Pārstāvniecība Briselē vēl aizvien bez piemērotām telpām

Valdība vakar neatbalstīja Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā Briselē nolūkotās ēkas iegādi un uzdeva Ārlietu ministrijai turpināt meklēt pārstāvniecībai atbilstošu nekustamo īpašumu.
Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas pārstāvniecībai ES Briselē nepieciešama jauna ēka, jo pašreizējās pārstāvniecības telpas nav piemērotas ES un Latvijas klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, un nebūtu racionāli ieguldīt līdzekļus nomātās telpās, lai sasniegtu nepieciešamo aizsardzības pakāpi. Tāpat, Latvijai iestājoties ES, pieaudzis pārstāvniecības darba apjoms, līdz ar to palielinās arī darbinieku skaits pārstāvniecībā. Esošajās telpās iespējams izvietot tikai 48 darbiniekus, bet pārstāvniecības darbības efektīvai nodrošināšanai būtu nepieciešami 86–110 darbinieki. Pašlaik darbinieki vēl spēj izvietoties esošajās telpās, bet pavisam drīz vietas jau būs par maz. Tādēļ vislietderīgāk būtu iegādāties nekustamo īpašumu, kurā pietiktu vietas visām pārstāvniecības darbinieku darba telpām.
Vēl viens nozīmīgs fakts, kas steidzina jaunas ēkas meklēšanu, ir tas, ka saskaņā ar pašreizējās ēkas nomas līgumu līdz šā gada 18. septembrim Latvijas pusei ir jāpaziņo par nomas līguma pārtraukšanu no 2005. gada marta vai arī tas automātiski tiks pagarināts līdz 2008. gadam.
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Ārlietu ministrija jau pagājušajā gadā sāka piemērotas ēkas meklēšanu. Izvērtējot Briseles nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu, atrasta ēka, kas atrodas tā sauktajā Eiropas kvartālā (vieta, kur atrodas galvenās ES institūciju, kā arī dalībvalstu pārstāvniecību ēkas) un platības ziņā būtu piemērota pārstāvniecības vajadzībām.
Bet Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) direktors Kalvis Bricis vakar valdības sēdes laikā norādīja, ka atbilstoši Briseles nekustamā īpašuma kompāniju vērtējumiem Ārlietu ministrijas nolūkotās ēkas cena pārsniedz tās tirgus vērtību un šo ēku nav izdevīgi iegādāties. Turklāt, ja ēku iegādātos VNĪA, tai nevarētu piemērot nodokļu atvieglojumus. Tādējādi īpašuma iegāde izmaksātu vēl dārgāk.
Savukārt Ārlietu ministrijas Finanšu departamenta direktors Indulis Ābelis pauda pārliecību, ka ēkas cena ir saprātīga un ir vērts izvērtēt ēkas iegādi. Nevar gaidīt, ka ēku labā vietā un stāvoklī iegādāsimies par kapitalizācijas vērtību, īpašniekam jāiegūst virsvērtība, piebilda Ābelis. Pārstāvniecības vajadzībām nolūkotās ēkas īpašnieks piedāvājis to iegādāties par 9 142 500 eiro.
Valdība vakar atzina, ka nolūkotās ēkas iegāde Latvijai būtu ekonomiski neizdevīga, un uzdeva Ārlietu ministrijai turpināt meklēt jaunu nekustamo īpašumu, kas būtu atbilstošs pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām. Priekšlikumi par ēkas iegādi iesniedzami Ministru kabinetam līdz 2004. gada 1. septembrim.
Tāpat valdība uzdeva Ārlietu ministrijai ar šobrīd īrētās ēkas saimniekiem runāt par iespēju pagarināt līgumu uz īsāku laiku, nevis līdz 2008.gadam.
Kā iespējamā problēma varētu būt arī finansējuma atrašana ēkas iegādei. Proti, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš uzsvēra, ka nav zināms ēkas iegādes finansējuma avots. Viņš norādīja, ka šogad ēkas iegādei finansējums nav paredzēts un līdzekļu iegūšana nākamgad varētu būt problemātiska.
Ārlietu ministrija piedāvājusi līdzekļus ēkas iegādei iegūt, VNĪA ieķīlājot iegādājamo ēku vai savus īpašumus. Kredītu segtu no nomas maksas, ko par ēkas izmantošanu aģentūrai maksātu Ārlietu ministrijas un citu ministriju specializētie atašeji.

“LV” informācija