Vārds kā putns meklē galotni

Vispirms mazliet priekšvēstures. Nostādne, ka Eiropas nākamās naudas nosaukumam latviešu valodā nepieciešama lokāma galotne, nāca no tautas. Jau 2001. gadā presē bija publicēta lasītāja V. Apsīša vēstule ar šādu ierosinājumu. Vēlāk par šo jautājumu skaidri un nepārprotami savas domas izteica Dr. philol. Rasma Grīsle. Drīz pēc tam – 2002. gada 4. aprīlī – “Latvijas Vēstnesī” tika iespiesta šo rindu autora saruna ar Latvijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāju LZA akadēmiķi Valentīnu Skujiņu. Cita starpā bija arī jautājums par eiro vai eiru:
“– Vai Terminoloģijas komisija vienmēr tiek līdzi laikam? Un vai tai dod iespējas varbūt pat apsteigt laiku, lai nebūtu bieži jādarbojas ugunsdzēsības režīmā? Piemēram, tikai tagad sākam lauzīt galvas par to, ko liksim savos makos – eiro vai eiras, kad nauda citās valstīs jau ir apritē. Mūsdienās ir citi ātrumi un saziņas iespējas nekā Jāņa Endzelīna dzīves laikā. Ja nav vārda uzreiz, kad tiek piedāvāta kāda jauna prece, nosaukums tiek paķerts no citas mēles. Un latviešu valoda tiek piesārņota ar pužļiem, lenčbokiem, kārtridžiem un citiem brīnumiem.
– Ja eiro būtu rupja kļūda latviešu valodā, iespējams, ka tiktu reaģēts agrāk. Bet mums valodā ir nelokāmi vārdi kino, foto, depo un tamlīdzīgi. Mūsu komisija neskrien apkārt un nemeklē valodas aplamības, mēs risinām jautājumus, kurus kā problēmu mums iesniedz izspriešanai. Protams, arī paši strādājam nozaru terminoloģijas veidošanā. Bet, kā jau teicu, šo ugunsdzēsības funkciju mēs veicam tad, ja jautājums, ko mums uzdod, ir steidzams.
Kāpēc eiro parādījās vēlāk? Pirmo reizi mēs spriedām pērnruden. Bet naudas nosaukums aktualizējās tagad, analizējot šīs jaunās naudas nosaukumu dažādās valodās. Izrādījās, ka vairumā valodu vārdam ir arī lokāmās formas. Pārdomājot par laiku, kad mums vairs nebūs latu, kad eiro būs vienīgā nauda, pakāpeniski veidojās doma, ka naudas nosaukumam ir vajadzīga lokāma forma. Lai būtu skaidrāka izteiksme. Ar eiro nekas vēl nav nokavēts, jo tikai tad, kad šo naudu iespiedīs Latvijas vajadzībām, uz naudaszīmes parādīsies uzraksts latviešu valodā.”
Turpmāko notikumu attīstība risinājās bez jebkādas ārējas steigas.
2003. gada 25. februārī “LV” 30. numurā tika iespiests LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 17, kas pieņemts 2002. gada 19. novembrī, “Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā”. Tātad komisija “pieņēma lēmumu ieteikt latviešu valodā priekšroku dot lokāmam naudas vienības nosaukumam sieviešu dzimtes formā: eira”.
Ja dotas izvēles iespējas, viss atkarīgs no katra brīvās gribas. Un izrādījās, ka terminologu ieteikums tā arī nav atradis dzirdīgas ausis. Visos plašsaziņas līdzekļos aizvien tika lietots nelokāmais eiro un tikai eiro. Finansisti, bet jo īpaši politiķi, apgalvoja, ka tā esot ērtāk un tas Latviju straujāk tuvināšot pārējai Eiropai.
Vienīgi tulkotājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas loceklis Aldis Lauzis pērnā gada pašā nogalē publicēja plašu pētījumu “Dienišķās naudas vārds jāloka” (2003. 30.12. “LV” Nr. 183). Bet tā, šķiet, bija saucēja balss tuksnesī.
Kā pastāstīja akadēmiķe Valentīna Skujiņa, viņa šopavasar devusies vizītē pie Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča, lai noskaidrotu finansistu attieksmi pret Eiropas naudas vienības nosaukumu lokāmā formā. Valsts galvenais baņķieris atzinis: nav nekādu šķēršļu, lai latviešu mēlē būtu eira. Viss būs atkarīgs no sabiedrības nostājas.
Lai nerastos priekšstats, ka sabiedrība klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi, ir tapušas šīs rindas. Nevēloties atkārtot citu autoru argumentus, kāpēc naudas vārdam latviešu valodā jābūt lokāmam, gribu pievienot šim smagajam piemēru kausam vēl dažus. Varbūt tie mudinās tieši politiķus nosvērties par labu eirai.
Tagad Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, pavisam nesen ievēlējām mūsu pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Tas veicinājis to, ka ikdienas valodā aizvien biežāk nākas sastapties ar salikteņiem, kas sākas ar eiro–. Pietiek atvērt jebkuru laikrakstu, lai šādus salikteņus uzietu vai katrā rakstā: eirokonstitūcija, eirozona, eirointegrācija, eiroskeptiķi, eiroresursi, eiroplāni, eirovīns, eirodziesma, eirobļoda, eironauda, eirokauss, eirodeputāts, Eiroparlaments. Gandrīz nekļūdīgi var apgalvot, ka neviens no šiem piemēriem nav kaut kādā sakarā areiro kā naudas vienību, bet gan apzīmē ar Eiropu saistītas lietas.
Taču, ja eiro patur latviešu valodā nelokāmo galotni, pārpratumi var rasties ik uz soļa. Ja nu kāds ielūkojas konvertācijas tabulās un uzraksta deputāts Ls 0,669? Dīvaini un nesaprotami? Bet tas taču ir tas pats eirodeputāts. Pēc oficiālā valūtas kursa 2004. gada jūlijā.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv