Tapuši jauni likumprojekti darba aizsardzībā
Latvijā tik plaši izplatītā kokapstrāde ir viena no nozarēm, kura darba drošības ziņā uzskatāma par sevišķi bīstamu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.i. |
Šā gada 5. jūlijā Ministru
kabineta komiteja izskatīja Labklājības ministrijas (LM)
izstrādātos noteikumu projektus, kas regulē kompetentu
institūciju un speciālistu piesaisti darba aizsardzības sistēmas
izveidē uzņēmumos. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Darba
departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs Renārs
Lūsis, izstrādāti divi noteikumu projekti: “Noteikumi par
komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu
institūciju, un šīs iesaistīšanas kārtību” un “Prasības
kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba
aizsardzības jautājumos”. Tie paredz, ka tiem uzņēmumiem, kas
darbojas nozarēs, kuras darba drošības ziņā uzskatāmas par
sevišķi bīstamām, jāpiesaista sertificētas institūcijas, kas
novērtēs iespējamos riskus un izstrādās darba aizsardzības plānu
to novēršanai. Jautāts, kādēļ šie uzņēmumi nevar kā līdz šim
iztikt ar savu speciālistu darba aizsardzības jautājumos, R.
Lūsis skaidro, ka tā ir arī viena no Eiropas Savienības (ES)
prasībām. Turklāt runa ir nevis par visu nozari, bet
apakšnozarēm, kas minētas projektu pielikumos. Piemēram,
mežsaimniecībā tās būtu: kokapstrādes sagatavošanas darbi,
apstrādes rūpniecība, koku izstrādājumu ražošana, zāģēšana,
impregnēšana, ēvelēšana utt. Tāpat arī būvniecībā ir minētas
konkrētas apakšnozares – ēku demontāža, stiklinieku darbi,
sanitāri tehniskie darbi. Apakšnozares, kuras tiek uzskatītas par
īpaši bīstamām, noteiktas, vadoties pēc pēdējo gadu statistikas
par notikušajiem nelaimes gadījumiem un arodslimībām. R. Lūsis
atzīst, ka, nosakot šīs apakšnozares, LM nekonsultējās ar visu
nozaru pārstāvjiem, bet gan ar Latvijas Darba devēju
konfederāciju un Brīvo arodbiedrību savienību.
Kompetentās institūcijas, kas attiecīgajiem uzņēmumiem
jāpiesaista, būs privātas kompānijas, kurām jāapliecina sava
kompetence darba aizsardzības jomā atbilstoši standartā LVS EN
ISO 9001:2001 “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” noteiktajām
prasībām, tajās jābūt vismaz diviem attiecīgas kvalifikācijas
speciālistiem: vienam ar augstāko izglītību darba aizsardzības
specialitātē, otram – arodslimību un arodveselības ārstam. Ir arī
noteikts, ka abus šos pienākumus var veikt viens cilvēks, ja tam
ir abas izglītības. Šīm kompānijām arī jāapdrošina sava
civiltiesiskā atbildība tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas
dēļ radušos zaudējumus trešajai personai. Institūcijām, kuras
atbilst visām prasībām, attiecīgie dokumenti jāiesniedz
Labklājības ministrijā, kas izsniegs atbilstošus sertifikātus.
Saraksts ar sertificētajām kompānijām tiks publicēts Latvijas
Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī būs
pieejams LM mājaslapā. Tā ka uzņēmumiem būs visas iespējas
pārbaudīt institūciju atbilstību visām prasībām, kuras tie vēlas
piesaistīt darba aizsardzības sistēmas izveidei. R. Lūsis
kategoriski noraidīja izskanējušās bažas, ka šajā jomā varētu būt
kāds monopolstāvoklis. Šīs sertificētās kompānijas darbosies
brīvas konkurences apstākļos. Šobrīd Latvijā jau darbojas diezgan
daudz šādu uzņēmumu. R. Lūsis gan pieļāva, ka pēc tam, kad jaunā
kārtība būs stājusies spēkā, tām kompānijām, kas nespēs izpildīt
kvalitātes prasības, darbība būs jāpārtrauc. Tāpat ne ministrija,
ne kāds cits regulēs pakalpojumu cenu, to darīs tirgus. R. Lūsis
lēš, ka, pēc ministrijas aprēķiniem, vidēji uzņēmumam šādi
pakalpojumi varētu maksāt no 250 latiem līdz vienam tūkstotim
latu. Taču tas vienmēr ir atkarīgs no strādājošo skaita. Pēc
aptuveniem aprēķiniem, vienas darba vietas novērtēšana varētu
maksāt aptuveni desmit lati. Kompetento institūciju obligātās
funkcijas skaidri noteiktas: ir, kā jau minēts, jānovērtē darba
riski un jāizstrādā plāns, kā tos novērst. Uz jautājumu, kas
kontrolēs, lai plāns nepaliktu tikai uz papīra, bet tiktu arī
realizēts, R. Lūsis atbildēja, ka tās ir Valsts darba inspekcijas
funkcijas.
Ja uzņēmumā, kurā strādājusi kompetentā institūcija, tomēr notiks
nelaimes gadījums, tā izmeklēšana norisināsies likumdošanā
paredzētajā kārtībā. Ja nelaimes gadījums būs noticis
nekvalitatīvi sniegtu pakalpojumu dēļ (piemēram, neprecīzi veikts
riska novērtējums), tad uzņēmumiem būs iespēja pakalpojumu
sniedzējus sūdzēt tiesā. Zaudējumu atlīdzība notiks saskaņā ar
noslēgto līgumu.
Jāpiebilst, ka uzņēmumiem, kas darbojas noteiktajās apakšnozarēs,
darba vietu riska novērtējums būs jāveic katru gadu.
Kompetentas institūcijas nebūs jāpiesaista uzņēmumiem, kuros ir
ne vairāk kā pieci minētie darbinieki, kā arī uzņēmumiem, kuros
jau strādā profesionāls darba aizsardzības speciālists ar
augstāko izglītību, kurš ir uzņēmumā izpildījis visas
prasības.
R. Lūsis arī uzsver, ka katrā uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai tam
ir jāpiesaista kompetentā institūcija vai nav, jābūt cilvēkam,
kurš atbild par darba aizsardzību, un to var veikt arī amatu
apvienošanas kārtībā.
Rūta Kesnere, “LV”