Apstiprina Eiropas Komisijas prezidentu

Žozē Manuels Durau Barrozu Foto no Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas

Vakar, 22. jūlijā, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jauno Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Durau Barrozu. Par Ž. M. Durau Barrozu kā EK prezidentu balsoja 413 deputāti, bet pret – 251. Balsošana bija aizklāta. Šajā nedēļā ievēlētais EP priekšsēdētājs Josē Borels oficiāli pasludinājis Ž. M. Durau Barrozu par jaunās EK prezidentu un aicināja viņu sastādīt nākamo EK.

Veidos stipru Komisiju

Ž. M. Durau Barrozu pēc ievēlēšanas pateicās deputātiem par uzticību. Nākamās Komisijas prezidents teica, ka ir lepns par doto iespēju kalpot Eiropai. “Es sevi redzu kā cilvēku, kas spēj būvēt tiltus, kas nepārstāv vienu politisko spēku, bet grib strādāt visu labā, lai veidotu dinamisku Eiropas koalīciju,” atzīst jaunievēlētais EK prezidents.
Ž. M. Durau Barrozu atbalstīja centriski labējās politiskās grupas. Savukārt pret viņu balsoja lielākā daļa sociālistu deputātu, zaļie un komunisti, jo Ž. M. Durau Barrozu atbalsta karu Irākā un stingrās taupības politiku, kuru viņš ieviesa Portugālē, strādājot premjerministra amatā.
Jaunais Komisijas prezidents preses konferencē uzsvēra, ka veidos stipru EK. Viņš jau noraidījis Francijas un Vācijas ideju par superkomisāra amata izveidošanu. Superkomisāra galvenais uzdevums būtu ekonomisko reformu īstenošanas uzraudzīšana. Ž. M. Durau Barrozu norādīja, ka viņš gribot redzēt 24 superkomisārus nevis vienu. Jau iepriekš jaunais Komisijas prezidents apgalvojis, ka viņa vadītajā Eiropas Komisijā nebūs pirmās vai otrās šķiras komisāru.
Par Ž. M. Durau Barrozu kandidatūru EK prezidenta amatam dalībvalstu vadītāji vienojās 29. jūnijā. Pirms tam 17.–18. jūnija sammitā to intereses bija pārāk atšķirīgas un vienošanās par pieņemamu cilvēku šajā amatā netika panākta. Nesamierināmas izrādījās Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pozīcijas.
Oficiāli jauno amatu Ž. M. Durau Barrozu ieņems šī gada 1. novembrī. Tad beigsies līdzšinējās Komisijas, kuru vada Romāno Prodi, pilnvaras. Jāatzīmē, ka jaunajam EK prezidentam būs jāvada Komisija, kurā darbosies pārstāvji no visām 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijai jāizšķiras par komisāru

Līdz ar EK prezidenta apstiprināšanu Eiroparlamentā arī Latvijas valdībai beidzot jāsper izšķirošais solis un jālemj, kuru nominēt kā komisāra amata kandidātu no Latvijas. Iepriekšējā valdība laikam no šā gada 1. maija līdz oktobra beigām komisāra amatā apstiprināja Sandru Kalnieti. Viņa strādā kā lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera ēna. Lai gan daudzu Eiropas Savienības valstu valdības savu izvēli jau izdarījušas un skaidri pateikušas, kurus cilvēkus grib redzēt EK, Latvija vēl nogaida. Līdzās S. Kalnietei tiek minēti arī citi vārdi. Tomēr premjerministra Induļa Emša izteikumi liecina, ka no Ž. M. Durau Barrozu saņemti signāli par vēlmi komisāra amatā redzēt sievieti.

Ievēlēti kvestori

Trešdien EP tika ievēlēti arī pieci kvestori. Kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus. Kvestori tika ievēlēti trīs kārtās. Kopumā šiem amatiem tika izvirzītas sešas kandidatūras. Kvestora amatus EP ieņems Džeimss Nikolsons (James Nicholson (Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa (PPE-DE), Lielbritānija)), Genovefa Grabovska (Genowefa Grabowska (Eiropas Sociālistiskās partijas grupa (PSE), Polija)), Astrīda Lulinga (Astrid Lulling (PPE-DE, Luksemburga)), Godelīvs Kvisthuds-Rovols (Godelieve Quishoudt-Rowohl (PPE-DE, Vācija)) un Mia de Vitsa (Mia de Vits (PSE, Beļģija)).
Interesanti, ka pirms kvestoru balsojuma notika elektroniskās balsošanas sistēmas pārbaude un izmēģinājuma tests. Lai to veiktu, sistēmā tika ievadīti slavenu mākslinieku vārdi un deputātiem bija jāizvēlas savi mīļākie gleznotāji. Rezultātā priekšgalā izvirzījās tādas personības kā Vinsents van Gogs un Salvadors Dalī.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv