt plaisas vai blīvuma zudumu, norāda katru atsevišķi;

40.4. tvertņu sērija ir 3000 un vairāk viena tipa tvertņu, kas tiek izgatavotas viena gada laikā;

40.5. tvertņu sērijveida ražošana ir viena tipa tvertņu izgatavošana vienā un tajā pašā nepārtrauktā ražošanas procesā noteiktā laikposmā un pēc viena projekta.

4. Tvertņu apgrozība iekšējā tirgū

41. Iekšējā tirgū tvertnes var piedāvāt:

41.1. tvertnes projektētājs vai ražotājs (izgatavotājs), arī persona, kura šādas tvertnes projektē un izgatavo personīgai lietošanai;

41.2. tvertnes ražotāja pilnvarots izplatītājs;

41.3. tvertnes importētājs.

42. Tvertne netiek uzskatītā par piedāvātu iekšējā tirgū, ja tā:

42.1. nosūtīta ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kurš veic tvertnes pilnveidošanu, lai tā atbilstu šo noteikumu prasībām, vai nodrošina tvertnes atbilstības apliecināšanu;

42.2. ievesta apstrādei vai pilnveidošanai un pēc šo darbību veikšanas tiek izvesta no Latvijas;

42.3. izgatavota Latvijā realizācijai ārējā tirgū.

43. Tvertnes, kuras neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos un līdzīgos pasākumos, ja uz tām ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un tirdzniecības ierobežojumiem. Minēto pasākumu laikā tvertņu darbināšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi drošības pasākumi, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. Brīdī, kad minētās tvertnes tiek piedāvātas iekšējā tirgū, tām jāatbilst šo noteikumu prasībām.

44. Tvertnes, kuru darba spiediena un tilpuma reizinājums (PS x V) ir 50 bar x l vai mazāks, izgatavo saskaņā ar šo noteikumu prasībām un labas tehnoloģijas praksi, izmantojot nozares profesionālo organizāciju ieteikto ražošanas tehnoloģiju. Minētās tvertnes nemarķē ar CE marķējumu, bet uz tām norāda šo noteikumu 35.punktā (izņemot 35.7.apakšpunktu) minēto informāciju.

45. Pirms tādu tvertņu izgatavošanas, kuru darba spiediena un tilpuma reizinājums (PS x V) ir lielāks par 50 bar x l, ražotājs:

45.1. ja tvertnes paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, pēc savas izvēles iesniedz pilnvarotajā institūcijā:

45.1.1. šo noteikumu 38.punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kuru pilnvarotā institūcija izvērtē un, ja tehniskā dokumentācija atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu;

45.1.2. tvertnes paraugu, kuram pilnvarotā institūcija veic tipa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu piektajā nodaļā noteiktajām prasībām un apliecina, ka iesniegtais tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām;

45.2. ja tvertnes nav paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem vai paredzēts tikai daļēji izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, nodrošina tvertnes parauga tipa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu piektās nodaļas prasībām.

46. Uz šo noteikumu 45.punktā minētajām tvertnēm norāda šo noteikumu 35.punktā minēto informāciju.

47. Pirms tvertņu piedāvāšanas iekšējā tirgū ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs izvērtē tvertnes spiediena un tilpuma parametrus un attiecīgi:

47.1. pēc izvēles veic tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu sesto nodaļu vai tvertnes atbilstības deklarēšanu saskaņā ar šo noteikumu septīto nodaļu, ja tvertnes darba spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 50 bar x l, bet nepārsniedz 3000 bar x l;

47.2. veic tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu septīto nodaļu, ja tvertnes darba spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 3000 bar x l.

48. Visi atbilstības novērtēšanas dokumenti noformējami valsts valodā.

5. Tvertnes tipa pārbaude

49. Tvertnes tipa pārbaude ir procedūra, ar kuru pilnvarotā institūcija izvērtē un apliecina (sertificē), ka tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām. Lai veiktu tvertnes tipa pārbaudi, ražotājs iesniedz pilnvarotajā institūcijā pieteikumu, kurā norāda ražotāja nosaukumu, adresi un tvertnes izgatavošanas vietas adresi. Pieteikumam pievieno tehnisko dokumentāciju.

50. Tipa pārbaude ietver:

50.1. tehniskās dokumentācijas un tvertnes parauga pārbaudi;

50.2. salīdzināšanu, vai tvertne ir izgatavota saskaņā ar tehnisko dokumentāciju un vai to var droši lietot paredzētajos darba apstākļos;

50.3. nepieciešamās pārbaudes un testus, lai novērtētu tvertnes atbilstību šo noteikumu otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.

51. Ja pārbaudītais tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu, kurā tā apliecina, ka pārbaudītais tvertnes tips atbilst noteiktajām prasībām, nosaka sertifikāta derīguma termiņu un sniedz norādījumus par sertifikāta lietošanas apstākļiem, kā arī, ja nepieciešams, pievieno rasējumus un aprakstus, lai varētu identificēt sertificēto paraugu.

52. Pilnvarotā institūcija pamatotu iemeslu dēļ var:

52.1. neizsniegt tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai nepagarināt sertifikāta derīguma termiņu, par ko tā paziņo citām pilnvarotajām institūcijām;

52.2. atsaukt izsniegto sertifikātu, par ko tā nekavējoties paziņo citām pilnvarotajām institūcijām, tirgus uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, kas saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga darbības ar tvertnēm.

6. Tvertņu verifikācija

53. Tvertnes verifikācija ir darbība, kurā ražotājs tvertnes izgatavošanas laikā veic nepieciešamos pasākumus, lai tvertne atbilstu sertificētajam tipam vai sertificētajai tehniskajai dokumentācijai, un deklarē šo atbilstību.

54. Ražotājs nodrošina katras atbilstošās tvertnes marķēšanu ar CE marķējumu un tās atbilstības deklarācijas sastādīšanu.

55. Ražotājs uzrāda pilnvarotajai institūcijai viendabīgas sērijas tvertnes un veic nepieciešamās darbības, lai pierādītu, ka izgatavošanas process nodrošina tvertņu viendabīgumu noteiktā laikposmā. Katrai tvertņu sērijai pievieno tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai, ja šīs tvertnes netiek izgatavotas saskaņā ar sertificēto paraugu, tvertnes tehnisko dokumentāciju. Pilnvarotā institūcija pirms tvertņu verifikācijas pārbauda tvertnes tehniskās dokumentācijas atbilstību šo noteikumu prasībām.

56. Pilnvarotā institūcija pēc tvertņu sērijas viendabīguma pārbaudes katrai tvertnei veic hidraulisko pārbaudi vai ekvivalentas iedarbības pneimatisko pārbaudi ar spiedienu (Ph), kas 1,5 reizes pārsniedz spiedienu, kādam tvertne projektēta. Pneimatiskajā pārbaudē ievēro nepieciešamos drošības pasākumus.

57. Pilnvarotā institūcija veic nepieciešamos metināto šuvju testus pēc ražotāja izvēles atsevišķam metinājuma paraugam no attiecīgās tvertņu sērijas vai konkrētai tvertnei no attiecīgās tvertņu sērijas. Testus veic metinātajām garenšuvēm. Ja metinātajās šķērsšuvēs lietota atšķirīga metināšanas tehnoloģija nekā garenšuvēs, testē arī šķērsšuves. Tvertnēm, kuru projektēšanā izmantota eksperimentālā metode atbilstoši šo noteikumu 29.punktam, minētos testus aizstāj ar hidraulisko pārbaudi piecām tvertnēm, kuras atlasītas no tvertņu sērijas, izmantojot statistiskās metodes, lai pārliecinātos par to atbilstību šo noteikumu 29.punktā noteiktajām prasībām.

58. Ja tvertņu sērija tiek atzīta par atbilstošu šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija nodrošina katras šīs sērijas tvertnes marķēšanu ar pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru. Pilnvarotā institūcija izsniedz verifikācijas sertifikātu par pārbaudēm, kuras veiktas šīm tvertnēm. Visas attiecīgās sērijas tvertnes (izņemot hidrauliskās vai pneimatiskās pārbaudes laikā bojātās) var piedāvāt iekšējā tirgū.

59. Pēc saskaņošanas ar pilnvaroto institūciju tvertnes izgatavošanas laikā ražotājs drīkst marķēt tvertnes ar pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru un CE marķējumu.

60. Ja pilnvarotā institūcija konstatē, ka tvertņu sērija neatbilst šo noteikumu prasībām, tā veic attiecīgas darbības, lai nepieļautu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū.

7. Tvertņu atbilstības deklarēšana

61. Ja ražotājs deklarē tvertņu atbilstību, tas katru tvertni marķē ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju par tvertnes atbilstību tehniskajai dokumentācijai, kas sertificēta saskaņā ar šo noteikumu prasībām, vai tvertnes tipam, kas sertificēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

62. Lai deklarētu tvertņu atbilstību, ražotājs pirms tvertņu izgatavošanas turpināšanas iesniedz pilnvarotajā institūcijā, kura izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu, aprakstu, kurā iekļauta šāda informācija:

62.1. ražotnes apraksts un tvertnes konstrukcijas pārbaudes apraksts;

62.2. pārbaužu protokoli, kuros norādīti tvertnes izgatavošanas laikā veikto testu un pārbaužu rezultāti, kā arī pārbaužu procedūras un datumi, kuros tās veiktas;

62.3. tvertņu izgatavošanas laikā veikto pārbaužu apraksti un to rezultāti;

62.4. informācija par personālu, kas veic šo noteikumu 62.3.apakšpunktā minētās pārbaudes. Personālam jābūt kvalificētam un neatkarīgam no ražošanas procesā iesaistītā personāla, tā kvalifikācijai un neatkarībai jābūt apliecinātai rakstiski;

62.5. to hidraulisko vai pneimatisko pārbaužu rezultāti, kuras veiktas pēc tvertņu izgatavošanas;

62.6. ražotnes un noliktavas adrese, kā arī termiņš, kad plānots turpināt tvertņu izgatavošanu.

63. Ja izgatavoto tvertņu darba spiediena (PS) un tilpuma (V) reizinājums ir lielāks par 200 bar x l, pilnvarotā institūcija, kas izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu:

63.1. uzrauga tvertņu izgatavošanas procesu, kura laikā veic atsevišķu tvertņu pārbaudes, pievēršot īpašu uzmanību:

63.1.1. tehniskajai dokumentācijai;

63.1.2. tvertnes tipa pārbaudes sertifikātiem vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātiem;

63.1.3. veikto pārbaužu un testu rezultātiem;

63.2. pārliecinās, vai tiek veiktas šo noteikumu 62.punktā minētajā aprakstā noteiktās pārbaudes;

63.3. izgatavošanas vietā vai noliktavā ar statistikas metodēm atlasa paraugus, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

8. CE marķējums

64. CE marķējumu (pielikums) veido lielie burti CE.

65. Ja CE marķējuma izmērus palielina vai samazina, jāievēro paraugā dotās proporcijas.

66. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

67. CE marķējumam pievieno izgatavošanas pārbaudēs iesaistītās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru.

68. CE marķējumu novieto (piestiprina) uz katras tvertnes redzamā vietā, tam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam.

69. Atļauts marķēt tvertnes ar citām zīmēm un simboliem, ja vien tie nemaldina par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazinās CE marķējuma saskatāmība un nepārprotamība.

70. Ja tirgus uzraudzības iestādes un citas iestādes, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga tvertnes, konstatē, ka CE marķējums uz tvertnes ir uzlikts nepamatoti, tās informē par to ražotāju, ražotāja pilnvaroto pārstāvi vai importētāju, kura pienākums ir nodrošināt, lai tvertne atbilstu normatīvo aktu prasībām un turpmāk neatkārtotos šādi pārkāpumi.

71. Ja nepamatota tvertņu marķēšana ar CE marķējumu tomēr tiek turpināta, attiecīgās institūcijas veic nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū, vai nodrošinātu to izņemšanu no tirgus vai lietošanas.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 22.jūliju

Pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.242

CE marķējums

CE marķējumu veido lielie burti CE. Marķējuma paraugs ir šāds:

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs