Par studiju apmaksu var sākt domāt pēc desmit gadiem

Pirms septiņiem gadiem studentiem par mācībām bija jāmaksā uzreiz, pa semestriem. Taču, sākot ar 1997.gadu, lai segtu mācību maksu, studenti var ņemt kredītu. Līdz 2000.gadam kredītlīdzekļu avots bija valsts budžets, bet ar 2001.gada septembri tika sākta kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem.

Kredītu veidi

Studentiem, kuri apgūst akreditētas studiju programmas, pieejami divi kredītu veidi: studiju un studējošo.
Studiju kredīts paredzēts mācību maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studentiem. Studiju laikā šis kredīts ir bezprocentu, procentus sāk aprēķināt divpadsmit mēnešus pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, kad maksājumiem piemēro piecu procentu likmi. Šādi paši noteikumi attiecināmi arī uz kredīta atmaksāšanu – tas jāsāk darīt ar 12.mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar 3.mēnesi pēc studiju pārtraukšanas. Ja kredīta kopējā summa nepārsniedz tūkstoši latu, tā atmaksāšana jāveic piecu gadu laikā, savukārt, ja kopējā summa pārsniedz tūkstoš latus, kredīts jāatmaksā desmit gadu laikā, katru gadu maksājot vienu piekto vai attiecīgi vienu desmito daļu no kopējās kredīta summas. Nav liegts kredītu atmaksāt arī agrāk.
Studējošo kredītu izsniedz pilna laika studentiem, un tas paredzēts paša tēriņiem, kuri pēc studenta ieskatiem var būt un var arī nebūt saistīti ar mācībām. Kredītu students saņem desmit mēnešus gadā (jūlijā un augustā nauda netiek piešķirta), un tā lielums atkarīgs no tā, kurā kursā students mācās – pirmā līdz trešā kursa studenti katru mēnesi saņem līdz 60 latiem, vecāko kursu studenti, maģistranti un rezidenti – līdz 80 latiem, savukārt doktoranti – līdz 100 latiem mēnesī. Studējošā kredīta procentu likme ir pieci procenti gadā, un procenti jāmaksā katru mēnesi. Ilze, kura studijas jau beigusi un bankā ņēmusi studējošā kredītu, atzīst, ka pareizi darījusi, jo tā esot izdevīgāk – no ikmēneša ienākumiem viņa varējusi apmaksāt arī studijas. Taču jāpiezīmē, ka studiju cenas ir augušas.
Studentam nav jāizvēlas, kuru kredītu ņemt, jo atļauts vienlaikus saņemt gan studiju, gan studējošo kredītu.

Kredīta saņemšana

Lai saņemtu studiju kredītu, vispirms studentam jāgriežas savas fakultātes vai augstskolas kredītu piešķiršanas komisijā, kur jānokārto dažas formalitātes. Par kredīta pieprasījuma izskatīšanu un noformēšanu studentam jāiemaksā savā kontā šī pakalpojuma komisijas maksa – 3 lati, ja šo iemaksu neizdara, banka kredītu neizsniedz. Banku, kurā jāgriežas, var uzzināt savā augstskolā, jo augstskolu apkalpošanu veic trīs Latvijas bankas – a/s “Unibanka”, a/s “Hansabanka” un a/s “Parekss banka”.
Lai saņemtu studiju vai studējošo kredītu, kredīta ņēmējam vajadzīgs vienas fiziskas personas galvojums. Galvotājs nepieciešams, lai būtu kāda garantija, ka, gadījumā ja students kredītu atmaksāt nevar, kāds uzņemas šīs saistības. Fiziska persona var būt galvotājs tikai vienam cilvēkam, izņemot gadījumu, kad kredīta ņēmēji ir galvotāja bērni, – tad viena fiziska persona var būt galvotājs vairākiem kredīta ņēmējiem. Ne katrs var būt galvotājs, jo arī šajā ziņā ir pāris priekšnosacījumu: galvotājam jābūt vecumā līdz 65 gadiem un ikmēneša ienākumiem jāsasniedz vismaz vienas minimālās algas apmērs, tas ir, 80 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Atšķirībā no citiem, kuri saņem piecdesmitprocentīgu valsts galvojumu (otrus piecdesmit procentus galvo fiziska personā), bāreņi līdz 24 gadu vecumam saņem simtprocentīgu valsts galvojumu, un šī iemesla dēļ viņiem nav vajadzīga fiziska persona kā galvotājs.
Lai saņemtu kredītu, liela nozīme ir arī sekmēm un rezultātam (augstskolas pārbaudījumā), kādu vidusskolas beidzējs uzrādījis, iestājoties izvēlētajā mācību iestādē, jo Kredītu piešķiršanas komisija izvērtē katru kredīta piešķiršanas gadījumu.
Ņemot kredītu, nevar segt maksu divām bakalaura, maģistra vai doktorantūras programmām, jo katram izglītības līmenim studiju kredītu izsniedz tikai vienu reizi.

Kredītu atmaksa

Kā iepriekš minēts, studiju kredīti ar piemēroto procentu likmi jāsāk atmaksāt pēc studiju pabeigšanas vai pārtraukšanas. Taču ir gadījumi, kad kredīts tiek vai nu dzēsts, vai arī tiek atvieglināti tā maksāšanas noteikumi. Atsevišķos gadījumos pēc Ministru kabineta noteikumiem kredītus dzēš no valsts budžeta līdzekļiem, piemēram, pirmās un otrās grupas invalīdiem, kredīta ņēmēja nāves gadījumā un kredīta ņēmējiem, kuri pēc augstskolas beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskai vai profesionālai izglītībai Ministru kabineta apstiprinātajās valsts vai pašvaldību institūcijās, taču kredīts tiks dzēsts pilnībā, attiecīgajā darbavietā nostrādājot kredīta atmaksai paredzēto laiku.
Atsevišķs noteikums attiecināms uz studējošo kredītu. Ja studiju vai kredīta atmaksas laikā šī kredīta ņēmējs kļūst par māti vai tēvu, tad kredīts tiek dzēsts 30 procentu apmērā no vēl nesamaksātās summas par katru bērnu.
Kredītu maksāšanas noteikumi tiek atvieglināti, arī pagarinot atmaksas termiņu. Termiņa pagarināšana iespējama atsevišķos gadījumos, ja students ir obligātajā militārajā dienestā; grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā, kamēr bērns sasniedz pusotra gada vecumu, un nestrādā pilnu darba laiku, kā arī, ja students nolēmis turpināt mācības bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā.

Kate Rūķēna