Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija sēdē

Izskatīts informatīvs ziņojums “Par ziņu aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā”, paredzot Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirt papildu finansējumu 67 426 latu apmērā, lai precizētu Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas un nodrošinātu korektu vēlētāju reģistrēšanu 2005.gada pašvaldību vēlēšanās.
2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās uz Iedzīvotāju reģistra datu bāzes pamata tika izveidots Vēlētāju reģistrs. Šajā reģistrā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas par vēlētājiem. 2004.gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika izsūtīti informatīvi uzaicinājumi vēlētājiem par to reģistrāciju balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī. No izsūtītajiem 1 370 000 informatīvo paziņojumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika nodoti atpakaļ aptuveni 9800 paziņojumi, kurus nav iespējams izsniegt adresātam. Pārbaudot atpakaļ saņemtos paziņojumus, konstatēts, ka 4000 gadījumos Iedzīvotāju reģistrā nebija aktualizētas ziņas par personas dzīvesvietas maiņu vai par personas nāvi. Ziņu trūkums bija attiecināms uz dzīvesvietas maiņu, kura notikusi laikā no 1992. līdz 1999.gadam.
Vēlētāja reģistrēšana balsošanai noteiktā iecirknī notiek atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Ja Iedzīvotāju reģistrā nav precīzas ziņas par vēlētāja dzīvesvietu, ir iespējama kļūdaina vēlētāja reģistrēšana vēlēšanu iecirknī. 2005.gada pašvaldību vēlēšanas būs pirmās pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanas, kurās tiks izmantots Vēlētāju reģistrs. Vēlētājam ir tiesības piedalīties balsošanā tikai savas dzīvesvietas pašvaldībā, tāpēc ir būtiski sakārtot Iedzīvotāju reģistra informāciju par personas dzīvesvietu, lai nodrošinātu tās iespējas piedalīties balsošanā.
Nepieciešamie izdevumi tiks segti no Centrālās vēlēšanu komisijas neizmantotajiem līdzekļiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanai 2004.gadā.
Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība”.
Noteikumi paredz, ka zemes transformāciju ir tiesīgs ierosināt zemes īpašnieks vai persona, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nodotas zemes lietošanas tiesības, kas paredz atļaut ierosināt zemes transformāciju.
Zemes transformācija ir atļauta saskaņā ar spēkā esošu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, bet, ja tie nav izstrādāti – atbilstoši vietējās pašvaldības lēmumam par zemes transformācijas atbilstību teritorijas perspektīvai izmantošanai. Zemes transformācija ir aizliegta īpaši aizsargājamos biotopos, kā arī nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, izņemot gadījumus, ja ir saņemts saskaņojums ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, un teritorijās, kurās, transformējot zemes nogabalu, tiek ierobežota servitūtu vai citu apgrūtinājumu izmantošana, ja nav saņemts rakstveida saskaņojums ar servitūtu vai apgrūtinājumu lietotājiem.
Atļauju izsniegšanas kārtība paredz, ka iesniegums zemes transformācijai un pārējie dokumenti ir jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai noraidīšanu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā”, kas paredz alternatīvā dienesta ilguma saīsināšanu līdz vienam gadam.
Pašlaik likums nosaka, ka alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību, alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši. Savukārt saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu obligātā aktīvā militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši.
ANO Cilvēktiesību komiteja 2003.gada 6.novembra secinājumos norādīja, ka alternatīvā dienesta izpildes termiņš ir garāks par obligātā militārā dienesta izpildes termiņu un līdz ar to tas neatbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18.panta prasībām. ANO Cilvēktiesību komiteja secināja, ka atšķirīgu alternatīvā dienesta un obligātā militārā dienesta izpildes termiņu pastāvēšana ir diskriminējoša. Tāpēc izstrādāti likuma grozījumi, lai šo problēmu novērstu.
Līdz 2003.gadam alternatīvajā dienestā karavīri nedienēja. Kopš 2003.gada alternatīvajā dienestā dien pieci karavīri, no kuriem trīs alternatīvā dienesta veikšanu sāka 2003.gadā un divi – 2004.gadā.
Akceptēts noteikumu projekts “Noteikumi par advokāta eksāmena maksu”. Tie paredz advokāta eksāmena kārtošanas maksu 50 latu apmērā, ja pretendents strādā par zvērināta advokāta palīgu. Savukārt pārējiem pretendentiem eksāmena kārtošanas maksa paredzēta 150 latu apmērā.
Noteiktās summas būs jāiemaksā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kontā pirms advokāta eksāmena kārtošanas.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Izstrādātie grozījumi saskaņo Valsts meža dienesta likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu.
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka informāciju, kura jāiekļauj valsts pārvaldes iestādes nolikumā, kā arī valsts pārvaldes iestādes vadītāja pamatuzdevumus. Lai Valsts meža dienesta likums nedublētu Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, no tā tiek izslēgtas normas, kas nosaka Valsts meža dienesta funkcijas, tā struktūru, dienesta amatpersonu pienākumus un vadītāja kompetenci. Šīs normas tiks iekļautas Valsts meža dienesta nolikumā.
Tāpat saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām normatīvajā aktā tiek svītrota norāde, ka Valsts meža dienests ir juridiska persona.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas paredz papildināt likuma pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzību arī attiecībā uz meža darbiem.
Pašlaik Darba aizsardzības likums paredz, ka valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai darbības jomai izstrādā normatīvo aktu projektus, kurus izdod Ministru kabinets. 25.pantā dotajā pilnvarojumā noteikumi par darba aizsardzību meža darbos nav ietverti.
Meža nozarē pieaugošais nelaimes gadījumu skaits un lielais bojāgājušo īpatsvars liecina, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams noteikt darba aizsardzības prasības meža darbos.
Zemkopības ministrijas informācija liecina, ka 1998.gadā nelaimes gadījumos cietuši 48 mežstrādnieki, no kuriem trīs gājuši bojā un septiņi guvuši smagas traumas, bet 2002.gadā nelaimes gadījumos cietuši 133 mežstrādnieki, no kuriem 10 gājuši bojā un 19 guvuši smagas traumas.
Izskatīts rīkojumu projekts “Par nekustamo īpašumu Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā Briselē”, paredzot Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt meklēt Latvijas pārstāvniecībai atbilstošu nekustamo īpašumu.
Pašreiz Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā (ES) atrodas Briselē, Arlona ielā 39-41. Šajā ēkā bez pārstāvniecības ir arī citi nomnieki un telpas nav piemērotas ES un arī Latvijas Republikas klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.
Izstrādātā koncepcija piedāvā trīs risinājumus: nekustamo īpašumu iegādājas Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, izmantojot savus un kredīta līdzekļus; nekustamo īpašumu iegādājas Ārlietu ministrija vai arī – tiek turpināta atbilstoša nekustamā īpašuma meklēšana, piedāvājot jaunus risinājumus.
Ņemot vērā ekspertu secināto, ka nekustamā īpašuma īpašnieka piedāvātā cena ievērojami pārsniedz tirgus vērtību, nolemts, ka nav iespējams saimnieciski pamatot izvēlētā nekustamā īpašuma pirkšanu. Tāpēc Ārlietu un Finanšu ministrijai uzdots turpināt piemērota nekustamā īpašuma meklēšanu.
Akceptēti trīs noteikumu projekti, kas saistīti ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbības nodrošināšanu, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas nolikumu.
Noteikumi “Kārtība, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī izmaksā uzturlīdzekļus” paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija 10 dienu laikā no iesnieguma par uzturlīdzekļu izmaksāšanu un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus. Lēmums par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai atteikumu iesniedzējam tiks paziņots rakstiski, norādot tā apstrīdēšanas kārtību. Uzturlīdzekļu izmaksa tiks sākta ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksāšanu pieņemšanas dienas.
Noteikumi “Iesnieguma par uzturlīdzekļu izmaksāšanu paraugs un iesniegumam pievienojamie dokumenti” reglamentē, ka iesniedzējam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz iesniegums; tiesas nolēmuma noraksts, kurā noteikti uzturlīdzekļi bērnam; tiesu izpildītāja izziņa par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda, nenodrošinot minimālo uzturlīdzekļu apmēru; bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, kā arī pilnvara, ja uzturlīdzekļus pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību vai tās kopiju, uzrādot oriģinālu.
Savukārt noteikumi “Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus” paredz Iesniedzēju un parādnieku reģistra izveidi, kā arī reglamentē reģistrā iekļaujamo informāciju un tās pieejamību.
Visi minētie noteikumi stājas spēkā no 2004.gada 1.augusta.
Vienlaikus valdībā tika apstiprināts arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas nolikums, kas nosaka Fonda administrācijas statusu, funkcijas, uzdevumus, kompetenci, struktūru, amatpersonu kompetenci, tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu un pārskatus par Fonda administrācijas darbību.
Akceptēts rīkojums “Par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pensionāru konferenču organizēšanai Latvijas reģionos”, kas paredz piešķirt Labklājības ministrijai 1000 latu, lai nodrošinātu Latvijas Pensionāru federācijas organizēto pensionāru konferenču norisi par sociālās politikas uzlabošanu Latvijas reģionos.
Konferences plānots organizēt 2004.gada 3.ceturksnī Talsos, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē un Rīgā.
Akceptēts rīkojums “Par sarunu procedūras piemērošanu Valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas televīzija” rezerves daļu videokamerām, videomagnetofoniem un televīzijas tehnikai piegādei”.

Minētās rezerves daļas Latvijas televīzijai nepieciešamas Olimpisko spēļu pārraides nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Olimpiskās spēles sākas aptuveni pēc trim nedēļām (13.augustā), ir izveidojusies steidzamības situācija, kuras dēļ “Latvijas televīzija” nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Tāpēc Kultūras ministrija lūgusi atļauju piemērot sarunu procedūru.
Iepriekš Latvijas televīzija bija izsludinājusi atklātu konkursu, taču pēc lēmuma pieņemšanas konkursa uzvarētājs no iepirkuma līguma slēgšanas atteicās.
Akceptēts noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.28 “Noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.
Tas paredz atcelt pašreizējo kārtību, kura noteica pasažieru izlidošanas nodevu lidostā “Rīga” un kuru bija paredzēts izmantot lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības finansēšanai. Nodevas likme ir septiņi lati par katru izlidojošu pasažieri, līdz ar to pasažieru izdevumi turpmāk par šādu summu samazināsies.
Satiksmes ministrija norāda, ka pēdējos 10 gados ir vērojams pastāvīgs pasažieru skaita pieaugums lidostā “Rīga”. Tomēr, ņemot vērā ļoti zemo bāzes līmeni un relatīvi nelielo pieaugumu, nevar prognozēt, ka starptautiskā lidosta “Rīga” kļūs par nozīmīgu Eiropas Savienības gaisa satiksmes centru tuvāko 15 gadu laikā. Lai panāktu radikālu situācijas maiņu, ir nepieciešams ļoti būtiski samazināt aviokompāniju izmaksas uz vienu pasažieri. Pasažieru izlidošanas nodeva nav tieši attiecināma uz aviokompāniju izmaksām, tomēr būtiski palielina aviobiļešu cenu. Īpaši tad, kad gaisa pārvadājumi tiek veikti par relatīvi zemām cenām.

Konceptuāli atbalstītie noteikumu projekti pieņemšanai Satversmes 81.panta kārtībā

 “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”.
Šā gada janvārī spēkā stājās Elektronisko dokumentu likums, kas paredz elektronisku dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un juridiskajām personām, kas parakstīts ar sertificētu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Šobrīd valstī vēl nav neviena uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja. Elektroniskie dokumenti, ar kuriem šobrīd apmainās valsts iestādes, netiek apliecināti ar drošu elektronisko parakstu, līdz ar to tiem nav juridiska spēka un tos nav iespējams izmantot juridisku jautājumu risināšanai. Tas pats attiecas uz privātpersonām. Tomēr tas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīvai 1999/93/EC par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu, saskaņā ar kuru elektroniskajam parakstam nevar liegt juridisko atzīšanu tikai tāpēc, ka tas nav apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
Tāpat nepieciešams noteikt tehniskās un organizatoriskās prasības kvalificētiem sertifikātiem, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem un droša elektroniskā paraksta verificēšanai, kā arī sakārtot sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju apdrošināšanas jautājumus.
Lai steidzami risinātu iepriekšminētās problēmas un iedzīvinātu elektronisko dokumentu apriti, Tieslietu ministrija izstrādāja likuma grozījumus un virzīja tos Satversmes 81.panta kārtībā. Grozījumi paredz, ka elektroniskais dokuments ir uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts, tomēr puses var vienoties par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi. Tāpat paredzēts deleģēt Ministru kabinetu noteikt tehniskās un organizatoriskās prasības kvalificētam sertifikātam, uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam, droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, droša elektroniskā paraksta verificēšanai.
Savukārt 14.panta grozījumi paredz Ministru kabinetam noteikt minimālo apdrošināšanas summu Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

 Valsts kancelejas Komunikācijas departaments