Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.157
Rīgā 2004. gada 16. jūlijā (prot. Nr.26, 6.p.)
Par “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu” apstiprināšanu
Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:
Apstiprināt “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus” (pielikumā).
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis
Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. “Informācijas par bankas kredītportfeļa struktūru sagatavošanas un iesniegšanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu.
1.2. Noteikumi nosaka informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nolūkā veicināt banku kredītportfeļa struktūras un kvalitātes analīzi uzraudzības un statistikas vajadzībām.
1.3. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm (tālāk tekstā — bankas).
1.4. Informāciju saskaņā ar šo noteikumu prasībām sagatavo par visiem tiem kredītu atlikumiem un ārpusbilances saistībām par kredītu izsniegšanu (tālāk tekstā — kredīti) pārskata datumā, kas iekļautas attiecīgi bankas mēneša bilances pārskata pozīcijā 0400 “Kredīti”, pozīcijā 5302 “Saistības par kredītu izsniegšanu” un pozīcijā 5303 “Saistības par kredītkartēm”. Informāciju sagatavo arī par tām bankas ārpusbilances saistībām par kredīta izsniegšanu, kas nav iekļautas mēneša bilances pārskatā saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 12.07.2001. lēmumu Nr. 88/7 apstiprināto “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” prasībām.
1.5. Informāciju sagatavo un iesniedz elektroniskā veidā.
1.6. Bankas, kas pakļautas konsolidētai uzraudzībai, sagatavo informāciju arī par savu meitas sabiedrību kredītiem un ārpusbilances saistībām par kredītu izsniegšanu, ja meitas sabiedrību pamatdarbība ir kreditēšana.
1.7. Terminu lietojums atbilst Latvijas Bankas “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” terminu lietojumam http://www.bank.lv/lat/main/noract/stat_parskati/mon-stat/).
2. Informācijas sagatavošanas kārtība
2.1. Informāciju sagatavo par katru kredītu un ārpusbilances saistību par kredīta izsniegšanu. Teksta faila rindas struktūra ir šāda:
2.1.1. Iestādes (bankas vai meitas sabiedrības) kods
2.1.2. Kredīta valūta
2.1.3. Aizņēmēja rezidences valsts
2.1.4. Aizņēmēja kategorija
2.1.5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš
2.1.6. Tautsaimniecības nozare
2.1.7. Nodrošinājuma veids
2.1.8. Kredīta apjoma un nodrošinājuma vērtības attiecība
2.1.9. Kredīta klasifikācija
2.1.10. Kavējuma periods
2.1.11. Kredīta atlikums pārskata datumā
2.1.12. Ārpusbilances saistības par kredīta izsniegšanu (kredīta neizmantotais limits)
2.1.13. Kavētā kredīta pamatsumma
2.1.14. Kavētā procentu summa, kas iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā
2.1.15. Izveidotie speciālie uzkrājumi kredīta pamatsummai
2.1.16. Kredītu skaits
2.1.17. Kredītu skaits, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš
2.2. Informācijas sagatavošanai izmanto šo noteikumu 3. punktā norādītos informācijas klasifikatorus, izvēloties no tiem katram kredītam atbilstošās pazīmes (ciparu, burtu), un tās uzrāda faila rindas attiecīgajās ailēs. Katram kredītam no katra klasifikatora jāizvēlas viena pazīme.
2.3. Ja kādu iemeslu dēļ kredītam nav iespējams piešķirt kādu no informācijas pazīmēm, lieto pazīmi, kas atbilst klasifikatora pozīcijai “Nav informācijas”.
2.4. Kredītus, kuru visas 2.1.1.–2.1.10. punktā norādītās informācijas pazīmes sakrīt, apvieno grupās, uzrādot kredītu skaitu grupā (2.1.16. punkts), t.sk. to kredītu skaitu grupā, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš vai mainīts atmaksas grafiks periodā no kredīta izsniegšanas līdz pārskata datumam (2.1.17. punkts).
2.5. Informāciju par 2.4. punktā minētajiem grupā apvienotajiem kredītiem, kas norādīta 2.1.11.–2.1.15. punktā, uzrāda kopsummā vienā faila rindā. Informāciju uzrāda veselos latos, ārvalstu valūtās izsniegtajiem kredītiem veicot pārrēķinu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa pārskata datumā.
3. Informācijas pazīmes (klasifikatori)
3.1. Bankas kodu norāda saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību kodu sistēmu (sk. http://www.bank.lv/lat/main/noract/stat_parskati/mon-stat/), pārējo iestāžu kodus piešķir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā — Komisija) pēc bankas pieprasījuma.
3.2. Kredīta valūta
Norāda kredītlīgumā noteikto kredīta valūtu. Valūtas kodu uzrāda atbilstoši ISO 4217 valūtu kodu sarakstam (sk. http://www.bsi-global.com/Technical+Information/Publications/_Publications/tig90.xalter), lietojot burtu kodu.
3.3. Aizņēmēja rezidences valsts
Norāda tās valsts kodu, kuras rezidents ir aizņēmējs. Valsts kodu norāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” (sk. http://www.iso.org/iso/en/prods-services/iso3166ma/02iso-3166-code-lists/list-en1.html). Ja nav iespējams noteikt aizņēmēja piederību konkrētai valstij vai teritorijai, attiecīgajā rindas ailē ir jāuzrāda divciparu pazīme “77”.
3.4. Aizņēmēja kategorija
3.4.1. Aizņēmēja kategorijas pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Centrālās valdības |
10 |
Vietējās valdības |
20 |
Finanšu institūcijas |
30 |
Uzņēmumi |
40 |
Lielie uzņēmumi |
41 |
Vidējie uzņēmumi |
42 |
Mazie uzņēmumi |
43 |
Mikrouzņēmumi |
44 |
Privātpersonas — mājokļa iegāde, |
|
rekonstrukcija, remonts |
50 |
Privātpersonas — norēķinu karšu |
|
un norēķinu kontu kredīti |
60 |
Privātpersonas — citi kredīti |
|
patēriņa preču iegādei |
70 |
Privātpersonas — pārējie kredīti |
80 |
Privātpersonas apkalpojošās |
|
bezpeļņas institūcijas |
90 |
Nav informācijas |
99 |
3.4.2. Aizņēmēja kategoriju uzrāda kredītiem, kas izsniegti gan rezidentiem, gan nerezidentiem.
3.4.3. Pazīmi “41” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kas nav vidējais, mazais vai mikrouzņēmums.
3.4.4. Pazīmi “42” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 250 darbinieku un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro ekvivalentu latos un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 43 miljonu eiro ekvivalentu latos.
3.4.5. Pazīmi “43” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 50 darbinieku un kura gada neto apgrozījums un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 10 miljonu eiro ekvivalentu latos.
3.4.6. Pazīmi “44” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, kura gada vidējais darbinieku skaits ir mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada neto apgrozījums un/vai aktīvu (bilances) kopsumma nepārsniedz 2 miljonu eiro ekvivalentu latos.
3.4.7. Pazīmi “40” izvēlas, ja aizņēmējs ir uzņēmums, bet pagaidām nav iespējams precīzāk noteikt tā kategoriju informācijas trūkuma dēļ. Pazīme “40” ir pagaidu pazīme.
3.4.8. Uzņēmuma darbinieku skaitu, neto apgrozījumu un aktīvu (bilances) kopsummu nosaka pēc uzņēmuma gada pārskata datiem. Ja jaundibinātam uzņēmumam vēl nav apstiprinātā gada pārskata, dati par uzņēmuma darbinieku skaitu, neto apgrozījumu un aktīvu (bilances) kopsummu ir uzņēmuma patiesa (bona fide) aplēse par attiecīgo periodu.
3.4.9. Pazīme “50” attiecas uz tādiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti privātpersonām mājas (dzīvokļa) iegādei, būvniecībai, uzlabošanai.
3.4.10. Pazīme “60” attiecas uz kredītiem, kuri izsniegti privātpersonām saskaņā ar norēķinu karšu un norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem, t.i., konta debeta atlikums var svārstīties noteiktā kredīta limita robežās atkarībā no aizņēmēja lēmuma aizņemties vai atmaksāt kredītu.
3.4.11. Pazīme “70” attiecas uz kredītiem, kuri izsniegti privātpersonām patēriņa preču iegādei un pakalpojumu apmaksai, t.sk. uz līzinga kredītiem, studentu kredītiem.
3.5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš
Kredīta atlikušo (galējo) atmaksas termiņu uzrāda saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Uz pieprasījumu |
1 |
Līdz 30 dienām |
2 |
No 31 līdz 90 dienām |
3 |
No 91 līdz 180 dienām |
4 |
No 181 dienas līdz 1 gadam |
5 |
No 1 gada līdz 5 gadiem |
6 |
Virs 5 gadiem |
7 |
Nav informācijas |
9 |
3.6. Tautsaimniecības nozare
3.6.1. Kredītu dalījumam tautsaimniecības nozarēs izmanto “Vispārējo ekonomiskas darbības klasifikāciju NACE 1.1 red.” (LR Centrālā statistikas pārvalde, Rīga 2004):
Lauksaimniecība, medniecība |
|
un mežsaimniecība |
A |
Lauksaimniecība, medniecība un |
|
ar to saistītie pakalpojumi |
01 |
Mežsaimniecība, kokmateriālu |
|
sagatavošana un ar to saistītie |
|
pakalpojumi |
02 |
Zvejniecība |
B |
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
C |
Apstrādes rūpniecība |
D |
Pārtikas produktu, dzērienu un |
|
tabakas ražošana |
DA |
Tekstilizstrādājumu ražošana |
DB |
Koka izstrādājumu ražošana |
DD |
Celulozes, papīra un papīra |
|
izstrādājumu ražošana; |
|
izdevējdarbība un poligrāfija |
DE |
Metāla un metāla izstrādājumu |
|
ražošana |
DJ |
Pārējās apstrādes rūpniecības |
|
apakšnozares |
DX |
Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde |
E |
Būvniecība |
F |
Vairumtirdzniecība un |
|
mazumtirdzniecība; automobiļu, |
|
motociklu, individuālās lietošanas |
|
priekšmetu, sadzīves aparatūras |
|
un iekārtu remonts |
G |
Automobiļu un motociklu pārdošana, |
|
apkope un remonts; autodegvielas |
|
mazumtirdzniecība |
50 |
Vairumtirdzniecība un komisijas |
|
tirdzniecība, izņemot |
|
automobiļus un motociklus |
51 |
Mazumtirdzniecība, izņemot |
|
automobiļus, motociklus un |
|
autodegvielu; individuālās |
|
lietošanas priekšmetu, sadzīves |
|
aparatūras un iekārtu remonts |
52 |
Viesnīcas un restorāni |
H |
Transports, glabāšana un sakari |
I |
Sauszemes transports; cauruļvadu |
|
transports |
60 |
Jūras un piekrastes transports |
61 |
Gaisa transports |
62 |
Transporta papilddarbība un |
|
palīgdarbība; tūrisma aģentūru |
|
darbība |
63 |
Pasts un telekomunikācijas |
64 |
Finanšu starpniecība |
J |
Finanšu starpniecība, izņemot |
|
apdrošināšanu un pensiju |
|
finansēšanu |
65 |
Apdrošināšana un pensiju |
|
finansēšana, izņemot obligāto |
|
sociālo apdrošināšanu |
66 |
Finanšu starpniecību |
|
papildinoša darbība |
67 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu, |
|
noma, datorpakalpojumi, zinātne |
|
un citi komercpakalpojumi |
K |
Operācijas ar nekustamo īpašumu |
70 |
Transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, |
|
individuālās lietošanas priekšmetu, |
|
sadzīves aparatūras un iekārtu |
|
iznomāšana |
71 |
Datorpakalpojumi un ar datoriem |
|
saistītas darbības |
72 |
Zinātniskās pētniecības darbs |
73 |
Citi komercpakalpojumi |
74 |
Valsts pārvalde un aizsardzība; |
|
obligātā sociālā apdrošināšana |
L |
Izglītība |
M |
Veselība un sociālā aprūpe |
N |
Sabiedriskie, sociālie un |
|
individuālie pakalpojumi |
O |
Nav informācijas |
Z |
Ja kredītam nav iespējams noteikt tautsaimniecības apakšnozares pazīmi informācijas trūkuma dēļ (piemēram, DD vai DE), lieto attiecīgās nozares pazīmi (šajā gadījumā D). Nozares pazīmi (piemēram, D) drīkst lietot tikai un vienīgi tiem kredītiem, kuriem nav iespējams noteikt apakšnozares pazīmi.
3.6.2. Tautsaimniecības nozari nosaka kredītiem, kas izsniegti aizņēmējiem — rezidentiem (uzņēmumiem, finanšu institūcijām). Kredītiem mājsaimniecībām, kas izsniegti rezidentiem, lieto pazīmi X1. Nerezidentiem izsniegtajiem kredītiem lieto pazīmi X2.
3.6.3. Kredītiem, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir līdz vienam gadam, tautsaimniecības nozari nosaka pēc aizņēmēja darbības veida. Kredītiem, kuru sākotnējais atmaksas termiņš ir ilgāks par vienu gadu, tautsaimniecības nozari nosaka pēc tās nozares, kuras attīstībai kredīts izsniegts.
3.7. Nodrošinājuma veids
3.7.1. Kredīta nodrošinājuma veida pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Pirmā hipotēka (nesadalīta) |
00 |
Pirmā mājokļu hipotēka |
10 |
Pirmā komercīpašumu hipotēka |
20 |
Pirmā hipotēka — zemes gabali |
30 |
Citas hipotēkas |
40 |
Parāda vērtspapīri (t.sk. citi |
|
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu) |
50 |
Parāda vērtspapīri (t.sk. citi |
|
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu), |
|
kas kotējas regulētajā tirgū |
51 |
Parāda vērtspapīri (t.sk. citi |
|
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu), |
|
kas nekotējas regulētajā tirgū |
52 |
Akcijas un citi vērtspapīri ar |
|
nefiksētu ienākumu |
60 |
Akcijas un citi vērtspapīri ar |
|
nefiksētu ienākumu, kas |
|
kotējas regulētajā tirgū |
61 |
Akcijas un citi vērtspapīri ar |
|
nefiksētu ienākumu, kas |
|
nekotējas regulētajā tirgū |
62 |
Komercķīla |
70 |
Galvojumi un garantijas |
80 |
Noguldījums |
90 |
Cits |
100 |
Bez nodrošinājuma |
110 |
Nav informācijas |
999 |
3.7.2. Ja kredītam ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums, uzrāda to nodrošinājuma veidu, kas dod lielāko kredītriska samazinājumu.
3.7.3. Pazīmi “00”,”50” vai “60” izvēlas, ja pagaidām kādu iemeslu dēļ nav iespējams precīzāk noteikt nodrošinājuma kategoriju. Šīs pazīmes ir pagaidu pazīmes.
3.7.4. Pazīmi “30” lieto, ja kredīta nodrošinājums ir zemes gabali, piemēram, individuālās apbūves zeme, rūpniecisko objektu apbūves zeme vai citiem mērķiem paredzēta zeme.
3.7.5. Pazīmi “90” lieto, ja kredīta nodrošinājums ir noguldījums kredīta devējā bankā, citā bankā vai naudas ieguldījums citās finanšu institūcijās.
3.8. Kredīta atlikuma apjoma un nodrošinājuma vērtības attiecība
3.8.1. Kredīta atlikuma un kredīta nodrošinājuma vērtības attiecību (A/N*100, kur A ir kredīta atlikums pārskata datumā, N ir nodrošinājuma patiesā vērtība pārskata datumā) aprēķina un uzrāda saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Nesadalīti |
0 |
Kredīta atlikuma attiecība pret |
|
nodrošinājuma vērtību ir 70% |
|
vai mazāk |
1 |
Kredīta atlikuma attiecība pret |
|
nodrošinājuma vērtību ir no 71% |
|
līdz 100% |
2 |
Kredīta atlikuma attiecība pret |
|
nodrošinājuma vērtību ir lielāka |
|
par 100% |
3 |
Nav informācijas |
9 |
3.8.2. Kredīta atlikuma un kredīta nodrošinājuma vērtības attiecību aprēķina kredītiem, kuru nodrošinājums saskaņā ar 3.7.1. punkta klasifikatoru ir pirmā hipotēka vai vērtspapīri.
3.8.3. Ja kredīta nodrošinājumam tiek piešķirta 3.7.1. punkta klasifikatora pazīme “40”, “70”, “80”, “90”, “100”, “110” vai “999”, lieto 3.8.1. punkta klasifikatora pazīmi “0”.
3.9. Kredītu klasifikācijas grupas identifikators
Norāda kredītam saskaņā ar Komisijas “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumu” prasībām piešķirto klasifikācijas grupu saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Standarta |
1 |
Uzraugāms |
2 |
Zemstandarta |
3 |
Šaubīgs |
4 |
Zaudēts |
5 |
Nav informācijas |
9 |
3.10. Kavējuma periods
3.10.1. Katram kredītam atbilstošu pazīmi izvēlas saskaņā ar šādu klasifikatoru:
Nav kavējuma |
0 |
Līdz 30 dienām |
1 |
No 31 līdz 90 dienām |
2 |
No 91 līdz 180 dienām |
3 |
Virs 180 dienām |
4 |
Nav informācijas |
9 |
3.10.2. Ja aizņēmējs kavē gan procentu, gan kredīta pamatsummas (vai tās daļas) atmaksu, uzrāda garāko no abiem kavējuma periodiem.
4. Informācijas iesniegšanas kārtība
4.1. Informāciju atbilstoši šo noteikumu 3. punkta prasībām sagatavo teksta faila veidā (turpmāk tekstā — Kredītportfeļa struktūras fails), kurā informācijas vienības būtu atdalītas ar simboliem “|”, “;” vai tabulatoru. Lietojot tabulatoru, to drīkst lietot vienīgi informācijas vienību atdalīšanai. Faila nosaukums satur perioda nosaukumu un iestādes kodu. Katrā rindā obligāti jāaizpilda visas ailes. Kā decimāldaļas atdalītāju lieto “.” (punktu).
Piemērs:
Ieraksti failā ar nosaukumu 31032004_KKK.txt (dati 2004. gada 31. martā bankai ar kodu KKK) izskatīsies šādi:
333|USD|LT|41|3|X2|30|1|1|1|500000|0|0|2500|0|3|1
333|EUR|LV|42|5|DD|70|0||1|0|40000|0|0|0|0|4|0,
kur 1. rindā sniegta informācija par šādu kredītu grupu:
1. Iestādes kods: banka ar kodu 333;
2. Kredīta valūta: ASV dolāri;
3. Aizņēmēja rezidences valsts: Lietuvas Republika;
4. Aizņēmēja kategorija: liels uzņēmums;
5. Kredīta atlikušais atmaksas termiņš: no 31 līdz 90 dienām;
6. Tautsaimniecības nozare: lieto pazīmi X2 kā nerezidentam;
7. Nodrošinājuma veids: pirmā hipotēka (zemes gabali);
8. Kredīta attiecība pret nodrošinājumu: 70% vai mazāk;
9. Kredīta klasifikācija: standarta;
10. Kavējuma periods: līdz 30 dienām;
11. Kredīta atlikums pārskata perioda beigās: 500,000;
12. Ārpusbilances saistības par kredīta izsniegšanu (kredīta neizmantotais limits): 0;
13. Kavētā kredīta pamatsumma: 0;
14. Kavētā procentu summa: 2,500;
15. Izveidotie speciālie uzkrājumi kredīta pamatsummai: 0;
16. Kredītu skaits: 3;
17. Kredītu skaits, kuriem tika mainīts pamatsummas vai procentu atmaksas termiņš:1.
4.2. Papildus Kredītportfeļa struktūras failam banka sagatavo teksta failu ar identisku informācijas kolonnu struktūru, kas satur visu rindu (ierakstu) datu vērtību summu, klasifikatoru vietas aizstājot ar tukšumiem. 4.1. punktā aprakstītajam piemēram tas izskatīsies šādi:
| | | | | | | | | | | |540000|0|0|2500|0|7|1.
Faila nosaukums tiek veidots, Kredītportfeļa struktūras faila nosaukumam pievienojot vārdu “KONTROLEI”.
4.3. Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu šifrē un elektroniski paraksta saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem “Informācijas šifrēšanas un elektroniskās parakstīšanas noteikumiem”.
4.4. Šifrēto un elektroniski parakstīto Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu banka nosūta e-pasta ziņojumā kā pievienotos failus (attached file) uz Komisijas e-pasta adresi kredis@fktk.lv. E-pasta temata laukā (subject) norāda Kredītportfeļa struktūras faila nosaukumu. Teksta laukā norāda: “Kredītportfeļa struktūra”, bankas nosaukums, periods, par kuru šis pārskats ir sagatavots.
4.5. Ja nav iespējams Kredītportfeļa struktūras failu un kontroles failu nosūtīt pa e-pastu, tad banka vienojas ar Komisiju par citu abpusēji pieņemamu veidu, kā nogādāt Komisijā elektroniskos dokumentus.
4.6. Ja iesniegtais Kredītportfeļa struktūras fails neatbilst noteikumu prasībām, tas tiek uzskatīts par kļūdainu un Komisija par to nekavējoties informē banku. Šādā gadījumā banka Kredītportfeļa struktūras failu sagatavo un iesniedz Komisijai atkārtoti. Par spēkā esošu tiek uzskatīts pēdējais iesniegtais Kredītportfeļa struktūras fails.
4.7. Banka sagatavo informāciju par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Komisijai elektroniskā veidā līdz nākamā mēneša 15. datumam.
4.8. Konsultācijas par informācijas sagatavošanu un iesniegšanu sniedz Komisijas Informācijas tehnoloģiju daļa un Uzraudzības departaments.
5. Noslēguma jautājumi
5.1. Pirmo reizi informāciju saskaņā ar šo noteikumu prasībām bankas sagatavo par stāvokli 2004. gada 30. septembrī un iesniedz elektroniskā veidā Komisijai līdz 2004. gada 20. oktobrim.
5.2. Informāciju pilnā apjomā bankas sagatavo par stāvokli 2004. gada 31. decembrī.
5.3. 3.4.7. un 3.7.3. punktā minētās pagaidu pazīmes ir lietojamas līdz 2005. gada 31. martam.