Divu politiku krustugunīs

Starp globālā narkobiznesa grožu turētājiem un veselības speciālistiem pasaulē noris sīva cīņa. Pasaules tendences ietekmē norises Latvijā – pāri valstij veļas marihuānas, arī sintētisko narkotiku lietošanas vilnis. “Notiekošais pie mums jāskata plašākā kontekstā, jo Latvija pati par sevi ir maza skaidiņa šajā lielajā spēlē,” teic Rīgas Narkomānijas profilakses centra direktora pienākumu izpildītāja Ārija Lodziņa.

Ieskicējot situāciju Eiropā, kas kalpo kā fons, uz kura vērtēt notiekošo Latvijā, Ā.Lodziņa skaidro, ka heroīna lietošana samazinās. Tātad intravenozo narkotiku lietotāju skaits sarūk, atsevišķās valstīs pat būtiski. Tajā pašā laikā Eiropā pieaug pirmo reizi ārstēšanu uzsākušo marihuānas smēķētāju skaits, kā arī kopumā marihuānas lietotāju pulks. Tas pats sakāms par kokaīnu un amfetamīnu grupas narkotikām. Latvijā vērojamas līdzīgas tendences.

Modernizētā kaņepe

Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, ASV un Austrālijā, aptuveni ceturtā daļa no atkarīgajiem, kas ārstējas, ir marihuānas lietotāji. Šie dati sagrauj mītu, ka zālītes dēļ problēmas nevar rasties. “Tas tikai liecina, kā marihuāna, kas ir kā vārti arī uz citu psihoaktīvo vielu lietošanu, ietekmē veselību,” uzsver Ā.Lodziņa, atgādinot, ka ārstēšana ir ļoti dārga. Proti, marihuānas lietotājam vairāk nepieciešama psihoterapija, ļoti dārgs pakalpojums, nevis medikamenti.
Turklāt pēdējos gados marihuānas sastāvs būtiski mainījies – tā kļuvusi stiprāka. Salīdzinājumam alus, kuram tradicionāli ir četri pieci procenti alkohola, bet tagad ražo arī teju divtik stipru. Ar kaņepi notiek vēl lielākas pārvērtības. “Marihuānā, ko ieved no Indijas un Ziemeļāfrikas, ir četri līdz seši procenti aktīvā komponenta. Nīderlandes marihuānā jau 22 līdz 26 procenti. Tagad pat Nīderlande attapusi un parlamentā izskata jautājumu par to, ka nepieciešams aizliegt šo hidroponikā audzēto kaņepi. Proti, atļaut tikai zemas koncentrācijas marihuānas tirdzniecību. Arī Lielbritānija un Austrālija, kas būtībā dekriminalizējušas marihuānas lietošanu, aizliegusi lietot un tirgot hidroponikā audzēto,” stāsta Rīgas Narkomānijas profilakses centra Mācību nodaļas vadītāja Aelita Vagale. Pārāk dārgi ārstēt atkarīgo armiju, pārāk liels slogs valstij, pārāk daudz cilvēku aiziet zudībā.

Odas marihuānai un to autoru mērķi

Tomēr, kopumā vērtējot, iecietība pret marihuānu pasaulē pieaug, un šīs vēsmas skar arī Latviju. Tā ir viena no vielām, par kuru narkobiznesmeņi cenšas sabiedrībā iepotēt vairākus mītus, lai tā sarastu ar marihuānas līdzāspastāvēšanu un līdz ar to zālītes pīpēšanu uztvertu par normālu parādību, sīku netikumu, par ko īpaši nav jāraizējas. Marihuānas legalizācija ir globālā narkotirgus mērķis. Un, ja tiks sperts šis solis, vārti būs vaļā arī citiem. “Šā mērķa sasniegšanai tiek izlietoti milzīgi finanšu līdzekļi. Sviras, kas tiek liktas lietā, ir dažādas. Mans uzskats, ka uzbrukums tabakai, par kuras kaitīgumu, protams, nav nekādu šaubu, nekad nebūtu tik spēcīgs kā pašlaik pasaulē, ja to neaktivizētu marihuānas tirgoņi. Tie ir centieni nostāties līdzās šim konkurentam. Uz tabakas kaitīguma fona liekulīgi demonstrēt, ka marihuāna it kā ir nekaitīga. Spēle notiek visaugstākajā līmenī. Un marihuānas tirgus uz jaunatnes rēķina paplašinās,” teic Ā.Lodziņa, uzsverot, cik milzīga loma sabiedriskās domas veidošanā ir reklāmai un cik stipra šobrīd ir marihuānas lietošanas propagandas mašinērija. Piemēram, internets ir pilns ar tās reklāmu.
Protams, arī daudzi raksti balansē uz atļautā robežas. Nezinu motivāciju, bet jūtami centieni maksimāli daudz izstāstīt par kaifu rožainā gaisotnē. Bieži pavīd atzinumi, ka marihuānu izmanto medicīnā, līdz ar to stiprinot viedokli, ka, lūk, ja jau marihuānu izmanto šādiem mērķiem, tad tā gandrīz vai ir vēlama. Bet kā un kādēļ marihuānu izmanto medicīnā? Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir mazāk kaitīga. Taču to neviens nepasaka. Salīdzinājumam morfijs. Tas, kā zināms, ir viens no stiprākajiem atkarību veidojošiem līdzekļiem un tomēr morfiju lieto sāpju noņemšanai. Vai tur nav pretruna? Nē. Šis savienojums ir efektīvs, jo ir līdzīgs tām vielām, kuras cilvēka organismā dabīgi regulē sāpju līdzsvaru. Morfiju izmanto tā dabisko īpašību dēļ, bet tikai noteiktos gadījumos. Ko tas nodara citos gadījumos, ir vispārzināms.
Marihuānu mūsu senči pazina ļoti sen. Viņi taču zināja katras lapiņas īpašību. Izmantoja medicīnā, reliģijas vai sadzīves rituālos. Taču psihoaktīvo vielu lietošanu, tāpat kā seksuālās attiecības, ļoti stingri kontrolēja. Tas bija izdzīvošanas jautājums. Vienkāršam cilvēkam psihoaktīvās vielas bija tabu. Par tām zināja šamaņi, priesteri un citi viedie. Bija izkopta aizliegumu sistēma, kontroles mehānismi un bargi sodi par pārkāpumiem. Tas pasargāja mūsu senčus. Piemēram, marihuānu lietoja kā vieglu tēju atsevišķos gadījumos, un tā atkarību neradīja. Turklāt augos aktīvo komponentu koncentrācija bija zema. Un, ja tabu tika pārkāpts un cilvēki no vienas vai otras vielas kļuva atkarīgi, konkrēto cilti vai nu iekaroja, vai tā nomira badā. Tā bija nolemta iznīcībai.
Vēlākos gadsimtos vēsturē detalizēti dokumentēts Ķīnas gadījums. 19.gadsimta vidū pēc angļu iebrukuma liela iedzīvotāju daļa kļuva atkarīga no opija, jo iebrucēji salauza valdošās tradīcijas un opija lietošana izkļuva no kontroles. Tas viss noveda pie diviem tā sauktajiem opija kariem. Narkomānija nav tikai mūsu gadsimta problēma. Priekšteči par to zināja un šo problēmu kontrolēja. Tagad vecie mehānismi vairs nestrādā. Reliģijai vai sociālajām normām vairs nav iepriekšējā spēka. Gadsimtos izkristalizējušies noteikumi viegli pārkāpjami. Taču vietā nav ko likt.
Tāpēc speciālisti arī tik izmisīgi sauc pēc palīdzības. Vērtību krīze var novest pie iznīcības. Turklāt mūsdienās situācijas attīstību diktē globālā sistēma. Tas ir, Eiropa viena pati narkomānijai un narkotirgum nespēj stāties pretī. No Krievijas, Āzijas vai Āfrikas ieplūdīs lētās narkotikas. Tas ir neizbēgami. Un mūsu iedzīvotāji ir atvērti lietošanai. Vienīgais aizsardzības mehānisms – radīt viņos pārliecinošu noliegumu. Tiesa, vai trīsdesmit profilakses speciālisti, kas ir Rīgā, var izglītot gandrīz miljonu iedzīvotāju? Līdzīgi ir arī citās valstīs.”

Notušētā īstenība

Diemžēl Eiropa kopumā nebūt nav vienots bastions. Rīgas Narkomānijas profilakses centra direktora pienākumu izpildītāja uzsver, ka pat speciālistu rindās notiek šķelšanās. Izplatās tendence apšaubīt visas metodes kā bezspēcīgas, pretī nepiedāvājot neko citu. Proti, ir viena sabiedrības daļa, kas ar veselīgu skatu izprot narkotiku ļaunumu un mēģina vēl cīnīties, piemēram, ierobežojot piedāvājumu un samazinot pieprasījumu. Un ir otra daļa, kas uzskata – neko vairs nevar darīt. Viss – jāpadodas, jāļauj indivīdam izvēlēties. Ja grib, lai lieto, vienīgi sabiedrība jāpasargā no traģiskajām sekām. Skaidro Ā.Lodziņa: “Tā ir tā sauktā ļaunuma mazināšanas politika. Profilaksē tiek ieguldīti nelieli līdzekļi, jo sabiedrība noņēmusi atbildību par indivīdu. Tomēr sabiedrība dara visu, lai sevi pasargātu no narkomāna – piedāvā viņam par velti sintētiskās narkotikas, apgādā ar telpām, kur iešļircināt devu, un šļircēm, lai neizplatītos HIV. Izraksta pat heroīnu, lai tikai narkomāns neizdarītu noziegumu, cenšoties sarūpēt līdzekļus devai. Visspilgtāk tas izpaužas Nīderlandē, Šveicē. Heroīna atkarīgos uzsēdināja uz metadona. Tikko cilvēks sāk lietot aizvietotāju, viņš vairs nav uzskaitē. Un statistika par narkomānijas problēmu valstī vairs nav biedējoša. Šķietami viss kārtībā, lai gan īstenība notušēta. Ar to spekulē liberālas politikas piekritēji – sak’, Nīderlandē viss kārtībā. Tagad Nīderlandē plosās kokaīna bums. Varasvīri saķēruši galvu – ko lai dara, kokaīnam nav aizvietotāja, uz kā atkarīgo uzsēdināt. Tāda ir šī otra Eiropā valdošā politika, kura savā ziņā ir pielaidīga pret narkomānijas izplatību, tātad arī pret narkobiznesu.
Spēku samērs labi redzams Eiropas Parlamentā, kur šī ļaunuma mazināšanas politikas piekritēji cenšas revidēt ANO Konvencijas, lai liberalizētu narkotiku lietošanu. Pagaidām veselais saprāts vēl ir uzvarējis.”
Pašiem sev atliek vien vēlēt, lai Latvija būtu ar stipru mugurkaulu un nekad neļautos pielaidīgai attieksmei.

 Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai

• Kaņepju ziedos un lapiņās ir visaugstākais tetrahidrokanabinola sveķu saturs. Sveķus sauc par hašišu, bet izžāvētos ziedus un lapiņas – par marihuānu.
• Marihuānas un hašiša smēķētājiem raksturīgas garīgās izmaiņas. Vispirms cieš uzmanības koncentrēšanas spējas, operatīvā atmiņa un sekmes mācībās. Sāk mainīties raksturs. Cilvēki it kā zaudē motivāciju rīcībai un noslēdzas sevī. Psihiatrijā jau sen šos psihiskos traucējumus kanabisa lietotājiem sauc par amotivācijas sindromu. Cieš arī intelekts – lietotāji kļūst aprobežotāki un neapķērīgi, tiem pavājinās abstraktā domāšana. Tetrahidrokanabinols var provocēt garīgās veselības izmaiņas. Tā, piemēram, saslimstība ar šizofrēniju starp kanabisa lietotājiem ir divreiz biežāka nekā starp nesmēķētājiem.

Fakti

• Pasaulē ir vairāk nekā 150 miljonu marihuānas lietotāju.
• ASV 5,6 miljoniem jauniešu vecumā virs 12 gadiem ir problēmas ar nelegālo narkotiku lietošanu, 3,6 miljoniem uzstādīta diagnoze, no tiem diviem miljoniem – atkarība no marihuānas/hašiša.
• Pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem, kuriem ASV izsaukta ātrā palīdzība, piecpadsmit procentu gadījumos tā bijusi nepieciešama saistībā ar marihuānas lietošanas sekām (2001.gada dati).
• Marihuāna ir visizplatītākā nelegālā viela Latvijā – kopumā 11 procenti iedzīvotāju vismaz reizi mūžā to ir pamēģinājuši. Vecumā no 15 līdz 35 gadiem to pamēģinājuši 20 procenti.

Ārstēšanā esošo pacientu sadalījums pēc galvenās lietotās vielas (procentos)	Marihuānas/hašiša izplatība pēdējā gada laikā jauniešu vidū Eiropas valstīs (procentos)