• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004. gada 16. jūlija lēmums Nr. 157 "Par "Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2004., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91438

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 158

Par "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumu" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

22.07.2004., Nr. 115

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: lēmums

Numurs: 157

Pieņemts: 16.07.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.157

Rīgā 2004. gada 16. jūlijā (prot. Nr.26, 6.p.)

Par “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu” apstiprināšanu

 

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus” (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis

 

Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu.

1.2. Noteikumi nosaka informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nolūkā veicināt banku kredītportfeļa struktūras un kvalitātes analīzi uzraudzības un statistikas vajadzībām.

1.3. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm (tālāk tekstā — bankas).

1.4. Informāciju saskaņā ar šo noteikumu prasībām sagatavo par visiem tiem kredītu atlikumiem un ārpusbilances saistībām par kredītu izsniegšanu (tālāk tekstā — kredīti) pārskata datumā, kas iekļautas attiecīgi bankas mēneša bilances pārskata pozīcijā 0400 “Kredīti”, pozīcijā 5302 “Saistības par kredītu izsniegšanu” un pozīcijā 5303 “Saistības par kredītkartēm”. Informāciju sagatavo arī par tām bankas ārpusbilances saistībām par kredīta izsniegšanu, kas nav iekļautas mēneša bilances pārskatā saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 12.07.2001. lēmumu Nr. 88/7 apstiprināto “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” prasībām.

1.5. Informāciju sagatavo un iesniedz elektroniskā veidā.

1.6. Bankas, kas pakļautas konsolidētai uzraudzībai, sagatavo informāciju arī par savu meitas sabiedrību kredītiem un ārpusbilances saistībām par kredītu izsniegšanu, ja meitas sabiedrību pamatdarbība ir kreditēšana.

1.7. Terminu lietojums atbilst Latvijas Bankas “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” terminu lietojumam http://www.bank.lv/lat/main/noract/stat_parskati/mon-stat/).

2. Informācijas sagatavošanas kārtība

2.1. Informāciju sagatavo par katru kredītu un ārpusbilances saistību par kredīta izsniegšanu. Teksta faila rindas struktūra ir šāda:

2.1.1. Iestādes (bankas vai meitas sabiedrības) kods

2.1.2. Kredīta valūta

2.1.3. Aizņēmēja rezidences valsts

2.1.4. Aizņēmēja kategorija

2.1.5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš

2.1.6. Tautsaimniecības nozare

2.1.7. Nodrošinājuma veids

2.1.8. Kredīta apjoma un nodrošinājuma vērtības attiecība

2.1.9. Kredīta klasifikācija

2.1.10. Kavējuma periods

2.1.11. Kredīta atlikums pārskata datumā

2.1.12. Ārpusbilances saistības par kredīta izsniegšanu (kredīta neizmantotais limits)

2.1.13. Kavētā kredīta pamatsumma

2.1.14. Kavētā procentu summa, kas iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā

2.1.15. Izveidotie speciālie uzkrājumi kredīta pamatsummai

2.1.16. Kredītu skaits

2.1.17. Kredītu skaits, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš

2.2. Informācijas sagatavošanai izmanto šo noteikumu 3. punktā norādītos informācijas klasifikatorus, izvēloties no tiem katram kredītam atbilstošās pazīmes (ciparu, burtu), un tās uzrāda faila rindas attiecīgajās ailēs. Katram kredītam no katra klasifikatora jāizvēlas viena pazīme.

2.3. Ja kādu iemeslu dēļ kredītam nav iespējams piešķirt kādu no informācijas pazīmēm, lieto pazīmi, kas atbilst klasifikatora pozīcijai “Nav informācijas”.

2.4. Kredītus, kuru visas 2.1.1.–2.1.10. punktā norādītās informācijas pazīmes sakrīt, apvieno grupās, uzrādot kredītu skaitu grupā (2.1.16. punkts), t.sk. to kredītu skaitu grupā, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš vai mainīts atmaksas grafiks periodā no kredīta izsniegšanas līdz pārskata datumam (2.1.17. punkts).

2.5. Informāciju par 2.4. punktā minētajiem grupā apvienotajiem kredītiem, kas norādīta 2.1.11.–2.1.15. punktā, uzrāda kopsummā vienā faila rindā. Informāciju uzrāda veselos latos, ārvalstu valūtās izsniegtajiem kredītiem veicot pārrēķinu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa pārskata datumā.

3. Informācijas pazīmes (klasifikatori)

3.1. Bankas kodu norāda saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību kodu sistēmu (sk. http://www.bank.lv/lat/main/noract/stat_parskati/mon-stat/), pārējo iestāžu kodus piešķir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā — Komisija) pēc bankas pieprasījuma.

3.2. Kredīta valūta

Norāda kredītlīgumā noteikto kredīta valūtu. Valūtas kodu uzrāda atbilstoši ISO 4217 valūtu kodu sarakstam (sk. http://www.bsi-global.com/Technical+Information/Publications/_Publications/tig90.xalter), lietojot burtu kodu.

3.3. Aizņēmēja rezidences valsts

Norāda tās valsts kodu, kuras rezidents ir aizņēmējs. Valsts kodu norāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” (sk. http://www.iso.org/iso/en/prods-services/iso3166ma/02iso-3166-code-lists/list-en1.html). Ja nav iespējams noteikt aizņēmēja piederību konkrētai valstij vai teritorijai, attiecīgajā rindas ailē ir jāuzrāda divciparu pazīme “77”.

3.4. Aizņēmēja kategorija

3.4.1. Aizņēmēja kategorijas pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Centrālās valdības

10

Vietējās valdības

20

Finanšu institūcijas

30

Uzņēmumi

40

Lielie uzņēmumi

41

Vidējie uzņēmumi

42

Mazie uzņēmumi

43

Mikrouzņēmumi

44

Privātpersonas — mājokļa iegāde,

rekonstrukcija, remonts

50

Privātpersonas — norēķinu karšu

un norēķinu kontu kredīti

60

Privātpersonas — citi kredīti

patēriņa preču iegādei

70

Privātpersonas — pārējie kredīti

80

Privātpersonas apkalpojošās

bezpeļņas institūcijas

90

Nav informācijas

99

3.4.2. Aizņēmēja kategoriju uzrāda kredītiem, kas izsniegti gan rezidentiem, gan nerezidentiem.

3.4.3. Pazīmi “41” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kas nav vidējais, mazais vai mikrouzņēmums.

3.4.4. Pazīmi “42” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 250 darbinieku un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro ekvivalentu latos un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 43 miljonu eiro ekvivalentu latos.

3.4.5. Pazīmi “43” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 50 darbinieku un kura gada neto apgrozījums un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 10 miljonu eiro ekvivalentu latos.

3.4.6. Pazīmi “44” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada neto apgrozījums un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 2 miljonu eiro ekvivalentu latos.

3.4.7. Pazīmi “40” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, bet pagaidām nav iespējams precīzāk noteikt tā kategoriju informācijas trūkuma dēļ. Pazīme “40” ir pagaidu pazīme.

3.4.8. Uzņēmuma darbinieku skaitu, neto apgrozījumu un aktīvu (bilances) kopsummu nosaka pēc uzņēmuma gada pārskata datiem. Ja jaundibinātam uzņēmumam vēl nav apstiprinātā gada pārskata, dati par uzņēmuma darbinieku skaitu, neto apgrozījumu un aktīvu (bilances) kopsummu ir uzņēmuma patiesa (bona fide) aplēse par attiecīgo periodu.

3.4.9. Pazīme “50” attiecas uz tādiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti privātpersonām mājas (dzīvokļa) iegādei, būvniecībai, uzlabošanai.

3.4.10. Pazīme “60” attiecas uz kredītiem, kuri izsniegti privātpersonām saskaņā ar norēķinu karšu un norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem, t.i., konta debeta atlikums var svārstīties noteiktā kredīta limita robežās atkarībā no aizņēmēja lēmuma aizņemties vai atmaksāt kredītu.

3.4.11. Pazīme “70” attiecas uz kredītiem, kuri izsniegti privātpersonām patēriņa preču iegādei un pakalpojumu apmaksai, t.sk. uz līzinga kredītiem, studentu kredītiem.

3.5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš

Kredīta atlikušo (galējo) atmaksas termiņu uzrāda saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Uz pieprasījumu

1

Līdz 30 dienām

2

No 31 līdz 90 dienām

3

No 91 līdz 180 dienām

4

No 181 dienas līdz 1 gadam

5

No 1 gada līdz 5 gadiem

6

Virs 5 gadiem

7

Nav informācijas

9

3.6. Tautsaimniecības nozare

3.6.1. Kredītu dalījumam tautsaimniecības nozarēs izmanto “Vispārējo ekonomiskas darbības klasifikāciju NACE 1.1 red.” (LR Centrālā statistikas pārvalde, Rīga 2004):

Lauksaimniecība, medniecība

un mežsaimniecība

A

Lauksaimniecība, medniecība un

ar to saistītie pakalpojumi

01

Mežsaimniecība, kokmateriālu

sagatavošana un ar to saistītie

pakalpojumi

02

Zvejniecība

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

C

Apstrādes rūpniecība

D

Pārtikas produktu, dzērienu un

tabakas ražošana

DA

Tekstilizstrādājumu ražošana

DB

Koka izstrādājumu ražošana

DD

Celulozes, papīra un papīra

izstrādājumu ražošana;

izdevējdarbība un poligrāfija

DE

Metāla un metāla izstrādājumu

ražošana

DJ

Pārējās apstrādes rūpniecības

apakšnozares

DX

Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde

E

Būvniecība

F

Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība; automobiļu,

motociklu, individuālās lietošanas

priekšmetu, sadzīves aparatūras

un iekārtu remonts

G

Automobiļu un motociklu pārdošana,

apkope un remonts; autodegvielas

mazumtirdzniecība

50

Vairumtirdzniecība un komisijas

tirdzniecība, izņemot

automobiļus un motociklus

51

Mazumtirdzniecība, izņemot

automobiļus, motociklus un

autodegvielu; individuālās

lietošanas priekšmetu, sadzīves

aparatūras un iekārtu remonts

52

Viesnīcas un restorāni

H

Transports, glabāšana un sakari

I

Sauszemes transports; cauruļvadu

transports

60

Jūras un piekrastes transports

61

Gaisa transports

62

Transporta papilddarbība un

palīgdarbība; tūrisma aģentūru

darbība

63

Pasts un telekomunikācijas

64

Finanšu starpniecība

J

Finanšu starpniecība, izņemot

apdrošināšanu un pensiju

finansēšanu

65

Apdrošināšana un pensiju

finansēšana, izņemot obligāto

sociālo apdrošināšanu

66

Finanšu starpniecību

papildinoša darbība

67

Operācijas ar nekustamo īpašumu,

noma, datorpakalpojumi, zinātne

un citi komercpakalpojumi

K

Operācijas ar nekustamo īpašumu

70

Transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu,

individuālās lietošanas priekšmetu,

sadzīves aparatūras un iekārtu

iznomāšana

71

Datorpakalpojumi un ar datoriem

saistītas darbības

72

Zinātniskās pētniecības darbs

73

Citi komercpakalpojumi

74

Valsts pārvalde un aizsardzība;

obligātā sociālā apdrošināšana

L

Izglītība

M

Veselība un sociālā aprūpe

N

Sabiedriskie, sociālie un

individuālie pakalpojumi

O

Nav informācijas

Z

Ja kredītam nav iespējams noteikt tautsaimniecības apakšnozares pazīmi informācijas trūkuma dēļ (piemēram, DD vai DE), lieto attiecīgās nozares pazīmi (šajā gadījumā D). Nozares pazīmi (piemēram, D) drīkst lietot tikai un vienīgi tiem kredītiem, kuriem nav iespējams noteikt apakšnozares pazīmi.

3.6.2. Tautsaimniecības nozari nosaka kredītiem, kas izsniegti aizņēmējiem — rezidentiem (uzņēmumiem, finanšu institūcijām). Kredītiem mājsaimniecībām, kas izsniegti rezidentiem, lieto pazīmi X1. Nerezidentiem izsniegtajiem kredītiem lieto pazīmi X2.

3.6.3. Kredītiem, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir līdz vienam gadam, tautsaimniecības nozari nosaka pēc aizņēmēja darbības veida. Kredītiem, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir ilgāks par vienu gadu, tautsaimniecības nozari nosaka pēc tās nozares, kuras attīstībai kredīts izsniegts.

3.7. Nodrošinājuma veids

3.7.1. Kredīta nodrošinājuma veida pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Pirmā hipotēka (nesadalīta)

00

Pirmā mājokļu hipotēka

10

Pirmā komercīpašumu hipotēka

20

Pirmā hipotēka — zemes gabali

30

Citas hipotēkas

40

Parāda vērtspapīri (t.sk. citi

vērtspapīri ar fiksētu ienākumu)

50

Parāda vērtspapīri (t.sk. citi

vērtspapīri ar fiksētu ienākumu),

kas kotējas regulētajā tirgū

51

Parāda vērtspapīri (t.sk. citi

vērtspapīri ar fiksētu ienākumu),

kas nekotējas regulētajā tirgū

52

Akcijas un citi vērtspapīri ar

nefiksētu ienākumu

60

Akcijas un citi vērtspapīri ar

nefiksētu ienākumu, kas

kotējas regulētajā tirgū

61

Akcijas un citi vērtspapīri ar

nefiksētu ienākumu, kas

nekotējas regulētajā tirgū

62

Komercķīla

70

Galvojumi un garantijas

80

Noguldījums

90

Cits

100

Bez nodrošinājuma

110

Nav informācijas

999

3.7.2. Ja kredītam ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums, uzrāda to nodrošinājuma veidu, kas dod lielāko kredītriska samazinājumu.

3.7.3. Pazīmi “00”,”50” vai “60” izvēlas, ja pagaidām kādu iemeslu dēļ nav iespējams precīzāk noteikt nodrošinājuma kategoriju. Šīs pazīmes ir pagaidu pazīmes.

3.7.4. Pazīmi “30” lieto, ja kredīta nodrošinājums ir zemes gabali, piemēram, individuālās apbūves zeme, rūpniecisko objektu apbūves zeme vai citiem mērķiem paredzēta zeme.

3.7.5. Pazīmi “90” lieto, ja kredīta nodrošinājums ir noguldījums kredīta devējā bankā, citā bankā vai naudas ieguldījums citās finanšu institūcijās.

3.8. Kredīta atlikuma apjoma un nodrošinājuma vērtības attiecība

3.8.1. Kredīta atlikuma un kredīta nodrošinājuma vērtības attiecību (A/N*100, kur A ir kredīta atlikums pārskata datumā, N ir nodrošinājuma patiesā vērtība pārskata datumā) aprēķina un uzrāda saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Nesadalīti

0

Kredīta atlikuma attiecība pret

nodrošinājuma vērtību ir 70%

vai mazāk

1

Kredīta atlikuma attiecība pret

nodrošinājuma vērtību ir no 71%

līdz 100%

2

Kredīta atlikuma attiecība pret

nodrošinājuma vērtību ir lielāka

par 100%

3

Nav informācijas

9

3.8.2. Kredīta atlikuma un kredīta nodrošinājuma vērtības attiecību aprēķina kredītiem, kuru nodrošinājums saskaņā ar 3.7.1. punkta klasifikatoru ir pirmā hipotēka vai vērtspapīri.

3.8.3. Ja kredīta nodrošinājumam tiek piešķirta 3.7.1. punkta klasifikatora pazīme “40”, “70”, “80”, “90”, “100”, “110” vai “999”, lieto 3.8.1. punkta klasifikatora pazīmi “0”.

3.9. Kredītu klasifikācijas grupas identifikators

Norāda kredītam saskaņā ar Komisijas “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumu” prasībām piešķirto klasifikācijas grupu saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Standarta

1

Uzraugāms

2

Zemstandarta

3

Šaubīgs

4

Zaudēts

5

Nav informācijas

9

3.10. Kavējuma periods

3.10.1. Katram kredītam atbilstošu pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:

Nav kavējuma

0

Līdz 30 dienām

1

No 31 līdz 90 dienām

2

No 91 līdz 180 dienām

3

Virs 180 dienām

4

Nav informācijas

9

3.10.2. Ja aizņēmējs kavē gan procentu, gan kredīta pamatsummas (vai tās daļas) atmaksu, uzrāda garāko no abiem kavējuma periodiem.

4. Informācijas iesniegšanas kārtība

4.1. Informāciju atbilstoši šo noteikumu 3. punkta prasībām sagatavo teksta faila veidā (turpmāk tekstā — Kredītportfeļa struktūras fails), kurā informācijas vienības būtu atdalītas ar simboliem “|”, “;” vai tabulatoru. Lietojot tabulatoru, to drīkst lietot vienīgi informācijas vienību atdalīšanai. Faila nosaukums satur perioda nosaukumu un iestādes kodu. Katrā rindā obligāti jāaizpilda visas ailes. Kā decimāldaļas atdalītāju lieto “.” (punktu).

Piemērs:

Ieraksti failā ar nosaukumu 31032004_KKK.txt (dati 2004. gada 31. martā bankai ar kodu KKK) izskatīsies šādi:

333|USD|LT|41|3|X2|30|1|1|1|500000|0|0|2500|0|3|1

333|EUR|LV|42|5|DD|70|0||1|0|40000|0|0|0|0|4|0,

kur 1. rindā sniegta informācija par šādu kredītu grupu:

1. Iestādes kods: banka ar kodu 333;

2. Kredīta valūta: ASV dolāri;

3. Aizņēmēja rezidences valsts: Lietuvas Republika;

4. Aizņēmēja kategorija: liels uzņēmums;

5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš: no 31 līdz 90 dienām;

6. Tautsaimniecības nozare: lieto pazīmi X2 kā nerezidentam;

7. Nodrošinājuma veids: pirmā hipotēka (zemes gabali);

8. Kredīta attiecība pret nodrošinājumu: 70% vai mazāk;

9. Kredīta klasifikācija: standarta;

10. Kavējuma periods: līdz 30 dienām;

11. Kredīta atlikums pārskata perioda beigās: 500,000;

12. Ārpusbilances saistības par kredīta izsniegšanu (kredīta neizmantotais limits): 0;

13. Kavētā kredīta pamatsumma: 0;

14. Kavētā procentu summa: 2,500;

15. Izveidotie speciālie uzkrājumi kredīta pamatsummai: 0;

16. Kredītu skaits: 3;

17. Kredītu skaits, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš:1.

4.2. Papildus Kredītportfeļa struktūras failam banka sagatavo teksta failu ar identisku informācijas kolonnu struktūru, kas satur visu rindu (ierakstu) datu vērtību summu, klasifikatoru vietas aizstājot ar tukšumiem. 4.1. punktā aprakstītajam piemēram tas izskatīsies šādi:

| | | | | | | | | | | |540000|0|0|2500|0|7|1.

Faila nosaukums tiek veidots, Kredītportfeļa struktūras faila nosaukumam pievienojot vārdu “KONTROLEI”.

4.3. Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu šifrē un elektroniski paraksta saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem “Informācijas šifrēšanas un elektroniskās parakstīšanas noteikumiem”.

4.4. Šifrēto un elektroniski parakstīto Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu banka nosūta e-pasta ziņojumā kā pievienotos failus (attached file) uz Komisijas e-pasta adresi kredis@fktk.lv. E-pasta temata laukā (subject) norāda Kredītportfeļa struktūras faila nosaukumu. Teksta laukā norāda: “Kredītportfeļa struktūra”, bankas nosaukums, periods, par kuru šis pārskats ir sagatavots.

4.5. Ja nav iespējams Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu nosūtīt pa e-pastu, tad banka vienojas ar Komisiju par citu abpusēji pieņemamu veidu, kā nogādāt Komisijā elektroniskos dokumentus.

4.6. Ja iesniegtais Kredītportfeļa struktūras fails neatbilst noteikumu prasībām, tas tiek uzskatīts par kļūdainu un Komisija par to nekavējoties informē banku. Šādā gadījumā banka Kredītportfeļa struktūras failu sagatavo un iesniedz Komisijai atkārtoti. Par spēkā esošu tiek uzskatīts pēdējais iesniegtais Kredītportfeļa struktūras fails.

4.7. Banka sagatavo informāciju par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Komisijai elektroniskā veidā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

4.8. Konsultācijas par informācijas sagatavošanu un iesniegšanu sniedz Komisijas Informācijas tehnoloģiju daļa un Uzraudzības departaments.

5. Noslēguma jautājumi

5.1. Pirmo reizi informāciju saskaņā ar šo noteikumu prasībām bankas sagatavo par stāvokli 2004. gada 30. septembrī un iesniedz elektroniskā veidā Komisijai līdz 2004. gada 20. oktobrim.

5.2. Informāciju pilnā apjomā bankas sagatavo par stāvokli 2004. gada 31. decembrī.

5.3. 3.4.7. un 3.7.3. punktā minētās pagaidu pazīmes ir lietojamas līdz 2005. gada 31. martam.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!