Ārzemju presē

Krievijā iznākošais “The Moscow Times” raksta, ka Baltijas valstīm pievienošanās Eiropas Savienībai 1. maijā nozīmēja “pārkāpšanu” pagātnei. Paradoksāli esot, ka gan “nacionālistiski orientētie”, gan arī krievu etniskās minoritātes pārstāvji cer uz labāku dzīvi apvienotajā Eiropā. Raksts pievēršas krievu minoritātes nākotnes perspektīvām Baltijas valstīs. Autors B. Kagarlitskis uzskata, ka Rietumiem Baltija nepieciešama, jo tiem ir nozīmīga Krievija. Viņš izsaka viedokli, ka igauņi, latvieši un krievi ir saistīti un tas ir jāsaprot, domājot par nākotni.

•

Vācu “Die Welt” rakstā “Slepenās vienošanās māksla” vēsta, ka Eiropas Parlamentā ir 732 deputāti no 25 valstīm, 163 partijām un septiņām frakcijām. Kad runa ir par ietekmīgiem posteņiem, vienošanās labprātāk tiekot panākta aiz kulisēm. Arī jaunā Parlamenta prezidenta Borela ievēlēšana bijusi šāda darījuma rezultāts. Borels jau pirmajā balsojuma kārtā ieguva absolūtā vairākuma atbalstu - par viņu nobalsoja 388 parlamentārieši. Ja konservatīvie palīdzēšot Parlamenta prezidenta amatā ievēlēt kreiso kandidātu Borelu, sociālisti divas dienas vēlāk balsos par Komisijas prezidenta amatam nominēto bijušo Portugāles valdības vadītāju Žozē Manuelu Barrozu.

•

Krievu “Nezavisimaja Gazeta” rakstā “Politiskā tautoloģija kļuvusi par labo toni” norāda, ka pēdējā laikā Krievijā vērojama “interesanta” parādība – politologi un masu mediju darbinieki “kā apburti atkārto vienas un tās pašas frāzes un atrod vienas un tās pašas analoģijas”. Tiek izteiktas bažas par šī vienotā trafareta līdzību ar padomju laiku propagandu, kaut arī šī “domu apstrāde pieņēmusi izmeklētākas un kulturālākas formas”. Raksta autors jautā, kas notiek ar informāciju, kura tiek sniegta sabiedrībai Krievijā un kāpēc.

•

Starptautiskais izdevums “Financial Times” rakstā “Zinātnes lielvara” pauž, ka arvien vairāk Eiropas komentētāju ASV saskata zinātnes lielvaru. Tās pārņemot arvien lielāku daļu pasaules labāko

zinātnieku, kurus piesaista darba un zinātniskās izpētes apstākļu kvalitatīvais nodrošinājums. Tiek izteiktas bažas, ka Eiropa nevar konkurēt ar Savienotajām Valstīm šajā aspektā. Pašu amerikāņu skatījums gan ir citāds – galvenās bažas izraisa finansējuma samazināšana nemilitārai zinātniskajai izpētei.

•

Izdevums “The Christian Science Monitor” vēsta, ka savas vēlēšanu kampaņas ietvaros Aiovā ASV prezidents Džordžs Bušs, uzrunājot publiku, izteica pārliecību, ka “pasaule kļuvusi par drošāku vietu”, pateicoties viņa realizētajai politikai. Taču ne visi piekrītot Bušam, ka ASV ir uzvarētājas pašpasludinātajā karā pret terorismu. Daudzi drošības un izlūkdienestu eksperti, tāpat kā žurnālisti un sabiedrība, situāciju redzot citādi.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza” rakstā “Rietumu recepte Tuvajiem Austrumiem” pauž, ka galvenais, kā Rietumi var risināt Tuvo Austrumu problēmas, ir demokratizācijas atbalstīšana šī reģiona valstīs. Rietumvalstis nedrīkstot atbalstīt diktatoriskos režīmus, kaut arī tie ir uzstājušies kā Rietumiem draudzīgi.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem