Tieslietu ministrijas reglaments Nr.1-2.1/1

Rīgā 2004.gada 26.maijā

Tieslietu ministrijas reglaments

Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Reglaments nosaka Tieslietu ministrijas (turpmāk — ministrija) struktūru un darba organizāciju.

2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Tieslietu ministrijas nolikumā un citos normatīvajos aktos tai noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Ministrijas struktūra

3. Ministrijas ierēdņi un darbinieki darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir padota citai amatpersonai.

4. Valsts sekretāram ir tieši pakļauti četri vietnieki — vietnieks likumdošanas jautājumos, vietnieks tiesu jautājumos, vietnieks stratēģijas jautājumos un vietnieks vispārējos jautājumos.

5. Valsts sekretāram ir tieši pakļauti valsts sekretāra padomnieki, valsts sekretāra palīgs un valsts sekretāra sekretārs.

6. Ierēdņi un darbinieki, kuri nav iekļauti šī reglamenta minētajās struktūrvienībās, ir tieši pakļauti valsts sekretāram atbilstīgi ministrijas amatu sarakstam, izņemot valsts sekretāra vietnieku palīgus (valsts pārvaldes vecākos referentus), kuri ir tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekiem.

7. Ministrijā ir šādas struktūrvienības (pielikums — struktūrshēma):

7.1. Valsts sekretāra tiešā pakļautībā:

7.1.1. Iekšējā audita nodaļa,

7.1.2. Personālvadības nodaļa,

7.1.3. Sabiedrisko attiecību nodaļa.

7.2. Valsts sekretāra vietnieka likumdošanas jautājumos tiešā pakļautībā:

7.2.1. Administratīvo un krimināltiesību departaments,

7.2.2. Civiltiesību departaments,

7.2.3. Eiropas un starptautisko tiesību departaments,

7.2.4. Metodoloģijas un sistematizācijas departaments.

7.3. Valsts sekretāra vietnieka tiesu jautājumos tiešā pakļautībā:

7.3.1. Dzimtsarakstu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

7.3.1.1. Dzimtsarakstu nodaļa,

7.3.1.2. Arhīva nodaļa,

7.3.2. Tiesu sistēmas politikas departaments,

7.3.3. Starptautiskās tiesiskās sadarbības departaments,

7.3.4. Zaudējumu atlīdzināšanas nodaļa.

7.4. Valsts sekretāra vietnieka stratēģijas jautājumos tiešā pakļautībā:

7.4.1. Eiropas Kopienu Tiesas nodaļa,

7.4.2. Eiropas lietu koordinācijas departaments,

7.4.3. Juridiskais departaments,

7.4.4. Politikas plānošanas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

7.4.4.1. Kriminālsodu izpildes politikas nodaļa,

7.4.4.2. Politikas plānošanas nodaļa.

7.5. Valsts sekretāra vietnieka vispārējos jautājumos tiešā pakļautībā:

7.5.1. Administratīvais departaments un tā pakļautībā esošā nodaļa:

7.5.1.1. Kanceleja,

7.5.2. Plānu un finanšu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

7.5.2.1. Budžeta plānošanas nodaļa,

7.5.2.2. Finanšu nodaļa.

8. Ministrs no ministrijas ierēdņu vai darbinieku vidus ar rīkojumu nosaka par padotībā esošas iestādes darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu šādām ministrijas padotībā esošajām iestādēm:

8.1. valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”,

8.2. Valsts zemes dienests.

9. Valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vai darbinieku vidus ar rīkojumu nosaka par padotībā esošas iestādes darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu šādām ministrijas padotībā esošajām iestādēm:

9.1. Bēgļu lietu apelācijas padome,

9.2. Datu valsts inspekcija,

9.3. Ieslodzījuma vietu pārvalde,

9.4. Naturalizācijas pārvalde,

9.5. Patentu tehniskā bibliotēka,

9.6. Patentu valde,

9.7. Reliģisko lietu pārvalde,

9.8. Uzņēmumu reģistrs,

9.9. Valsts probācijas dienesta pārvalde,

9.10. Valsts valodas centrs.

10. Valsts sekretāra vietnieks tiesu jautājumos nodrošina šādu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbības uzraudzību:

10.1. Tiesu administrācija,

10.2. Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

11. Valsts sekretārs ar rīkojumu nosaka ministrijā atbildīgās amatpersonas par atsevišķiem jautājumiem — par ministrijai doto uzdevumu izpildes kontroli, par valsts kapitāla daļu pārvaldes jautājumu koordināciju un citiem jautājumiem.

III. Ministrijas darba organizācija

12. Valsts sekretārs dod rīkojumus valsts sekretāra vietniekiem, departamentu direktoriem un patstāvīgo nodaļu vadītājiem, kuri nodrošina viņa rīkojumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus rīkojumus jebkuram ministrijas ierēdnim un darbiniekam.

13. Valsts sekretāra vietnieks dod rīkojumus pakļautībā esošo departamentu direktoriem, patstāvīgo nodaļu vadītājiem un var dot tiešus rīkojumus pakļautībā esošo struktūrvienību ierēdņiem un darbiniekiem, kuri nodrošina viņa rīkojumu izpildi.

14. Departamenta direktors vada departamenta darbu. Departamenta direktors dod rīkojumus departamenta ierēdņiem un darbiniekiem.

15. Nodaļas vadītājs vada nodaļas darbu un dod rīkojumus savas nodaļas ierēdņiem un darbiniekiem.

16. Ja ierēdnis vai darbinieks ir saņēmis tiešu rīkojumu no ministra, parlamentārā sekretāra, viņš par to informē savu tiešo vadītāju un attiecīgo valsts sekretāra vietnieku, kuram viņš pakļauts, un valsts sekretāra vietnieks par to informē valsts sekretāru.

17. Ja ierēdnis vai darbinieks ir saņēmis tiešu rīkojumu no valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka vai citas augstākstāvošas amatpersonas, kura nav tā tiešais vadītājs, viņš par to informē savu tiešo vadītāju.

18. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka valsts sekretāra izdoti iekšējie normatīvie akti.

IV. Ministrijas pārvaldes amatpersonu un darbinieku kompetence

19. Valsts sekretārs:

19.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

19.2. vada ministrijas administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi, nodrošinot to nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu;

19.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

19.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

19.5. plāno finanšu resursus ministrijai un ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

19.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

19.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

19.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

19.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

19.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

20. Valsts sekretāra prombūtnes laikā (pārejoša darbnespēja, atvaļinājums, komandējums u.c.) valsts sekretāra pienākumus pilda ministra norīkots valsts sekretāra vietnieks.

21. Valsts sekretāra vietnieks:

21.1. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;

21.2. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši savai kompetencei;

21.3. atbilstoši savai kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;

21.4. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par sev tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;

21.5. nosaka sev tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus.

22. Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos:

22.1. nodrošina valsts politikas un stratēģijas izstrādi valsts tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību, reliģisko tiesību jomā, administratīvo sodu sistēmas un to izpildes jomā, kā arī šo politikas jomu īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu;

22.2. nodrošina stratēģijas izstrādi un īstenošanu Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas koordinēšanas, kvalitātes un savlaicīguma kontroles jomā, nodrošinot pārņemšanas metodisko vadību;

22.3. nodrošina valsts politikas un stratēģijas izstrādi tiesību izstrādes metodoloģijas jomā un tiesību aktu sistematizācijas jomā, kā arī šīs politikas īstenošanas koordinēšanu.

23. Valsts sekretāra vietnieks tiesu jautājumos:

23.1. nodrošina valsts politikas un stratēģijas izstrādi tiesu sistēmas jomā, kā arī nodrošina šīs politikas jomas īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu;

23.2. nodrošina valsts politikas un stratēģijas izstrādi procesuālo tiesību jomā, kā arī nodrošina šīs politikas jomas īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu;

23.3. nodrošina tiesiskās sadarbības īstenošanu starptautiskās tiesiskās palīdzības jomā atbilstoši likumiem, Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem;

23.4. nodrošina dzimtsarakstu nodaļu darba metodisko vadību un normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību civilstāvokļa aktu reģistrācijā;

23.5. nodrošina likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteiktajā kārtībā fiziskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas organizēšanu;

23.6. nodrošina Tiesu administrācijas un Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbības uzraudzību, kā arī uzrauga tiesu ekspertu sertifikāciju.

24. Valsts sekretāra vietnieks stratēģijas jautājumos:

24.1. nodrošina valsts politikas un stratēģijas izstrādi pilsonības, valsts valodas lietošanas uzraudzības, personas datu aizsardzības, informācijas atklātības un elektronisko dokumentu uzraudzības, publisko reģistru, reliģijas lietu, zemes politikas, bēgļu jautājumu, uzņēmējsabiedrību (komersantu) maksātnespējas un kriminālsodu izpildes jomā, kā arī nodrošina šo politikas jomu īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu;

24.2. atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina valsts politikas izstrādes un īstenošanas koordinēšanu, kā arī ministrijas darbības stratēģijas izstrādi;

24.3. uzrauga Latvijas nacionālo pozīciju projektu izstrādes koordinēšanu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši ministrijas kompetencei;

24.4. izstrādā ministrijas nostāju saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā atbilstoši ministrijas kompetencei un koordinē ministrijas starptautisko sadarbību;

24.5. uzrauga Latvijas Republikas pārstāvības nodrošināšanu Eiropas Kopienu Tiesā;

24.6. noteiktās kompetences ietvaros nodrošina ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbības uzraudzību;

24.7. nodrošina kriminālsodu izpildes un probācijas sistēmas darbības organizēšanu;

24.8. koordinē valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē.

25. Valsts sekretāra vietnieks vispārējos jautājumos:

25.1. nodrošina valsts budžeta līdzekļu plānošanu, izpildi, kontroli un finanšu uzskaiti;

25.2. nodrošina investīciju un attīstības projektu vadības uzraudzību;

25.3. nodrošina ministrijas saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības stratēģijas izstrādi un īstenošanu;

25.4. nodrošina informācijas tehnoloģiju uzturēšanu un uzraudzību, kā arī ministrijas informācijas sistēmas attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu.

26. Valsts sekretāra vietnieka atsevišķos uzdevumus ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei nosaka valsts sekretārs amata aprakstā.

27. Ministrijas struktūrvienības vadītājs:

27.1. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un valsts sekretāra vietnieka rīkojumu izpildi atbilstoši struktūrvienības kompetencei;

27.2. plāno, vada, organizē un koordinē struktūrvienības darbu, kā arī kontrolē struktūrvienībai uzticēto uzdevumu izpildi;

27.3. nodrošina struktūrvienības sadarbību tai noteikto uzdevumu izpildē;

27.4. izvērtē un sniedz valsts sekretāram un attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam informāciju par struktūrvienības darbības rezultātiem;

27.5. atbilstoši savai kompetencei piedalās ministrijas darba plāna izstrādē un izpildes kontrolē, kā arī sagatavo informāciju ministrijas gada publiskajam pārskatam atbilstoši struktūrvienības kompetencei;

27.6. atbilstoši struktūrvienības kompetencei nodrošina politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu, nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un pārvaldes lēmumu projektu izstrādāšanu;

27.7. atbilstoši struktūrvienības kompetencei nodrošina atzinumu sagatavošanu vai sniegšanu par citu ministrijas struktūrvienību, ministrijas padotībā esošo iestāžu vai citu ministriju izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un pārvaldes lēmumu projektiem;

27.8. pakļautības kārtībā iesniedz priekšlikumus par struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

27.9. nosaka struktūrvienības darbinieku pienākumus un atbildības pakāpi un iesniedz valsts sekretāra vietniekam saskaņošanai struktūrvienības darbinieku un ierēdņu amatu aprakstus;

27.10. atbilstoši savai kompetencei pārstāv ministriju citās valsts pārvaldes iestādēs, starptautiskajās institūcijās, kā arī attiecībās ar citām juridiskām vai fiziskām personām;

27.11. veic saraksti atbilstoši struktūrvienības kompetencei;

27.12. informē ministrijas parlamentāro sekretāru par uzaicinājumu struktūrvienības pārstāvim piedalīties Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs;

27.13. nodrošina uzticētās valsts mantas saglabāšanu.

28. Ministrijas struktūrvienību vadītāju atsevišķos uzdevumus šajā reglamentā noteikto ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei nosaka valsts sekretārs amata aprakstā.

29. Ministrijas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par viņa vadītās struktūrvienības uzdevumu un augstākstāvošo amatpersonu rīkojumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

30. Departamenta direktoram un patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.

31. Atbildīgajai amatpersonai par ministrijas padotībā esošas iestādes darbības uzraudzību saskaņā ar 8.2. apakšpunktu, 9., 10. punktu ir šādi pienākumi:

31.1. sniegt atzinumu par iestādes izstrādāto iestādes darbības un attīstības stratēģiju;

31.2. sniegt atzinumu par iestādes izstrādāto iestādes gadskārtējo darbības plānu un iestādes budžeta pieprasījumu;

31.3. sniegt atzinumu par iestādes kārtējo un gada pārskatu, kā arī par iestādes darbību, rezultatīvajiem rādītājiem un finanšu līdzekļu izlietojumu;

31.4. sniegt priekšlikumus attiecībā uz iestādes vadītāja darbības novērtēšanu (arī materiālās stimulēšanas vai disciplinārās sodīšanas jautājumos);

31.5. valsts sekretāra uzdevumā pieprasīt no iestādes vadītāja informāciju iestādes darbības jautājumos un izvērtēt to.

32. Atbildīgajai amatpersonai par ministrijas padotībā esošas iestādes darbības uzraudzību savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par padotībā esošās iestādes darbību, kā arī ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citām ministrijas atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām.

33. Valsts sekretāra vietniekam, departamenta direktoram un patstāvīgās nodaļas vadītājam savu pienākumu veikšanai vai struktūrvienības uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citām ministrijas struktūrvienībām, amatpersonām un ministrijas padotībā esošām iestādēm atbilstoši struktūrvienības (amatpersonas, iestādes) kompetencei.

34. Pārējo ministrijas ierēdņu un darbinieku pienākumus šajā reglamentā noteikto ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei nosaka valsts sekretārs amata aprakstā.

V. Ministrijas struktūrvienību kompetence

35. Ministrijas struktūrvienību galvenie uzdevumi:

35.1. Iekšējā audita nodaļa:

35.1.1. pārbauda ministrijas un noteiktu ministrijas padotībā esošo iestāžu iekšējās kontroles sistēmas darbību un sniedz valsts sekretāram tās novērtējumu;

35.1.2. izstrādā un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko un gada plānu un auditoru mācību plānu;

35.1.3. veic ministrijas struktūrvienību un noteiktu ministrijas padotībā esošo iestāžu sistēmu auditus.

35.2. Personālvadības nodaļa:

35.2.1. nodrošina ministrijas ierēdņu un darbinieku personāla vadību, kā arī izstrādā un īsteno ministrijas personāla vadības politiku;

35.2.2. izstrādā dokumentu projektus jautājumos par zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu, atstādināšanu no amata un atvaļinājumiem un par zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apstiprināšanu amatā, kā arī nodrošina ministrijas pārstāvību zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju zvēresta nodošanā Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

35.2.3. izstrādā dokumentu projektus par ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju un komercsabiedrību vadītāju, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, iecelšanu amatā, dienestu, darba gaitām, atlaišanu, komandējumiem, un citus ar personālu saistītus dokumentus (personāllietas, uzskaites materiālus);

35.3. Sabiedrisko attiecību nodaļa:

35.3.1. nodrošina ministrijas saikni ar sabiedrību, tieši un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sniedz informāciju par ministrijas kompetencē esošo nozares politiku un ministrijas darbību, kā arī ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību;

35.3.2. organizē žurnālistu darbu ministrijā;

35.3.3. koordinē ministrijas padotībā esošo iestāžu sabiedrisko attiecību sadarbību, veidojot vienotu sabiedrisko attiecību politiku un pozīcijas paušanu un skaidrošanu;

35.3.4. nodrošina ministrijas ikgadējā publiskā pārskata sagatavošanu un izplatīšanu;

35.3.5. nodrošina ministrijas mājas lapas informatīvo uzturēšanu.

35.4. Administratīvo un krimināltiesību departaments:

35.4.1. izstrādā un īsteno valsts politiku krimināltiesību, administratīvo tiesību, valsts tiesību, reliģisko tiesību un citu publisko tiesību jomā, kā arī administratīvo sodu sistēmas un to izpildes jomā;

35.4.2. izstrādā tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus krimināltiesību, administratīvo tiesību, valsts tiesību, reliģisko tiesību un citu publisko tiesību jomā, kā arī administratīvo sodu sistēmas un to izpildes jomā atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.4.3. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem krimināltiesību, administratīvo tiesību, valsts tiesību, reliģisko tiesību un citu publisko tiesību jomā, kā arī administratīvo sodu sistēmas un to izpildes jomā;

35.4.4. izvērtē ministrijas padotībā esošo iestāžu un ministrijas struktūrvienību sagatavotos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus krimināltiesību, administratīvo tiesību, valsts tiesību, reliģisko tiesību un citu publisko tiesību jomā, kā arī administratīvo sodu sistēmas un to izpildes jomā.

35.5. Civiltiesību departaments:

35.5.1. izstrādā un īsteno valsts politiku civiltiesību un komerctiesību jomā;

35.5.2. izstrādā tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus civiltiesību, komerctiesību un citu privāto tiesību jomā atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.5.3. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem civiltiesību, komerctiesību un citu privāto tiesību jomā;

35.5.4. izvērtē ministrijas padotībā esošo iestāžu un ministrijas struktūrvienību sagatavotos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus civiltiesību, komerctiesību un citu privāto tiesību jomā.

35.6. Eiropas un starptautisko tiesību departaments:

35.6.1. koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu valsts pārvaldē;

35.6.2. izstrādā Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas metodoloģiju;

35.6.3. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādāto tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu, kā arī informatīvo ziņojumu projektu atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautisko tiesību aktiem atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.6.4. izstrādā tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus Eiropas Savienības un starptautisko tiesību jomā atbilstoši ministrijas kompetencei.

35.7. Metodoloģijas un sistematizācijas departaments:

35.7.1. sniedz valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē, kā arī uzziņu sagatavošanā;

35.7.2. piedalās tiesību metodoloģijas izstrādē un koordinē tās īstenošanu valsts pārvaldē;

35.7.3. organizē un koordinē metodoloģisko darbu ar ministrijas struktūrvienībām un padotības iestādēm, sniedz metodoloģisku palīdzību struktūrvienībām un padotības iestādēm normatīvo aktu projektu izstrādē, uzziņu sagatavošanā, kā arī citos gadījumos;

35.7.4. sistematizē normatīvos aktus datorizētajā informatīvajā sistēmā, kā arī iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par normatīvajiem aktiem un normatīvajos aktos noteikto informāciju;

35.7.5. pārbauda citu valsts pārvaldes iestāžu instrukciju un ieteikumu projektu tiesiskumu, sagatavojot atzinumus, kā arī sadarbībā ar atbildīgo amatpersonu par padotībā esošo iestāžu darbības uzraudzību minēto uzdevumu veic attiecībā uz ministrijas padotības iestādēm un sadarbībā ar Juridisko departamentu — attiecībā uz ministriju;

35.7.6. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, ja tie saistīti ar tiesību teorijas un metodoloģijas jautājumiem, nodrošinot kvalitāti, kā arī piedalās to saskaņošanas procesā;

35.7.7. izstrādā tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus, ja tie saistīti ar tiesību teorijas un metodoloģijas jautājumiem;

35.7.8. nodrošina ministrijas grāmatu krātuves darbību.

35.8. Dzimtsarakstu departaments:

35.8.1. metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu darbu un uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā;

35.8.2. dod atļauju (atteikumu) uzvārda, vārda vai tautības ieraksta maiņai;

35.8.3. organizē dzimtsarakstu nodaļu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

35.8.4. nodrošina dzimtsarakstu nodaļu vadītāju paraksta autentiskuma apliecināšanu.

35.9. Tiesu sistēmas politikas departaments:

35.9.1. izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu sistēmas jomā;

35.9.2. sadarbībā ar Tiesu administrāciju nodrošina tiesu iestāžu darbības analīzi un plānošanu;

35.9.3. nodrošina apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu organizatoriskās vadības uzraudzību un kontroli;

35.9.4. izstrādā un īsteno valsts politiku procesuālo tiesību jomā;

35.9.5. izstrādā tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus tiesu sistēmas un procesuālo tiesību jomā atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.9.6. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem tiesu sistēmas un procesuālo tiesību jomā;

35.9.7. izvērtē ministrijas padotībā esošo iestāžu un ministrijas struktūrvienību sagatavotos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus tiesu sistēmas un procesuālo tiesību jomā;

35.9.8. apkopo Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņojumus par šķīrējtiesu izveidošanu;

35.9.9. sniedz priekšlikumus par tiesas piesēdētāju skaitu un izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

35.9.10. nodrošina tiesu ekspertīžu sistēmas uzraudzību;

35.9.11. nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbību likumā noteiktajā kārtībā;

35.9.12. izskata iesniegumus, sūdzības un pieteikumus un sagatavo atbildes projektus jautājumos, kas skar Tiesu administrāciju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, zvērinātus tiesu izpildītājus un zvērinātus notārus;

35.9.13. metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu notariālo funkciju izpildē;

35.9.14. organizē valsts garantēto juridiskās palīdzības sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā;

35.9.15. nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu zīmogu un šo tiesu tiesnešu parakstu autentiskuma apliecināšanu.

35.10. Starptautiskās tiesiskās sadarbības departaments:

35.10.1. īsteno tiesisko sadarbību starptautiskās tiesiskās palīdzības jomā atbilstoši likumiem, Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem;

35.10.2. nodrošina dalību un īsteno nepieciešamos pasākumus Eiropas tiesiskās sadarbības sistēmās un starptautiskajās organizācijās tiesiskās sadarbības jomā atbilstoši ministrijas kompetencei.

35.11. Zaudējumu atlīdzināšanas nodaļa:

35.11.1. nodrošina likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteiktajā kārtībā fiziskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas organizēšanu.

35.12. Eiropas Kopienu Tiesas nodaļa:

35.12.1. nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā, tajā skaitā sagatavo Latvijas Republikas nostāju un pārstāv Latvijas Republiku Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmajās lietās;

35.12.2. nodrošina iesaistītās institūcijas, tostarp ministrijas struktūrvienības un ministrijas padotībā esošās iestādes ar informāciju par Eiropas Kopienu Tiesā saņemtajām un izskatītajām lietām;

35.12.3. organizē sadarbību ar Eiropas Kopienu Tiesu;

35.12.4. nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar pārstāvību un lietu izskatīšanu Eiropas Kopienu Tiesā.

35.13. Eiropas lietu koordinācijas departaments:

35.13.1. koordinē Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos projektu izstrādi atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.13.2. nodrošina starptautisko sadarbību atbilstoši ministrijas kompetencei;

35.13.3. koordinē ministrijas kompetencē esošās nozares politikas realizēšanu un pārstāvības koordinēšanu Eiropas Savienības institūcijās.

35.14. Juridiskais departaments:

35.14.1. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un ministrijas iekšējo normatīvo aktu projektu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi;

35.14.2. koordinē un nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos (civillietas un administratīvās lietas), kuros ministrija ir lietas dalībnieks;

35.14.3. izskata iesniegumus, sūdzības un pieteikumus un sagatavo atbildes projektus jautājumos, kas skar ministrijas padotības iestādes (izņemot Tiesu administrāciju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju);

35.14.4. sagatavo izsniegšanai politiski represēto personu apliecības ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, sagatavo atzinumus pašvaldībām par politiski represēto personu iesniegto kompensācijas saņemšanai nepieciešamo dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniedz palīdzību represētajām personām, izskaidrojot viņu tiesības;

35.14.5. izvērtē uzziņas kā augstāka institūcija attiecībā uz ministrijas padotībā esošajām iestādēm, kā arī sagatavo uzziņas atbilstoši struktūrvienības kompetencei.

35.15. Politikas plānošanas departaments:

35.15.1. nodrošina valsts politikas un stratēģijas pilsonības, valsts valodas lietošanas uzraudzības, personas datu aizsardzības, informācijas atklātības un elektronisko dokumentu uzraudzības, publisko reģistru, reliģijas lietu, zemes politikas, bēgļu jautājumu, uzņēmējsabiedrību (komersantu) maksātnespējas un kriminālsodu izpildes jomā izstrādi, kā arī organizē un koordinē šo politikas jomu īstenošanu;

35.15.2. atbilstoši ministrijas kompetencei koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī izstrādā ministrijas darbības stratēģiju;

35.15.3. noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību;

35.15.4. uzrauga kriminālsodu izpildes sistēmas un probācijas sistēmas darbības organizēšanu;

35.15.5. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē.

35.16. Administratīvais departaments:

35.16.1. nodrošina investīciju un attīstības projektu izstrādi, koordināciju un ieviešanu;

35.16.2. nodrošina ministrijas saimniecisko darbību un tās atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

35.16.3. nodrošina ministrijas valdījumā (turējumā) esošā nekustamā īpašuma uzskaiti un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un uzraudzību;

35.16.4. nodrošina darba aizsardzības pasākumus ministrijā;

35.16.5. izstrādā un īsteno ministrijas informācijas sistēmas attīstības stratēģiju un darbību;

35.16.6. nodrošina ministrijas lietvedību, valsts noslēpuma objektu reģistrāciju un uzskaiti, veido arhīvu, koordinē un kontrolē ministrijai doto uzdevumu izpildi.

35.17. Plānu un finanšu departaments:

35.17.1. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu finansiālo darbību, veicot valsts budžeta procesa izpildi, budžeta līdzekļu plānošanu, sadali un izpildi saskaņā ar valsts budžeta likumā piešķirto apropriāciju, kā arī budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli un analīzi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

35.17.2. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

V. Pārvaldes lēmuma pārbaude

36. Pārvaldes lēmuma iepriekšējo lietderības un tiesiskuma pamatpārbaudi veic projekta izstrādātājs un attiecīgā augstākā amatpersona, vizējot projektus, kā arī lēmuma pieņēmējs, parakstot lēmumu.

37. Pārvaldes lēmuma iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi ministrijā veic Juridiskais departaments.

38. Pārvaldes lēmumu pēcpārbaudi — incidentālo (par konkrēto gadījumu), nejaušo un regulāro pēcpārbaudi ministrijā veic Iekšējā audita nodaļa vai ministra vai valsts sekretāra norīkots ministrijas ierēdnis vai darbinieks.

39. Pārvaldes lēmumu detalizētu pārbaudes kārtību nosaka valsts sekretārs.

VI. Darba grupas, komisijas, padomes

40. Ministrs, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, lai īstenotu savas kompetences jomā esošos uzdevumus, ar rīkojumu var veidot darba grupas, komisijas un padomes (turpmāk — darba grupas) atsevišķu uzdevumu izpildei.

41. Ministrs ar rīkojumu izveido pastāvīgas darba grupas, kas izstrādā priekšlikumus atsevišķu svarīgu tiesību jomu attīstībai.

42. Ja darba grupā paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus (izņemot ministrijas padotībā esošo iestāžu un komercsabiedrību ierēdņus un darbiniekus) vai privātpersonas, darba grupu izveido ministrs.

VII. Noslēguma jautājums

43. Reglaments stājas spēkā ar 2004. gada 12. jūliju.

Valsts sekretārs M.Bičevskis

SASKAŅOTS

Ministre V.Muižniece

2004.gada 26. maijā

 

Pielikums

Tieslietu ministrijas 2004.gada 26.maija

reglamentam Nr.1-2.1/1 “Tieslietu ministrijas reglaments”